Pērn patēriņa cenas saglabājās stabilas, šogad gaidāms mērens kāpums

Nav nekāds noslēpums, ka daļēji par pērn neesošo inflāciju varam pateikties vārgajām pasaules izejvielu cenām. Pērnais gads iezīmējās ar manāmu pārtikas un metālu cenu kritumu, arī jēlnaftas (Brent) cenas samazinājās. Turklāt eiro maiņas kurss ir pieaudzis, tādējādi padarot importētās preces vēl lētākas. Tas atspoguļojās arī vietējās cenās, proti, degvielas cenas pērn samazinājās par vidēji 3.5%, lētāki kļuva arī vietējie mājokļa tarifi (siltumenerģija, gāze). Kopumā preču cenas, kas vairāk nekā pakalpojumi atkarīgas no pasaules izejvielu cenām, pērn samazinājās vidēji par 0.1%.    

Tikmēr vietējo cenu spiediens, kas vairāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, bija nedaudz izteiktāks, bet arī diezgan vārgs. Proti, pērn pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 0.3%. Par piemēru preču un pakalpojumu cenu diverģencei varam ņemt apavus, proti, apavu remonta cenas pērn pieauga par 1.1%, kamēr pašu apavu cenas samazinājās par 1.7%.

Kādas tendences gaidāmas šogad? Pirmais aktuālais jautājums – kā patēriņa cenas ietekmēs eiro ieviešana? Jau redzams, ka janvārī atsevišķas pakalpojumu cenas ir piedzīvojušas spējāku kāpumu, kas varētu būt saistīts ar nelielu cenu noapaļošanu saistībā ar pāriešanu uz eiro. Skaidrs, ka tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir arī eiro ieviešanas izmaksas, ko viņi mēģinās vismaz daļēji pārnest uz patērētājiem. Tomēr eiro efektu nevajadzētu pārspīlēt, manāmāku ietekmi uz šī gada inflāciju atstās elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām šī gada aprīlī. Tikmēr gaidāms, ka jēlnaftas cenas pasaulē turpinās mērenu kritumu, un tas, visticamāk, atsauksies arī uz zemākām vietējām degvielas cenām un lētākiem gāzes un siltumenerģijas tarifiem. Šo faktoru ietekmē šogad vidējā inflācija varētu būt nedaudz zem 2.8% atzīmes, ko prognozējām pērnā gada oktobrī.