Šogad noslīkušo vairāk nekā bojāgājušo uz ceļa

No ūdenstilpnēm šogad izcelto noslīkušo statistika ir dramatiska – kopš gada sākuma Latvijā noslīkuši 80 cilvēku, kas ir vairāk nekā šogad bojāgājušo ceļu satiksmes negadījumos, kur dzīvību zaudējuši 60 cilvēku. Arī šajās brīvdienās sinoptiķi prognozē vasarīgi karstu laiku, kad iedzīvotāji visticamāk atveldzēsies ūdenstilpņu tuvumā. Diemžēl arvien biežāk karstais laiks un atpūta ūdenstilpņu tuvumā mijas ar dažādiem nelaimes gadījumiem un pat traģēdijām. Peldēšanas neprasme un neapdomīga atpūta ūdens tuvumā ir biežākie nelaimes cēloņi, līdz ar to atbildīgākajām institūcijām būtu jāaktualizē jautājums par obligātu peldēšanas apmācības ieviešanu jau skolu mācību programmās. Vienlaikus ERGO aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, karstajā laikā atpūšoties ūdenstilpņu tuvumā, rūpējoties gan par savu, gan apkārtējo drošību. 

Vērtējot dramatiskos statistikas datus, Latvija ieņem augstāko pozīciju noslīkušo skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju starp citām Eiropas valstīm. Pēdējo gadu laikā no Latvijas ūdenstilpēm ik gadu tiek izcelti ap simts noslīkušu cilvēku. Tā ir tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistika par gadījumiem, kad viņi saņēmuši izsaukumus un devušies glābšanas darbos. Reālais noslīkušo skaits ir vēl lielāks. 

“Savu spēju un prasmju nenovērtēšana vai pārvērtēšana, neuzmanīga un nereti arī pārgalvīga rīcība ir biežākie iemesli negadījumiem ar letālām sekām ūdenstilpju tuvumā. Ik gadu noslīkušo vidū ir arī bērni un jaunieši. Nereti dzirdēti speciālistu secinājumi par to, ka jauniešu peldēšanas prasmes ir vājas. Kopējā drūmā statistika un speciālistu secinājumi ir signāls tam, ka, iespējams, ir pienācis laiks nopietni izvērtēt obligātas peldēšanas apmācību programmas ieviešanu skolās. Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā šādas programmas ieviešana ļāvusi pēdējo gadu laikā samazināt uz ūdens bojāgājušo skaitu. Vienlaikus daudz vairāk un aktīvāk jāstrādā pie bērnu un jauniešu izglītošanas par drošu uzvedību pie un uz ūdens, lai samazinātu arī traumu skaitu. Ik sezonu ERGO saņem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par bērnu gūtajām traumām, atpūšoties ūdenstilpju tuvumā, un redzam, ka traumas mēdz būt ļoti smagas,” norāda Ilze Andersone, ERGO Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore.

ERGO apkopotā informācija par negadījumiem ūdenstilpju tuvumā liecina, ka iedzīvotāji nereti būtu varējuši novērst nelaimes gadījumus, iepriekš izvērtējot riskus un ievērojot drošības pasākumus. Visbiežāk ERGO tiek saņemti atlīdzību pieteikumi par dažādām traumām – sasitumiem vai lūzumiem, kas gūti uz zemūdens šķēršļiem, krītot uz slideniem akmeņiem vai neapdomīgi nirstot ūdenī, nepārbaudot, kas ir zem ūdens. Tāpat arī saņemti pieteikumi par dažādām grieztām brūcēm ūdenstilpju tuvumā. 

ERGO ir apkopojusi ieteikumus par drošības pasākumiem, kas būtu jāņem vērā, lai atpūta pie ūdens būtu droša un bez starpgadījumiem:

  • Izvēlieties drošu un zināmu peldvietu. Visdrošāk ir atpūsties oficiālās peldvietās, kas tiek regulāri pārbaudītas un aprīkotas ar drošības norādēm. Ja tuvumā tādu nav, vēlams izvēlieties peldvietu ar lēzenu krastu, kam ir ciets pamats. 
  • Pirms peldes pārbaudiet ūdens gultni un peldvietas tīrību, lai izvairītos no traumām, piemēram, kāju sagriešanas uz dažādiem asiem priekšmetiem.
  • Atpūšoties un peldoties kopā ar draugiem vai ģimeni, svarīgi nepārvērtēt savus spēkus un peldētprasmes spējas. Pieskatīt vienam otru, īpašu uzmanību pievēršot bērnu drošībai. Ne brīdi neatstājiet bērnus bez uzraudzības ūdens tuvumā!
  • Būtiski pārliecināties par bērnu peldētprasmi un zināšanām, kā rīkoties, ja notiek kāds nelaimes gadījums. Drošības pēc vasaras sezonas sākumā atgādināt par vēlamo rīcību un drošības noteikumiem ūdenstilpņu tuvumā. 
  • Nepieciešamības gadījumā rūpīgi jāizvērtē arī dažādu peldierīču nepieciešamība un jāpārrunā to droša lietošana. Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nevajadzētu peldēt pārāk tālu no krasta.
  • Nekādā gadījumā neleciet ūdenī no laipas vai tramplīna, ja neziniet, kas atrodas ūdenstilpnes gultnē. Nekādos apstākļos nedrīkst lēkt uz galvas, tas var radīt nopietnas traumas ar neatgriezeniskām sekām. 
  • Pēc sakaršanas saulē nav vēlama strauja skriešana ūdenī, labāk ejiet lēnām, lai strauja ķermeņa temperatūras maiņa neizraisītu krampjus vai sirdsdarbības traucējumus. 
  • Nepeldieties naktī, stiprā vējā vai negaisa laikā. Tumsā viegli var zaudēt orientēšanās spējas, savukārt vējā un negaisā var veidoties bīstamas straumes, kā arī pastāv zibens spēriena draudi.
  • Nekādā gadījumā nepeldieties alkohola reibumā vai apreibinošo vielu ietekmē – tas būtiski samazina koncentrēšanās un koordinācijas spējas, kā arī reakcijas ātrumu, turklāt zūd spēja objektīvi novērtēt situāciju, piemēram, pieveicamo attālumu. 
  • Ja noticis nelaimes gadījums, nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādiet nelaimes gadījuma vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.

Foto: pexels.com

TOP Komentāri

avatar