1. aprīlis – joku diena

Piemēram, Terēze (19) noteikti ierindojama pie tiem, kuri iecienījuši diezgan  šokējošus jokus. Atzīst, ka pati ir drīzāk mānītājs, nevis tas, kuru piemāna, jo pirmajā aprīlī ir ļoti uzmanīga, bet tomēr katru vismaz vienam cilvēkam tomēr izdodas Terēzi piemānīt. Pirms diviem gadiem viņas puisis pirmajā aprīlī viņai paziņoja, ka viņam ir herpes (aukstumpumpas) un, ka varbūt ir aplipinājis viņu. Terēze neesot zinājusi, ka tās ir aukstumpumpas un domāja, ka viņš viņai ir nodevis kādu venērisko slimību. Sarunas gaitā puisis saprata, ka Terēze neapjauš par ko ir runa un sāka viņu nopietni biedēt. Terēze bija tiešām satraukta līdz puisis paziņoja, ka tas ir joks. Tāpēc nākamajā gadā viņa atriebās un sameloja, ka ir stāvoklī, bet gana ātri pateica taisnību, jo likās, ka puisis zaudēs samaņu.

Tā kā daudziem pirmais aprīlis ne ar ko neasociējas, viņi ir arī bijuši diezgan imūni pret jokiem. Lielākajai daļai tie aprobežojās ar netīrumiem uz apģērbiem vai apaviem. Daudzi pirmā aprīļa dēļ ir kaut ko nokavējuši vai gaidījuši draugu, kurš tā arī neatnāk.

Aija (19) ļoti sastrīdējās ar draudzeni joka dēļ. Abas meitenes jau ilgi bija plānojušas, ka varētu braukt kopā uz laukiem. Draudzene sarunāja ar savu ģimeni un viss bija nokārtots, lai varētu labi pavadīt laiku. Aija izdomāja, ka būtu lielisks joks pateikt, ka tomēr nebrauks – pēdējā brīdī. Draudzene joku nesaprata un ļoti ilgi dusmojās uz Aiju, neatbildēja uz izziņām un necēla klausuli.

Ruslans (19) līdzīgi kā Aija, arī mēģināja jokot tā, ka otrs cilvēks var patiesi sadusmoties vai apvainoties. Viņš gan ir no tiem mānītājiem, kuri nav gana uzmanīgi un nespēj otru piemānīt. Ruslans savai mammai pateica, ka dzīvoklis apzagts, bet mamma tomēr neticēja. Arī citu gadu, kad viņš mēģināja mammai ieskaidrot, ka ir gejs – mamma tomēr nenoticēja. Mamma pārāk atjautīga vai arī Ruslans tomēr nav nekāds dižais mānītājs. Puisis apgalvo, ka nevienam viņu vēl nekad nav izdevies piemānīt, tas laikam ir ģimenē iedzimts.

Simonai (19) ar pirmo aprīli saistās tikai bērnība. Viņa bieži esot ticējusi tam, ka kurpju šņores atsējušās, lai gan nevienā no tām reizēm viņas kurpēm šņoru nav bijis vispār. Sākumskolā kopā ar klasi gribējusi izbiedēt skolotājus. Visi uzkāpa pašā augstākajā skolas stāvā un izdomājuši kliegt un tad gaidīt, kas notiks. Simona iekliegusies tā, ka visas skolas skolotājas saskrējušas un pārbijušās jautājušas, kas meitenei vainas. Simona tikai atbildējusi, ka nezina un nav pat pateikusi, ka tas bijis joks.

Interesanti – kā bērni redz pirmo aprīli. Dāvītis (7) nekad nemānās, bet viņu bieži piemāna kāds cits. Skolā viņa klasesbiedrs Roberts Dāvi izjoko gandrīz katru dienu, bet viņam tas izdevās arī pirmajā aprīlī. Sameloja, ka skolā skrien kaķis, bet nekāda kaķa nekur nav bijis. Vistrakāk Dāvis ir piemānīts no tēta puses. Tētis saka, ka internetā novilcis jaunu multeni. Bērns patiesi laimīgs skrien pie datora un jautā – kādu multeni? Tētis nosmej un saka, ka nekādas multenes neesot – april, april!

Cilvēki visbiežāk pirmajā aprīlī notic sīkumiem – pulksteņa laiki, netīrumi, iziris diedziņš. Ja ir vēlme kādu izjokot – varbūt nevajag teikt neko patiesi nopietnu, jo otrs visdrīzāk nemaz noticēs vai arī traki sadusmosies. Lai gan arī grandiozi joki spēj izdoties, viss atkarīgs no mānītāja viltības.

Linda Jace