Uzlabo kaļķaino zāļu purvu aizsardzību Krustkalnu dabas rezervātā

Dabas aizsardzības pārvaldes projekts Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana Krustkalnu dabas rezervātā uzsācis darbus, lai saglabātu Latvijas austrumu daļā reti sastopamo kaļķaino zāļu purvu un īpaši aizsargājamās augu sugas. Īstenojot plānotos darbus šogad un nākamgad, iespējams uzlabosies kaļķainā zāļu purva kvalitāte un dzīvotne kalcifītām augu sugām, tostarp vismaz septiņām īpaši aizsargājamām sugām.

Latvijā īpaša vērība tiek pievērsta kalcifilajām dzīvotnēm, kur sastopamas augu sugas, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Kaļkainais zāļu purvs Austrumlatvijā ir reti sastopams, bet citur Latvijā atrodams tikai Piejūras zemienē. Kaļķainais zāļu purvs Krustkalnu dabas rezervātā  ir izveidojies uz saldūdens kaļķu pussalas Velna pirksts, kas iestiepjas Dreimaņu ezerā. 

Pēdējos gados Velna pirksta purvs Dreimaņu jeb Svētes ezerā aizauga ar niedrēm, vietām pat ar kārklu puduriem. Lai  nodrošinātu šim biotopam labvēlīgu aizsardzību, augustā tika nopļautas un izvāktas niedres visā biotopa platībā. Ezera pussalas ziemeļu daļa bija visvairāk aizaugusi, tādēļ tur niedru audžu saknes tika arī nofrēzētas. Pussalā ir ierīkoti divi parauglaukumi 25 kvadrātmetru platībā, kuros pilnībā noņemts apaugums un atsegts kaļķa slānis, lai novērotu purva atjaunošanos dažādas intensitātes ietekmēs un palielinātu iespēju augt sugām, kuras ir izkonkurējusi parastā niedre. 

Pateicoties kaļķaino avotu izplūdei, Velna pirkstā sastopama ļoti bagātīga augu daudzveidība, tostarp vairākām retām augu sugām, piemēram, dižā aslape, Lēzela lipare, rūsganā melncere, Devela un Buksbauma grīslis, stāvlapu dzegušpirkstīte u.c.

Velna pirksta pussala agrāk tika regulāri apsaimniekota, nodrošinot purvam raksturīgo augu izdzīvošanu. Nenotiekot pļaušanai vai ganīšanai, zāļu purvu pārmāca niedres, kas sāka dominēt, bet atmirstot, tās radīja biezu kūlas slāni un nomāca citas zāļu purvam raksturīgās sugas. 

Projekta Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas jeb “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots ~3,5 miljonu EUR, 85 % no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar