Opel sāka ražot auto pirms 125 gadiem

2024. gads uzņēmumam Opel ir īpašs un paies elektriskās mobilitātes zīmē. Pirmo reizi kompānijas vēsturē katram modelim būs akumulatora elektriskā versija. Taču pamatus pieejamai, inovatīvai un nākotnes prasībām atbilstošai mobilitātei uz četriem riteņiem Opel ielika jau pirms 125 gadiem.

1899. gada 21. janvārī Vilhelms Opels, uzņēmuma dibinātāja Ādama Opela dēls, parakstīja līgumu ar inženieri Frīdrihu Lucmani par viņa Motorwagenfabrik (automobiļu rūpnīcas) iegādi, un tas deva startu auto ražošanai Opel uzņēmumā. Šis pavērsiens iezīmēja jauna laikmeta sākumu un atvēra lappusi nākotnei, kas ir aizsniegusies tālu aiz Riselsheimas robežām. Iepriekš veiksmīgi darbojies šujmašīnu un velosipēdu jomā, tieši pirms 125 gadiem Opel ienāca sev nezināmā teritorijā.

Kopš tā laika no rūpnīcām visā Eiropā ir izbraukuši vairāk nekā 75 miljoni Opel mašīnu. Arī viens no pašreizējiem dižpārdokļiem, jaunākās paaudzes Opel Astra, nāk no Riselsheimas. Atzīmējot Opel autobūves 125. gadadienu, inovatīvais kompaktklases modelis noripo no konveijera, apgādāts ar modernām tehnoloģijām un elektrificētu piedziņu, kas nerada izmešus.

Opel izpilddirektors Florians Hitls: “Tāpat kā Opel pirms 125 gadiem, arī mēs tagad esam jaunas ēras sākumā. Toreiz uzņēmums kļuva par pionieri, ienākot auto pasaulē. Mūsdienās Opel ir elektriskās piedziņas pionieris, kas piedāvā individuālu, ikdienai piemērotu mobilitāti bez lokāliem izmešiem. Piemēram, jauno Astra Sports Tourer Electric. Tāpat kā pirmais Opel auto, arī šis modelis nāk no Riselsheimas. Mēs lepojamies ar šo mantojumu, tāpēc Opel autobūves 125 gadu jubileju mēs svinēsim zem elektromobilitātes karoga.”

Pirms 125 gadiem: no šujmašīnām un velosipēdiem pie auto

Opel veiksmes stāsts sākās 1862. gadā, kad Ādams Opels Riselsheimā radīja savu pirmo šujmašīnu, tādējādi ieliekot pamatus uzņēmumam. Drīz vien Opel kļuva par vienu no lielākajiem šujmašīnu ražotājiem Vācijā un eksportēja visā Eiropā.

Pievēršoties velosipēdiem, Opel pavēra vēl vienu veiksmīgu darbības virzienu. Pirmais velosipēds (ar lielu priekšējo un mazu aizmugurējo riteni) Riselsheimā tika izveidots 1886. gadā, tādējādi Opel kļuva par vienu no pirmajiem velosipēdu ražotājiem Vācijā. 20. gadsimta 20. gados – paralēli auto biznesam – Opel kļuva par pasaulē lielāko velosipēdu ražotāju.

Šie panākumi bija viņsaulē aizgājušā uzņēmuma dibinātāja dēlu nopelns. Viņi arī bija tie, kas īstenoja Opel uzņēmumam liktenīgo pāreju uz motorizēto transportu. Tā kā 19. gadsimta 90. gados velosipēdu bizness samazinājās, brāļi meklēja jaunus produktus un nonāca pie mašīnām. 1897. gadā Fricis un Vilhelms Opeli apmeklēja Pirmo Vācijas auto izstādi Berlīnē un tur iepazinās ar Frīdrihu Lucmani.

Lucmanis bija ražojis automobiļus kopš 1894. gada, tāpēc viņam bija Opelu meklētā pieredze. Viņš uzaicināja brāļus uz savu rūpnīcu Desavā, kur Fricis un Vilhelms augstu novērtēja Lucmaņa ražošanas potenciālu.

Lai gan sākotnēji visi iesaistītie domāja par sadarbību, pēcāk brāļi Opeli izteica Lucmanim pievilcīgu piedāvājumu, kas paredzēja pārdot viņiem visu ražošanu, ieskaitot zemi, ēku un darbnīcu aprīkojumu. 1899. gada 21. janvārī Vilhelms Opels un Frīdrihs Lucmanis parakstīja līgumu, kura pirkuma summa bija 116 887 markas, un rūpnīca kļuva par Opelu īpašumu. Viss uzņēmums, ieskaitot darbiniekus un iekārtas, tika pārcelts no Desavas uz Opel galveno mītni Riselsheimā, savukārt Lucmanis kļuva par Adam Opel Motorfahrzeug-Fabrik pārdošanas vadītāju.

Ražošanas un patentu pārņemšana nozīmēja, ka Opel ieguva daudzus gadus vērtu autobūves pieredzi. No tā brīža Lucmanis un daži darbinieki, kas tika piesaistīti no Opel velosipēdu virziena, speciāli uzceltā ēkā ražoja mašīnas ar nosaukumu Opel. Jau 1899. gada pavasarī parādījās pirmās jauno modeļu reklāmas, kas vēstīja – “Opel auto ir labākie”.

Novatoriskais sasniegums: jaunais Astra Sports Tourer Electric

Pirms 125 gadiem īsteni novatorisks sasniegums bija Opel-Patentmotorwagen System Lutzmann kā pirmais Riselsheimā ražotais auto, bet šodien pioniera lomā ir jaunākās paaudzes dižpārdoklis Opel Astra, kas arī ir projektēts, izstrādāts un izgatavots Riselsheimā. Īpaši dinamiskie elektrificētie modeļi Astra GSe un Astra Sports Tourer GSe (degvielas patēriņš saskaņā ar WLTP – 1,3 l/100 km, CO2 emisija – 30–29 g/km) kopā ar jauno Astra Sports Tourer Electric tiek ražoti tieši tur.

Pilnībā elektriskais kompaktklases universālis, viens no pirmajiem šāda veida auto, pasaules prezentāciju piedzīvoja pagājušā gada IAA Mobility izstādē. Elektromotora jauda ir 115 kW/156 ZS, bet maksimālais griezes moments – 270 Nm. Lai gan daudzu elektroauto maksimālais ātrums ir ierobežots ar 150 vai 160 km/h, jaunais Astra Sports Tourer Electric var sasniegt 170 km/h. Ar pilnu uzlādi ir iespējams nobraukt 413 km (WLTP). Turklāt elektriskajam modelim ir pieejamas modernākās tehnoloģijas, piemēram, klasē vadošie Intelli-Lux LED Pixel Light lukturi ar 168 LED elementiem un Intelli-Drive 2.0 sistēma ar pusautomātisko joslu maiņu un inteliģento ātruma pielāgošanu.

2024. gads uzņēmumam Opel paies nozīmīgas jubilejas zīmē. Svinot jubileju un ieviešot inovatīvus modeļus, tas turpinās virzību uz elektrifikāciju. Detalizēta informācija par jubilejas gadu tiks sniegta drīzumā.

Par Opel

Opel ir viens no lielākajiem autoražotājiem Eiropā un līderis CO₂ izmešu samazināšanā, ko nodrošina plašā elektrifikācijas ofensīva. Uzņēmumu 1862. gadā Riselsheimā, Vācijā nodibināja Ādams Opels. Automašīnas tajā tiek ražotas no 1899. gada. Opel ietilpst globālajā koncernā Stellantis NV, kas radīts jaunajam ilgtspējīgas mobilitātes laikmetam. Kopā ar savu britu māsas zīmolu Vauxhall uzņēmums ir pārstāvēts vairāk nekā 60 valstīs visā pasaulē, un turpina ienākt aizvien jaunos starptautiskos tirgos. Opel pašlaik konsekventi īsteno elektrifikācijas stratēģiju, lai nodrošinātu ilgtspējīgus panākumus un apmierinātu klientu prasības pēc nākotnes mobilitātes. Līdz 2024. gadam katram Opel modelim būs pieejama arī tā elektrificētā versija. Sākot ar 2028. gadu, Opel Eiropā pilnībā koncentrēsies uz elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Attēli: publicitātes