Pārtikas nozares nākotne: ēdienu inovācijas un hibrīdēdieni

Uzņēmēji un ēdinātāji visā pasaulē pēdējos gados ir sākuši pievērst uzmanību ēdienu inovācijām, kas ne tikai apmierina garšas kārpiņas, bet arī pozitīvi ietekmē klimatu un mudina izvēlēties ierasto dzīvnieku valsts produktu alternatīvas, nodrošinot sabalansētu uzturu ar vērtīgām uzturvielām, vitamīniem un minerālvielām.

Sabiedrības izpratne par veselīgu uzturu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu pieaug, tāpēc pārtika mainās līdzi patērētāja pieprasījumam. Pārtikas nozare piedzīvo pārmaiņas un pielāgojas jaunākajiem uzņēmējdarbības un veselības standartiem, ieviešot dažādus gatavos, tradicionālos produktus – hibrīdēdienu, kas ir salikti no augu un dzīvnieku valsts izejvielām, nodrošinot pierastās garšas, bet samazinot produkta C02 pēdu un paaugstinot uzturvērtību. “Narvesen” apkopojis trīs aktuālos pārtikas nozares inovāciju virzienus, kas aizvien vairāk manāmi arī Latvijā.

Uzkodu attīstība un neierobežots piedāvājums

Uzkodu klāstu vairs neierobežo tikai tradicionālie risinājumi. Piemēram, tādu klasiku kā sviestmaize ar desu vai sieru un šokolādes tāfelīte aizstāj dažādi produkti ar pievienoto vērtību: proteīna batoniņi, kaltētu dārzeņu vai jūraszāļu čipsi, zirņi, sēnes vai graudaugi gaļas olbaltumvielu vietā, veselīgi dzērieni – zāļu tējas, sulas ar augstu uzturvērtību, kombuča u. c. – un pat kukaiņu vai kāpuru uzkodas. Produkti, kas satur kukaiņu proteīnu, pasaulē gūst arvien lielāku popularitāti kā ilgtspējīga un olbaltumvielām bagāta uzkoda. Latvijā šādu produktu pagaidām ir gatavs izmēģināt vien retais.

Tā kā uzkodām ir svarīga loma uzturvērtības un sāta sajūtas iegūšanā, 51% respondentu, kuri piedalījās globālajā pētījumā par uzkodu lietošanas paradumiem, norāda, ka ir pārgājuši uz uzkodām ar augstu proteīnu sastāvu. Rieksti, sēklas, riekstu un žāvētu augļu maisījumi ieņem vadošo vietu pasaules uzkodu tirgū (41%), kam seko proteīna batoniņi (20%).

Hibrīdēdiens jeb modernā ēdiena inovācija

Mūsdienu pārtikas inovāciju priekšplānā ir izvirzījusies hibrīdēdiena parādīšanās. Tā ir jauna koncepcija, kas vienā ierastā ikdienas pārtikas produktā apvieno elementus gan no augu, gan dzīvnieku valsts.

Hibrīdēdiens paredzēts patērētājiem, kuri vēlas samazināt gaļas, piena vai olu produktu patēriņu un aizstāt to ar alternatīvām, taču joprojām grib sajust pierasto produkta garšu un nevēlas pavisam atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem.

“Hibrīdēdiens ir izstrādāts tā, lai saglabātu tradicionālo ēdienu pazīstamo garšu, smaržu, struktūru, vienlaikus iekļaujot inovatīvu sastāvdaļu piedāvātās ilgtspējas un veselīga uztura priekšrocības. Labs piemērs atrodams arī mūsu plauktos – jaunais burkāndogs jeb hotdogs ar desu, kuras sastāvā līdz ar cūkgaļu ir 27% burkānu. Kaut arī tas izklausās neierasti, izejvielas lieliski papildina viena otru: garšas ziņā nekas daudz nemainās, tā vēl aizvien ir ierastā cūkgaļas desiņa, bet kā pievienotā vērtība klāt nāk šķiedrvielas no burkāniem. Šādu piemēru pasaulē kļūst arvien vairāk, sniedzot patērētājiem plašākas izvēles iespējas un viņu dzīvesstilam atbilstošākus pārtikas risinājumus,” stāsta “Narvesen” pārtikas kvalitātes un ražošanas vadītāja Ingūna Strode.

Aļģu audzēšana ilgtspējīgiem pārtikas produktiem

Aļģu audzēšana ir viena no modernākajām ilgtspējīgu pārtikas produktu un sastāvdaļu ražošanas metodēm, kurai nepieciešami minimāli zemes un saldūdens resursi, būtiski samazinot ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecību. Šīs metodes ietver mikroaļģu un makroaļģu (jūras aļģu) potenciāla izmantošanu dažādiem kulinārijas mērķiem.

Mikroaļģes, piemēram, spirulīna un hlorella, ir bagātas ar olbaltumvielām, Omega-3 taukskābēm, vitamīniem un minerālvielām. To var pārstrādāt pulveros, eļļās un olbaltumvielu koncentrātos, padarot par vērtīgiem augu izcelsmes pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem. Makroaļģes jeb jūraszāles ir daudzpusīgs pārtikas avots, ko izmanto visā pasaulē. No aļģēm iegūtajiem pārtikas produktiem ir plašs pielietojums pārtikas produktu ražošanā – sākot no suši un salātiem līdz uzkodām, biezinātājiem un garšas pastiprinātājiem dažādos ēdienos.

Aļģu biomasu vai aļģu ekstraktus var izmantot kā pārtikas sastāvdaļu, apmierinot patērētāju vajadzību pēc barojošas, ilgtspējīgas un veselīgas pārtikas. Turklāt aļģu audzēšana notiek videi draudzīgā veidā. Ne velti NATO un ANO aļģes ir atzinušas par nākotnes pārtikas resursu.

Inovācijas pārtikas nozarē ir būtiskas cilvēces ilgtermiņa attīstībai, un zinātnieki visā pasaulē strādā pie dažādām inovācijām, tostarp arī Latvijā, jo aug pieprasījums gan pēc jauniem pārtikas produktiem, piemēram, neierastiem olbaltumvielu avotiem kā ēdamie kukaiņi un kāpuri un ēdamās aļģes, gan jau pierastākajiem sugar-free (brīviem no cukura), bezglutēna un veģetāriem produktiem, kā arī t. s. super-food jeb ēdieniem ar izcilu uzturvērtību.

Attēls: publicitātes

TOP Komentāri

avatar