Pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis A hepatīta saslimšanas gadījumu skaits

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrēti deviņi A hepatīta gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā būtu prognozētais saslimšanas gadījumu skaits attiecīgajā laika periodā. Visi A hepatīta gadījumi ir saistīti ar ceļojumiem uz citām valstīm, tostarp seši cilvēki, kuri saslima ar A hepatītu pēc Baltkrievijas apmeklējuma, citi gadījumi saistīti ar ceļošanu uz Maroku, Ēģipti un Zanzibāru. SPKC epidemiologi rūpīgi izmeklē katru A hepatīta gadījumu un organizē nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, lai mazinātu infekcijas izplatīšanas risku. 

Šobrīd Latvijā A hepatīts ir reta infekcijas slimība. Vidēji valstī pēdējā piecgadē reģistrēti 22 gadījumi gadā – no 13 līdz 37 gadījumiem gadā. Visbiežāk cilvēki inficējās ārvalstu ceļojumos. Uzlabojoties higiēnas apstākļiem A hepatīta vīrusa cirkulācija Latvijā praktiski bija pārtraukta, tomēr šī iemesla dēļ ievērojamai daļai iedzīvotāju (pārsvarā bērniem, jauniešiem un cilvēkiem pusmūžā) nav imunitātes pret A hepatītu. Pēdējais lielākais A hepatīta uzliesmojums Latvijā 2008./2009. gadā pieradīja, ka infekcija var skart tūkstošiem cilvēku (toreiz divu gadu laikā ar A hepatītu slimoja 5107 cilvēki un bija ziņots par 26 mirušiem). 

A hepatīts (agrāk pazīstams kā Botkina slimība) ir akūta aknu infekcijas slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss. Infekcijas avots ir inficētā persona – slimnieks vai cilvēks, kuram infekcija norit bez simptomiem (slimības pazīmēm). Inficētā persona izdala A hepatīta vīrusu ar fekālijām. Ar inficētās personas rokām, ja tās nav rūpīgi nomazgātas pēc tualetes apmeklēšanas, vīruss var nonākt uz apkārtējiem priekšmetiem un pārtikas produktiem. Tādēļ roku higiēnas prasību neievērošana vai neregulāra un pavirša ievērošana pārtikas uzņēmumos var izraisīt A hepatīta uzliesmojumus klientu vidū. Dzeramais ūdens var būt piesārņots ar notekūdeņiem vai ar fekālijām piesārņotajiem gruntsūdeņiem. Ar A hepatītu var inficēties arī asins-asins vai gļotādu kontaktu ceļā (tai skaitā nedroša seksa laikā). A hepatīta vīruss ir izturīgs vidē, un lai inficētos ir nepieciešams niecīgs izraisītāja daudzums. 

No inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi paiet vidēji no 15 līdz 50 dienām (vidēji 4 nedēļas). Slimības sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns.  

Visefektīvākais specifiskās A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Lai izstrādātos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, nepieciešams saņemt divas vakcīnas devas ar intervālu 6 līdz 12 mēneši. Veicot vakcināciju, jāņem vērā, ka imunitāte izveidosies 2 – 4 nedēļu laikā pēc pirmās potes saņemšanas. Izmantojot kombinēto vakcīnu pret A un B hepatītu, var iegūt aizsardzību pret abām infekcijām, taču šajā gadījumā vakcinācijas kurss sastāv no trim devām. 

Vakcinācija pret A hepatītu īpaši ieteicama tām A hepatītu nepārslimojušām personām, kuras plāno ceļot uz vidēji vai izteikti endēmiskām valstīm vai plāno ceļot uz valstīm, kurās ir reģistrēts A hepatīta uzliesmojums (saslimstības pieaugums).  

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs profilakses pasākums vairāku infekcijas slimību novēršanā, it īpaši akūtu zarnu infekciju slimībām. No tā, cik kvalitatīvi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Kaut gan roku higiēna ir ļoti efektīvs A hepatīta profilakses pasākums, tomēr jāatceras, ka tā ir nespecifiska infekcijas profilakse, kas nedod 100% efektu, jo nav iespējams panākt stāvokli, kurā rokas būtu tīras visu laiku, nepārtraukti. Ļoti bīstami, ja roku higiēnu neievēro vai pavirši ievēro cilvēki, kuri strādā pārtikas uzņēmumos. 

Ņemot vērā, ka Latvijā īsā laikā reģistrēti seši A hepatīta gadījumi, kas saistīti ar ceļojumiem uz Baltkrieviju, visticamāk, ka šajā kaimiņvalstī ir būtiski pasliktinājusies epidemioloģiskā situācija saistībā ar A hepatīta vīrusa izplatību. Tāpēc SPKC rekomendē cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret A hepatītu un nav pārslimojuši šo infekciju atturēties no ceļojumiem uz Baltkrieviju. Ja ceļojumu nav iespējams atcelt, SPKC rekomendē laikus vakcinēties pret A hepatītu, bet brauciena laikā rūpīgi ievērot piesardzības pasākumus, tai skaitā roku mazgāšanu vai dezinfekciju, izvairīties no termiski neapstrādātu pārtikas produktu vai produktu, kurus fasē ar rokām lietošanas uzturā, t. sk. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, krāna ūdens dzeršanas, peldēšanās peldbaseinos. SPKC rekomendē pēc atgriešanas no Baltkrievijas novērot veselību 50 dienu laikā, kas ir maksimālais infekcijas inkubācijas periods, lai laikus pamanītu iespējamās slimības simptomus, vērstos pie ārsta un veiktu piesardzības pasākumus, lai minimizētu citu cilvēku inficēšanās risku. 

SPKC aicina pārtikas uzņēmumu administrācijas stingri kontrolēt roku higiēnu ievērošanu savos uzņēmumos.  

SPKC speciālisti atgādina – A hepatīta simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Runājot ar ārstu vai SPKC epidemiologu, jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija par saslimšanas iespējamiem cēloņiem un kontaktpersonām. Šī informācija var palīdzēt organizēt nepieciešamos pasākumus, lai pasargātu no saslimšanas citus cilvēkus! 

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar