Digitāls automātiski nenozīmē “zaļš” – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs. Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces – aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus. Statistika liecina, ka Eiropa kopumā kļūst par nozīmīgu spēlētāju e-komercijas pasaulē un tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam e-komercijas tirgus reģionā sasniegs aptuveni 750 miljardu ASV dolāru vērtību1. Būtiski pieaug arī dažādu viedierīču skaits, liela daļa no mums ikdienā lieto vairākas viedierīces, aktīvi izmantojam sociālos medijus (visbiežāk katrs lietotājs izmanto vairākas platformas), augšupielādējot dažāda formāta datus (attēlus, video u.c.), piemēram, ik minūti platformā Youtube tiek augšupielādēti materiāli vairāk nekā 500 stundu ilgumā.

IT patērēs 13% no pasaules elektroenerģijas

Tāpat jāmin t.s. lietu interneta (IoT) apjoma pieaugumi – 2022. gadā tikai Eiropā bija aptuveni 2,7 miljardi lietu interneta savienojumi, tajā skaitā valkājamas ierīces, viedās mājas ierīces, drošības sistēmas, termostati, viedais transports u.c. Ietekmi rada arī mākslīgā intelekta attīstība – mācoties un apstrādājot datus, mākslīgais intelekts būtībā rada vēl vairāk datus. Saskaņā ar statistiku 90% no pasaules datiem ir izveidoti pēdējo divu gadu laikā. Un ik pēc diviem gadiem datu apjoms visā pasaulē dubultojas. 2020. gadā pasaulē bija 64 zettabaiti datu, neskaitot fiziskos datus. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam globālais datu apjoms pieaugs līdz vairāk nekā 180 zettabaitiem. Tas palielina arī elektroenerģijas patēriņu. Aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam IT nozare patērēs aptuveni 13% no visas pasaules elektroenerģijas.

Modulāro sistēmu nozīme

Datu apjoms un pieaugošais elektrības patēriņš rada nepieciešamību pēc zaļās kodēšanas un ilgtspējīgas programmatūras, tajā skaitā, modulāru sistēmu radīšanas, kas pēc nepieciešamības ļauj pievienot vai noņemt kādu no funkcijām. Neradot sistēmas ar liekām funkcijām, izmantojot tikai tās funkcijas, kas patiešām ir nepieciešams, auditējot datus, neuzkrājot liekus datus u.tml. varam samazināt IT radīto CO2 pēdu. Radot pielāgojamas sistēmas, mēs patiesībā arī pagarinām sistēmas izmantošanas laiku – ja pieņemot lēmumu par elektropreču iegādi, mēs aizvien vairāk domājam par to, vai konkrētā lieta kalpos ilgtermiņā, lai tā nebūtu jāizmet pēc īsa lietošanas laika, radot aizvien jaunus atkritumus, tad tāds pats princips būtu jāpiemēro, izstrādājot / pasūtot IT sistēmas.

Aizvien uzglabājam liekus datus

Protams, būtiska nozīme zaļās kodēšanas attīstībā ir arī programmētāju profesionalitātei, prasmei radīt koncentrētus algoritmus jeb t.s. clean coding. Arī izstrādājot dažādas lietotnes ir iespējams radīt lietotāju dizainu, kas automātiski samazina enerģijas patēriņu. Tāpat ir svarīgi izvērtēt, cik bieža datu sinhronizācija starp ierīci un datu centru ir patiešām nepieciešama? Varbūt ne visos gadījumos ir nepieciešama nepārtraukta sinhronizācija. Runājot par uzglabāto datu daudzumu, jāmin, ka, lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir viesusi zināmus uzlabojumus attiecībā uz fizisko personu datiem, kopumā aizvien tiek uzglabāts arī liels apjoms nevajadzīgu datu.

Ilgtermiņa ieguvumi videi un uzņēmumiem

Lai mazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju, atslēga viennozīmīgi ir pārdomāta funkcionalitāte. Zaļā kodēšana un ilgtspējīga programmatūra patiesībā ir domāšanas veids vai pieeja, un daudzi IT nozares profesionāļi, tostarp “Helmes Latvia” komanda, to pielieto jau šobrīd. Svarīgi apzināties, ka līdzīgi kā ar citiem ilgtspējas elementiem, piemēram, atkritumu šķirošanu, efekts jeb ieguvumi visspilgtāk izpaužas ilgtermiņā. Uzņēmumiem tas nozīmē ne tikai elektroenerģijas izmaksu samazinājumu, bet arī lielāku atbilstību vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi. Šie kritēriji mūsdienās aizvien būtiskāk ietekmē ikviena uzņēmuma tēlu un reputāciju, gan domājot par jauniem klientiem, gan talantu piesaisti un noturēšanu. Ņemot vērā ES zaļā kursa mērķus, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir skaidrs, ka ilgtspējas jomā būs aizvien stingrāks normatīvais regulējums. Zaļā kodēšana un ilgtspējīga programmatūra būs viena no atslēgām, lai nodrošinātu atbilstību arī regulatīvajiem standartiem.

Svarīgi saprast, ka zaļā kodēšana vai ilgtspējīga programmatūra savā ziņā nav pilnīgi jauni fenomeni, lai gan par tiem līdz šim tiek diskutēts salīdzinoši maz. Līdzīgu pieeju jau izmantojam citās jomās un nozarēs, tāpēc atliek to “pārcelt” arī uz IT nozari. Daudzi nozares profesionāļi to jau dara, taču, lai tā kļūtu par ierastu un izplatītu praksi, par to nepieciešams arī diskutēt un dalīties pieredzē.

1 Avots: https://ecommercedb.com/insights/european-ecommerce-market-worth-us-1-1-trillion-by-2026/3982

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar