Traumas darba vietā – darba devēju piesegšana un desmitiem tūkstošu eiro izmaksas

28. aprīlī atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena. Katru gadu apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par darbā gūtām traumām izmaksā vairākus simtus tūkstošu eiro, un arī šogad jau ir pieteikta pirmā lielā atlīdzība, kuras paredzamā izmaksa pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt Valsts darba inspekcija atgādina, ka Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā, tāpēc ir būtiski reģistrēt un izmeklēt ikvienu nelaimes gadījumu, lai izprastu tā cēloņus un novērstu līdzīgus riskus nākotnē.

Smagākas traumas – paaugstināta riska nozarēs

Visbiežāk traumas darba vietā tiek gūtas tādās nozarēs kā mežizstrāde, metālapstrāde, būvniecība, un smagākas tās ir tad, ja nodarbinātais strādā ar specializēto aparatūru vai darbs notiek brīvā dabā un lielā augstumā. Tāpat dažādām nozarēm ir savas tipiskās traumas. Piemēram, metināšanai raksturīgas acu traumas vai acs ābola gļotādas apdegumi, celtnieki biežāk gūst traumas, krītot no augstuma, bet ražošanai tipiskas ir pirkstu amputācijas darbā ar griešanas iekārtām. Kopumā visizplatītākās darba traumas ir dažādas brūces, sasitumi, roku pirkstu lūzumi, roku un kāju lūzumi, kā arī locītavu saišu bojājumi. Laiku pa laikam tiek gūti arī ārkārtīgi smagi savainojumi – politraumas, galvaskausa lūzumi, kāju amputācijas, un diemžēl reizēm šādi gadījumi beidzas ar cilvēka nāvi vai invaliditāti.

BALTA pieredzē ir vairāki gadījumi, kad atlīdzību izmaksas pārsniegušas 10 000 eiro, reizēm pat vairākus desmitus tūkstošu. Visos šajos gadījumos diemžēl cilvēki ir miruši vai guvuši invaliditāti. Iemesli – cietušajiem uzbrauc smagā autotehnika, traumas tiek gūtas industriālo iekārtu lietošanas laikā, traumas iestājas, iekrītot šahtās u. tml. Taču arī tad, ja cilvēks izdzīvo, nereti traumas ir tik smagas, ka izraisa ilgstošu darbnespēju un prasa dārgu, sarežģītu ārstēšanu – nereti vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Apdrošināšanas atlīdzību izmaksas summējas

“Jāteic, ka ne visos gadījumos, kad darba vietā, pildot darba pienākumus, gūtas traumas, cilvēki ir bijuši apdrošināti. Savukārt, ja darba devējs ir parūpējies par darbiniekiem un apdrošinājis pret nelaimes gadījumiem, noteikti ir vērts parūpēties par sevi un savu ģimeni papildus, iegādājoties arī personīgo nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi.

Nelaimes gadījuma rezultātā izmaksātās atlīdzības summējas, un cietušais saņem lielāku kompensāciju. Kā vēsta senais teiciens – dubults neplīst,” stāsta BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Viņa piebilst – Latvijā cilvēki bieži noformē sīkas traumas, kas iegūtas darba vietā, kā sadzīves traumas, piesedzot darba devēju, kurš nav ieinteresēts bojāt darbā notikušo nelaimes gadījumu statistiku, vai nezinot savas tiesības, tāpēc īstais šādu negadījumu skaits ir krietni lielāks nekā apdrošinātājam pieteiktais.

Valsts darba inspekcijas pārstāve Linda Matisāne norāda, ka būtiski ir izmeklēt un reģistrēt darbā notikušos nelaimes gadījumus, lai primāri noskaidrotu to cēloni un veiktu pasākumus, kas novērstu to atkārtošanos. “Pēdējos gados liela daļa darba devēju, reģistrējot nelaimes gadījumus Valsts darba inspekcijā, kā nelaimes gadījuma cēloni norāda darbinieka neuzmanību. Uzveļot atbildību par notikušo darbiniekiem, darba devējs nemēģina noskaidrot patieso iemeslu, kas ir izraisījis darbinieku neuzmanību, t. sk. skaitā savu atbildību, piemēram, par darba slodzi, uzmanības novērsējiem u. c. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc gadu no gada Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā,” dalās eksperte.

Linda Matisāne uzsver, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbiniekam ir būtiski pateikt par notikušo darba devējam, pat ja sekas nav iestājušās nekavējoties. Tas liks darba devējam izmeklēt nelaimes gadījumu un noskaidrot cēloņus. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas darba devējam ir jāizsniedz cietušajam nelaimes gadījuma akts, kurā ir aprakstīts notikušais un norādīti cēloņi. Ja darbinieks nepiekrīt darba devējam (piemēram, ir norādīts, ka darbinieks ir bijis neuzmanīgs, lai gan patiesībā ir bijusi nedroša darba vide), tad darbiniekam mēneša laikā ir tiesības apstrīdēt šo dokumentu.

Savukārt BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva atgādina – cilvēka dzīvība un veselība nav novērtējama naudā, tāpēc tā jāsargā visiem spēkiem gan pašam, gan līdzcilvēkiem. Darba devēji var uzlabot darba vidi un apstākļus, savukārt paši nodarbinātie – ievērot darba drošības noteikumus un parūpēties par apdrošināšanu, kas atvieglos finansiālo slogu, ja negadījums tomēr notiks.

Attēls: publicitātes