Gandrīz katru ceturto Latvijas iedzīvotāju joprojām regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas

Lai arī tuvojas gada gaišākie svētki – Ziemassvētki, kas tradicionāli saistās ar ģimeniskuma sajūtām un jaunu cerību, tomēr situācija pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijusi pārāk iepriecinoša, jo gada laikā gandrīz katru ceturto jeb 24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņēmušas bezcerības un bezspēcības sajūtas (5% – nepārtraukti, 19% – bieži), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 3100 respondentus. Salīdzinājumā ar septembri šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, jo rudenī bezcerības un bezspēcības sajūtas regulāri pārņēma 16% respondentu (2% tās bija nepārtraukti, 14% – bieži). Īpaši satraucoša situācija ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, jo pašlaik šajā respondentu grupā 45% norādījuši, ka regulāri izjūt bezcerības un bezspēcības sajūtas.

Tāpat jaunākie dati liecina, ka dažreiz bezcerību un bezspēcību izjūt 30% respondentu, reti – 23%, nekad – katrs piektais jeb 20%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Pašlaik situācija lielā mērā ir līdzīga kā šī gada pavasarī, kad ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25% (5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, 20% – bieži).

Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt sievietes. Ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 19% vīriešu (5% – nepārtraukti, 14% – bieži) un 29% sieviešu (5% – nepārtraukti, 24% – bieži). Līdzīga situācija bija arī šī gada martā, kad bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 29% sieviešu (7% – nepārtraukti, 22% – bieži) un 21% vīriešu (4% – nepārtraukti, 17% – bieži).

Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šobrīd 45% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri (10% – nepārtraukti, 35% – bieži), savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem (2% – nepārtraukti, 16% – bieži). Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 21% līdz 27% respondentu. Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto (15% – nepārtraukti, 26% – bieži), vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs bija 18% (4% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet pārējās vecuma grupās svārstījās no 22% līdz 28%.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas šobrīd kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos. Latviešu vidū ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 23% aptaujāto (5% – nepārtraukti, 18% – bieži), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 28% (5% – nepārtraukti, 23% – bieži). Šī gada pavasarī bija novērojama pretēja aina – bezcerību un bezspēcību biežāk izjuta latvieši. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% krievvalodīgo (6% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet latviešu vidū ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās katrs ceturtais jeb 25% aptaujāto (5% – nepārtraukti, 20% – bieži).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 3109 respondentus.

Foto:publicitātes