Katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām savu uzvārdu nemaina
19 % jeb katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām nemaina savu uzvārdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par Latvijā slēgtajām laulībām 18 gadu periodā no 2004. līdz 2022. gadam. Pēc šo datu analīzes secināti arī biežākie faktori – laulāto vecums un vecuma starpība, tautība, kā arī sievietes ienākumu līmenis.
Katru gadu Latvijā noslēdz vairāk nekā 10 tūkstošus laulību. 2022. gadā Latvijā reģistrētas 11 848 laulības. 2023. gada sākumā 49,1 % pilngadīgo vīriešu un 41,2 % sieviešu bija precēti. Noslēdzot laulību, visbiežāk sieviete pāriet vīra uzvārdā, tomēr ir arī izņēmumi.
Jo vēlāk stājas laulībā, jo biežāk patur savu uzvārdu
Jo vairāk sievietei gadu laulības slēgšanas brīdī, jo lielāka iespēja, ka pēc laulībām tā uzvārdu nemainīs. Tikai 10 % sieviešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem izvēlas nemainīt savu uzvārdu, 40–49 gadu vecumā trešdaļa (31 %) patur savu uzvārdu, taču 50–59 gadu vecuma grupā savu uzvārdu patur jau vairāk nekā puse (54 %) sieviešu. 60–69 gadu vecumā savu uzvārdu nemaina 78 %, bet vecumā no 70 gadiem – 88 % sieviešu
Savu uzvārdu biežāk patur par vīru vecākas sievietes
Visbiežāk sieviete maina uzvārdu, ja vīrs ir vienaudzis vai vecāks. Ja vecāka ir sieva, palielinās varbūtība, ka sieviete uzvārdu nemainīs. Uzvārda saglabāšanas varbūtība it īpaši palielinās, ja sieva ir vismaz par 10 gadiem vecāka par vīru – 35 % sieviešu, kuras par vīru ir 10–14 gadus vecākas, nemaina savu uzvārdu. Visbiežāk sieviete saglabā uzvārdu, ja vīrietis ir daudz jaunāks par viņu (vairāk nekā 20 gadu starpība).
Visretāk savu uzvārdu patur latvietes un rumānietes
Visretāk savu uzvārdu pēc laulībām saglabā latvietes (15 %) un rumānietes (13 %), visbiežāk – uzbekietes (76 %). Tradicionāli uzbekiem pieņemts, ka sieva pēc laulībām patur savu uzvārdu, bet bērniem tiek dots tēva uzvārds. Pēc laulībām savu uzvārdu patur 50 % romu tautības sieviešu, 48 % ebrejiešu, 42 % armēniešu, 39 % tatāriešu, 37 % azerbaidžāniešu, 33 % igauniešu, 32 % vāciešu, 31 % gruzīniešu, 30 % ukrainiešu, 28 % moldāviešu un baltkrieviešu, 24 % krieviešu un 21 % lietuviešu un poliešu.
Arī vīra tautība ietekmē lēmumu mainīt vai nemainīt uzvārdu pēc laulībām. Visbiežāk pēc laulībām sievietes saglabā savu uzvārdu, ja vīrs ir romu tautības (58 %), visretāk, ja vīrs ir latvietis (15 %). Ja laulības ir divu romu tautības personu starpā, tad iespēja, ka sieviete uzvārdu nemainīs, ir vēl augstāka (66 %).
Sievietes ar lielākiem ienākumiem biežāk patur savu uzvārdu
Jo vairāk sievietes nopelna, jo lielāka iespēja, ka pēc laulībām saglabās savu uzvārdu. Līdz vidējai mēneša neto darba samaksai 999 eiro mēnesī uzvārda saglabāšanas īpatsvars ir līdzīgs, taču sievietēm ar neto ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas pieaug. Teju katra ceturtā jeb 27 % sieviešu, kuru mēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 1500 eiro, izvēlas paturēt savu uzvārdu, stājoties laulībā.
Jaunāki vīrieši biežāk maina savu uzvārdu pēc laulībām
Ik gadu aptuveni 2 % vīriešu pieņem laulātās uzvārdu un 0,5 % vīriešu pievieno savam uzvārdam laulātās uzvārdu. Lai arī vīriešiem uzvārda mainīšana pēc laulībām nemainīgi ir samērā zema, ir novērojams, ka jaunāki vīrieši biežāk maina savu uzvārdu pēc laulībām vai saglabā savu un tam pievieno sievas uzvārdu.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Dati apkopoti par Latvijā laulību noslēgušām personām, kurām iespējams noteikt uzvārda maiņas statusu – laulātajam ir norādīts uzvārds gan pirms, gan pēc laulībām, bet uzvārds pirms laulībām norādīts arī tā partnerim. Attiecīgi laika periodā no 2004. līdz 2022. gadam no 449 032 ierakstiem nav ņemti vērā 10 998 (2,5 %). No atlikušajiem 415 218 ierakstiem 219 149 ir sievietes, bet 218 885 – vīrieši.
Datu avoti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētais Fizisko personu reģistrs (līdz 28.06.2021. Iedzīvotāju reģistrs) par 2004.–2022. gadu (sākot no 2013. gada jūnija dati mēneša sākumā, pirms tam gada sākumā);
CSP nodrošinātā uzkrājošā laulību datubāze par 2004.–2022. gadu;
Eksperimentālās statistikas dati par mēneša darba samaksu personu līmenī par 2015.–2022. gadu (veidoti no Valsts ieņēmuma dienesta datiem, aptver CSP iedzīvotāju skaita novērtējumā esošās personas).
TOP Komentāri