“Fēliksa dzīve” Markuss viesulis

Dalies!

Te pēkšņi kā viesulis atskrien cilvēkbērns un visu rotaļāšanos sabojā! Ak, šis negantais puika, visi viņu sauc par Markusu. Šo vārdu sanāk dzirdēt diezgan bieži, it īpaši ja kas nokrīt un saplīst.
Jau atkal šis puika mūs aiztiek ar saviem lipīgajiem pirkstiem. Tie smaržo pēc salda cukura. Man gan cukurs ne visai tīk. Lai nu kā, šis puika mūs ņurca, baksta, ceļ augstu gaisā, rausta aiz astes, stumda un grūsta. Visi gardumi manā puncī sagriezās, kļuva tā nedaudz slikti ap dūšu.
Ak, kaķa laime, atnāca cilvēks, mūsu mamma Laura, un sarāja mazo negantnieku Markusu. Nav jau tā, ka mums nepatiktu bērni, kur nu vēl Markuss un rotaļas ar viņu, nu ko jūs. Tikai žēļ, ka mūsu rotaļas atšķiras…

Turpinājums sekos!

Zīmējums: Santagora
Teksts: Jans Ikes un Laura Soboļeva

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

19 + 10 =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši