Diabēta asociācija: VM aprēķini par finansējumu diabēta aprūpei ir nesamērīgi
24. aprīlī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika skatīta Latvijas iedzīvotāju iniciatīva par plašāku atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem, tostarp nepārtrauktā glikozes līmeņa uzraudzības (NGLU) sistēmu kompensēšanu no valsts budžeta. Saeimas komisijas uzdevumā veiktie Veselības ministrijas (VM) aprēķini liecina, ka nepārtrauktā glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu iegādei vienam pacientam nepieciešami 2 616,54 eiro gadā. Tomēr Latvijas Diabēta asociācija nepiekrīt ministrijas aprēķiniem, norādot, ka ierīci iespējams kompensēt ar 1401,96 eiro gadā, un aicina izvēlēties ekonomiski izdevīgāku risinājumu, lai nepieciešamo tehnoloģiju 100% apmērā varētu kompensēt lielākam pacientu skaitam.
2022. gadā uzskaitē esošo 1.tipa diabēta pacientu skaits Latvijā pārsniedza 50001. Lai vienam pacientam nodrošinātu NGLU sistēmu, kas sniedz iespēju sekot glikozes līmenim visu diennakti un samazināt gan neatliekami novēršamo, gan arī hronisko un invalidizējošo komplikāciju risku, gadā nepieciešami 1 401,96 eiro jeb 116, 83 eiro mēnesī. Pētījumi liecina, ka šādas sistēmas izmantošana ne vien palīdz vairāk nekā uz pusi (51%) samazināt hipoglikēmijas jeb izteikti zema, dzīvībai bīstama glikozes līmeņa asinīs laiku un par 49% samazināt ārstēšanās biežumu slimnīcā, bet arī ļauj būtiski ietaupīt. Mazāks kavēto darba dienu skaits, zemāks hospitalizācijas gadījumu skaits, mazāka nepieciešamība pēc testa strēmelēm u.c. gadā var palīdzēt ietaupīt līdz pat 130 500 eiro (uz 500 pacientiem).
Viens no iespējamiem risinājumiem, kas izskanējis sarunās, ir iespēja kompensēt ierīci tikai 50% apmērā. Šādu variantu Latvijas Diabēta asociācija noraida, skaidrojot, ka 50% pacientu līdzmaksājums, ņemot par piemēru VM izvēlētās ierīces cenas, pārsniegs 100 eiro mēnesī. 2023. gadā mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas Latvijā bija 1 119 eiro2. Tas ir viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, lemjot par to, kādā apjomā tiek piešķirta kompensācija. 1.tipa diabēta pacientiem visbiežāk vienlaikus diagnosticētas vairākas hroniskas saslimšanas un izdevumi par speciālistu konsultācijām un medikamentiem arvien turpina pieaugt, tāpēc, Asociācijas ieskatā, ikmēneša NGLU sistēmas izmaksas pret iedzīvotāju ienākumiem ir nesamērīgi augstas. Arī Latvijas Endokrinologu asociācija pievienojas pacientu organizācijas nostājai.
“Komisijas sēdē izskanējušais VM piedāvājums balstīts uz aprēķiniem, kas NGLU sistēmu iegādei gadā paredz 2616,54 eiro (vidēji 218 eiro mēnesī) jeb teju uz pusi vairāk nekā Latvijas Diabēta asociācijas aprēķinos. Aicinām ministriju izvēlēties optimālāku risinājumu un apsvērt ekonomiski izdevīgāku NGLU sistēmu iegādi, kas būtu pieejamas lielākam pacientu skaitam un tiktu 100% kompensētas,” norāda Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Pacientu organizācijas ar Veselības ministrijas pārstāvjiem atkārtoti tiksies nākamnedēļ, lai turpinātu diskusiju par kompensāciju modeļiem diabēta aprūpei nepieciešamo tehnoloģiju iegādei. Asociācija norāda, ka joprojām tic kompromisa iespējamībai šajā jautājumā un apņemas turpināt aktīvu darbu pacientu interešu aizstāvībā.
1 CDG010. Cukura diabēta pacienti sadalījumā pa cukura diabēta tipiem un reģioniem. PxWeb (spkc.gov.lv)
2 2023. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 537 eiro mēnesī | Oficiālās statistikas portāls
Attēls: publicitātes
TOP Komentāri