Tiktokeris Ralfs Kārkliņš: cilvēki komentāros man ir novēlējuši mirt

Digitālā satura veidotājam Ralfam Kārkliņam, kurš plašāk pazīstams kā @raalfsk, lietotnē TikTok ir vairāk nekā 40 tūkstoši sekotāju. Neskatoties uz plašo sekotāju un atbalstītāju loku, jaunietis lietotnē saskāries ne vien ar naidpilniem un aizskarošiem komentāriem, bet pat aicinājumiem izdarīt pašnāvību vai nomirt. “Narvesen” vloga “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” 3. epizodē “Vīriešiem nesāp. Kibermobings.” Ralfs atklāj, kādu ietekmi uz mentālo veselību un pašvērtējumu var radīt negatīvi komentāri internetā un cik lielu postu tie patiesībā var nodarīt.

Pirmie slavas brīži mijas ar aicinājumiem izdarīt pašnāvību

Saturu lietotnē TikTok Ralfs sāka publicēt 16 gadu vecumā. Jaunieša radītie video necerēti ātri ieguva popularitāti lietotāju vidū, un vien pēc dažām nedēļām Ralfa kontam bija jau teju 5 tūkstoši sekotāju. Kā stāsta jaunietis, pirmie komentāri no svešiniekiem bijuši visnotaļ pozitīvi, tomēr pieaugot popularitātei, arvien biežāk komentāru sadaļā bija lasāmi aizskaroši un ļauni ieraksti. “Es nezinu, ar ko tieši izpelnījos šādu reakciju, bet, piemēram, citiem satura veidotājiem negatīvi komentāri vairāk bija tieši par izskatu, kā apsaukāšanās un lamuvārdi, bet man tie bija kaut kā ļoti specifiski, jo cilvēki rakstīja par nomiršanu. Neatkarīgi no video satura, saņēmu komentārus par to, ka man vajadzētu sevi nogalināt vai vienkārši nomirt,” atklāj Ralfs.

Negatīvie komentāri var salauzt

Komentāriem par pašnāvību Ralfs pievērsa īpašu uzmanību, jo šī tēma jaunietim nebija sveša – pirms dažiem gadiem viņš bija mēģinājis izdarīt pašnāvību divas reizes. Tomēr apziņa, ka saviem spēkiem netiks galā, seansi pie terapeita un milzu darbs ar sevi palīdzēja rast dzīvesprieku un stimulu dzīvot. Lai arī piedzīvotais laika gaitā stiprinājis jaunieša pašapziņu un ļāvis negatīvos komentārus ignorēt, viņš atzīst, ka kādam citam digitālā satura veidotājam šādi ļauni komentāri var radīt arī lielus pārdzīvojumus ar neparedzamām sekām.

“Iedomājies, ka sāc veidot saturu un, piemēram, 16 gados sociālajos tīklos saņem mudinājumus uz pašnāvību. Ja cilvēks ir vājāks vai nejūtas labi par sevi, tas var viņu sagraut,” stāsta Ralfs, bilstot, ka saņemto komentāru dēļ viņš savos sociālajos tīklos aktualizēja arī pašnāvības tēmu. Viņam bija svarīgi neklusēt par to, ko piedzīvojis pats, un to, kādu postu var radīt neapdomīgi komentāri. Tāpat Ralfs sāka filtrēt un dzēst komentārus, norādot, ka tas nav pieņemami un nevar kļūt par normu: “Piemēram, jaunieši un bērni, kas regulāri pie dažādiem video komentāros redz rupjības vai draudus, var izlemt, ka tas ir okei, un sākt rakstīt kaut ko līdzīgu arī pie citu satura veidotāju video. Tas nav okei un nevar būt okei.”

Laimīgs cilvēks nerakstīs draudus un rupjības

Ralfs uzskata, ka, ja ir vēlēšanās radīt saturu internetā, tas noteikti ir jādara, tomēr jāsaprot, ka, publicējot saturu sociālos tīklos, jebkurš par tevi var pateikt jebko: “Internetā valda visatļautība, tādēļ es sev atgādinu, ka neviens laimīgs cilvēks nerakstīs negatīvu komentāru, cenšoties tevi aizskart. Negatīvus komentārus raksta tie, kuriem pašiem kaut kas nav kārtībā.” Tomēr, neskatoties uz šķietamo rūdījumu pret negācijām komentāros, Ralfs atzīst, ka arī viņam brīžiem ir tieksme fokusēties uz saņemtajiem negatīvajiem ierakstiem, kas var ietekmēt noskaņojumu. Tomēr, kā norāda jaunietis, ir svarīgi apzināties, ka interneta vidē bieži vien dominē tieši negatīvais viedoklis, jo cilvēki, kas varētu pateikt kaut ko labu, mēdz nekomentēt vispār, kamēr negatīvos komentārus daudzi cilvēki raksta labprātāk. “Tev ierakstam var būt 2000 nospiestu “patīk” sirsniņu, bet tai pat laikā – komentāros tikai ļauni, aizvainojoši ieraksti.”

Par kampaņu 

Latvija jau gadiem ierindojas Eiropā veikto pašnāvību skaita TOP 3, un lielāko daļu pašnāvību veic tieši vīrieši. Vairums pašnāvību saistīts ar depresiju, psihoemocionālās veselības problēmām un nevēršanos pēc palīdzības. 

Ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību un veicināt tās informētību par šo svarīgo, bet bieži vien nenovērtēto aspektu – vīriešu mentālo veselību, problēmu cēloņiem un iespējamām sekām –, februārī visos “Narvesen” veikalos norisināsies kampaņa “Nokod desiņu par vīriešiem”: no katra nopirktā hotdoga 5 eiro centi tiks ziedoti biedrībai “Ogle” vīriešu mentālās veselības atbalstam. 

Biedrības “Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi. Arī biedrība radās kāda traģiska notikuma rezultātā, kad dzīvi pamest izvēlējās kāds tuvs un mīļš ģimenes cilvēks. Ģimene nolēma darīt visu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku redzētu citu izeju no mentālās veselības problēmām.

Savukārt kampaņas ietvaros īstenots arī YouTube vlogs “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu”, kur sešās epizodēs tiek apskatīti dažādi sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipi un sociālie standarti, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību. 

Foto: publicitātes