Uzmanību miltiem, svecēm un pesticīdiem jeb 6 atgādinājumi, kā svētkos no kaitējuma pasargāt plaušas

Vai zinājāt, ka mierinājumu, gaismu, ģimenisku siltumu un svētku sajūtu sološās svecītes eglē var ietekmēt plaušu veselību un ka uguņošana rada ne tikai troksni un izbīli cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī gaisa piesārņojumu?  

“Ko vēl ne? Nu vairs nav jārūpējas tikai par gremošanas sistēmu un smadzeņu veselību svētku galda un alkohola pārmērīga patēriņa dēļ, bet vēl arī par plaušām? Tā jau var visu prieku samaitāt,” kāds satrauksies. Taču “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa mierina, ka turpmāk uzskaitītie riski plaušu veselībai bez lielām pūlēm ir mazināmi. Farmaceite uzsver, ka tieši gadu mijā un sezonās tumšākajā laikā ir daži citi riski, kas īpaši pieaug, un tos nevar atstāt bez ievērības. Sarindosim visus apdraudējumus mūsu elpošanas sistēmai tieši vadoties pēc šī brīža aktualitātes!

• Sveces

Populārākās un pieejamākās sveces ir pagatavotas no parafīna, kas ir naftas pārstrādes produkts, un sadegot gaisā izdala visnotaļ kaitīgas ķīmiskas vielas. Tas var izraisīt alerģisku reakciju, elpošanas problēmas, piemēram, astmu, un pat vēzi. Šāda svece nereti tiek salīdzināt ar pasīvo smēķēšanu. Kaut gan literatūrā šim apgalvojumam spēcīgu pierādīju nav, taču jāņem vērā sveces degšanas ilgums, kas dažkārt mērāms stundās, tāpat degošo sveču daudzums. Tādējādi reta sveces aizdegšana noskaņas brīža radīšanai ir pieļaujama, taču parafīna sveču dedzināšana ikdienā un ilgtermiņā nav laba doma. Drošāk veselībai ir izvēlēties tādas, kas izgatavotas no bišu vaska vai sojas, un aizdedzinot vienmēr der pārliecināties, vai telpa tiek pietiekami vēdināta. 

• Uguņošana

Daudzviet uguņošana ir aizliegta un parasti to pamato ar troksni un nevajadzīgu stresu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Taču tas nav vienīgais iemesls. Košie uguns ziedi un dzirksteles gaisā plaukst, uzsprāgstot dažādiem metāliem, tādējādi radot smalku pulveri. Tas burtiski nolīst kā lietus pār uguņošanas vērotājiem. Ja šo deguma “pūderi” ieelpo, tas rada astmas un citu plaušu un arī sirds slimību riskus vai var saasināt kaites, ja tādas jau ir. Uguņošanas šova laikā pasargājiet sevi, atrodoties iespējami tālu no sprādzienu epicentra. Varat arī izmantot masku vai respiratoru, kas filtrē veselībai kaitējošās daļiņas. Kaut arī gadu mijā līdz šim bija ierasta lieta uzšaut gaisā kādu petardi, labāk no šīs izklaides atteikties. 

• Milti

Plaušu ārsti pazīst tādu kaiti kā “maiznieku astma”. Tā tas tiešām ir, ka maiznieki klepo vairāk nekā citi, dažkārt sēc un cīnās ar elpas trūkumu. Pie vainas tiešām var būt liela daudzuma miltu saelpošanās. “Laika gaitā tas var izraisīt plaušu slimības, piemēram, astmu,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. Šķiet, ka tas skar ne tikai maizes cepējus, bet arī viņu ģimeni, iespējams, tāpēc, ka uz mājām ar drēbēm, ādas un matiem tiek atnestas miltu atliekas. Visticamāk, dažas piparkūku pannas un speķpīrāgu cepšana Ziemassvētku rītā tādu skādi plaušām nevar nodarīt, taču ir vērts uz balto, smaržīgo miltu mākoni paraudzīties ar nelielām aizdomām. 

• Gāzes iekārtas

Gada nogalē saimnieces un saimnieki, gādājot svētku cienastu, pie plīts mēdz rosīties no rīta līdz vakaram. Taču plīts virsmas, krāsnis un telpu sildītāji var būt slēptie cēloņi plaušu slimībām. Gāzei sadegot, veidojas ķīmiska viela, ko sauc par slāpekļa oksīdu. Tas var izraisīt plaušu iekaisumu, klepu un elpas trūkumu, arī astmu. Tāds pats efekts var būt arī, dedzinot malku, briketes, ogles vai citus kurināmos. Noteikti uzstādiet, tīriet un apkopiet ierīces pareizi un pievērsiet īpašu uzmanību, cik labi dūmgāze tiek izvadīta no mājas.

• Pesticīdi

Šīs ķīmiskās vielas pasargā lauksaimniecības kultūras un zālienu no kukaiņiem. Ja jūsu organismā nonāk pesticīdi, tas var nelabvēlīgi ietekmēt nervu sistēmu, hormonus, acis, ādu un plaušas. Intensīvas svinēšanas laikā, kad svētku galdu klājam vairāk cilvēkiem nekā parasti, dažkārt paviršāk izturamies pret ēdiena iegādi un apstrādi. Tādēļ jāatgādina, ka ekoloģiski audzēti augļi un dārzeņi ir ēdājam drošāki. Bet, ja mielastam iepērkamies tuvējā lielveikalā, kārtīgi nomazgājam augļus un dārzeņus, jo sevišķi tādus, ko ēdam neapstrādātus, un, arī tos, kurus mizojam, piemēram mandarīnus. 

• Putni

Putnu barotavas pie loga ir jaukas un tradicionāli mūsu apziņā saistās ar sniegotu, saltu ziemu. Ne velti zīlīšu un sarkankrūtīšu tēls ir viens no visvairāk attēlotajiem Ziemassvētku un Jaungada kartītēs! Tomēr dažiem cilvēkiem, ieelpojot gaisā esošās daļiņas no putnu spalvām un izkārnījumiem, var veidoties iekaisums plaušās un pat sarētojumi. Dažreiz to sauc par baložu audzētāju slimību vai putnu mīļotāja plaušām. Ārsti to dēvē par paaugstinātas jutības pneimonītu. Konsultējieties ar ārstu, ja novērojat simptomus (apgrūtinātu elpošanu) pēc atrašanās putnu tuvumā. Visticamāk, mazā barotava, ko pa logu var vērot, nekādu ļaunumu neradīs.

Citi kaitējumi

Ir arī citi būtiski plaušu veselību ietekmējoši aspekti, kas ir klātesoši mūsu ikdienas dzīvē, apzināmi un iespēju robežās novēršami, taču nav tik ļoti saistīti ar ziemu un svinēšanu. Pie tādiem pieskaitāmi, piemēram, putekļi, jo sevišķi paklāji un mīkstie grīdas segumi. 

Labi zināms ienaidnieks plaušām ir pelējums, kas var ieviesties jebkur, ja vien tam ir gana mitruma un siltuma. Vēdināšana un pareiza higiēna būs vislabākais risinājums. 

Elposim pilnu krūti! 

Farmaceite Daiva Āboliņa aicina vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, vēdināt telpas un parūpēties par drošiem un veselīgiem Ziemassvētkiem un Jaunā gada svinībām. Bet, ja gadās kāda neliela veselības problēma, paturēt prātā, ka pieejamākais veselības aprūpes speciālists ir farmaceits jums tuvākajā aptiekā. Sargāsim sevi un tuviniekus! 

Foto: publicitātes