Jēkabs Rēdlihs: Man bija kauns pieņemt un atzīt, ka netieku galā

Sporta fani Jēkabu Rēdlihu pazīst kā kādreizējo Latvijas hokeja izlases, Rīgas “Dinamo” un Eiropas hokeja līgas spēlētāju. Jēkabam tāpat kā citiem profesionāliem hokejistiem ir nācies saskarties ar sabiedrības uzskatu, ka hokejists ir vīrišķības etalons – nesalaužams, nenogurdināms un spējīgs izciest jebko. Tomēr šie priekšstati var radīt graujošu slogu sportista ceļā uz panākumiem. Otrajā vloga epizodē “Narvesen” studijā viesojās Jēkabs Rēdlihs, lai dalītos sporta dzīves aizkulisēs – pārdzīvojumos, bailēs un iekšējos izaicinājumos.

Arī sportista iekšējā pasaule var būt trausla

Atceroties lielākos izaicinājumus sportā, Jēkabs atzīst, ka liela loma bija emocionālajam spiedienam un bailēm kļūdīties, un, dibinot ģimeni, šīs sajūtas pastiprinājās: “Mana lielākā problēma bija tā, ka es sāku baidīties, ka neizdarīšu tā, kā treneris grib – ka kļūdīšos un tikšu nosēdināts malā. Bet man bija jānodrošina ģimene, tādēļ es dzīvoju bailēs kļūdīties.” Bailes un nedrošība Jēkabam sekoja arī ārpus laukuma – likās, ka arī ģimenes dzīvē jāsaglabā šī nesagraujamā un spēcīgā cilvēka loma, tomēr iekšēji sajūtas bija pavisam citas – brīžiem neskaidras un nomācošas.

Jēkabs atzīst, ka bija iespēja izmantot sportistiem pieejamo psihologa palīdzību, taču informācijas trūkums un valdošais uzskats par to, ka īstam vīrietim nav šādas nepieciešamības, mudināja emocijas un sajūtas slēpt sevī: “Mūs ieprogrammē, ka tev jābūt čalim, tādēļ tu nevari izrunāt kaut kādas lietas un pārdzīvojumus, lai saprastu, kādēļ tevī ir šādas domas. Bet tu neesi mīkstais, tu vienkārši līdz galam nesaproti sevi, tādēļ nezini, kas tev ir vajadzīgs.” Ar paša radīto “programmu” sportists pieklusināja savas emocijas un ignorēja domas, lai tās netraucē karjerai.

Kauns atzīt, ka netiec galā

Ar galvu metoties karjerā, Jēkabs savu fizisko un mentālo veselību atstāja novārtā, kaut gan pirmais “sarkanais karogs” bija jau pašā karjeras sākumā. Jau tajā laikā jaunais sportists saskārās ar nopietnām veselības problēmām: “Uz nedēļu nonācu slimnīcā, kur man tika konstatēta autoimūnā saslimšana. Bet tad jau biju jauns, stulbs un naivs, tāpēc vienkārši, izlikos, ka viss labi, iedzēru zāles un maucu tālāk.” Tomēr, ignorējot ārstu ieteikumus, Jēkabs turpināja “močīt”, un pēc vairākiem gadiem autoimūnās saslimšanas simptomi atgriezās – šoreiz Covid, pārslodzes un veģetatīvās distonijas pavadībā. Vien slimības novārdzis un pilnībā bezspēcīgs Jēkabs aizdomājās par to, kā patiesībā jūtas viņš pats un kā jūtas ģimene, saprotot, ka grib mainīties: “Es negribu būt šāds vīrs, šāds tēvs, jo viņi taču redz, kāds ir tētis. Jā, viņš smaida, bet viņš nav piepildīts, viņš ir izlādējies.”

Atrodoties vienā no dzīves zemākajiem punktiem, Jēkabs saprata, ka vairāku gadu garumā baidījās ieskatīties sevī: “Es biju staigājis kā zombijs, jo man prātā bija viena misija, un man bija kauns pieņemt un atzīt, ka ar to netieku galā.” Tomēr līdz ar savu sajūtu pieņemšanu Jēkabs uzsāka ceļu pēc iekšējā miera un harmonijas, un pašlaik Jēkabs var teikt, ka jūtas laimīgāks un mierpilnāks nekā jebkad iepriekš.

Par kampaņu

Latvija jau gadiem ierindojas Eiropā veikto pašnāvību skaita TOP 3, un lielāko daļu pašnāvību veic tieši vīrieši. Vairums pašnāvību saistīts ar depresiju, psihoemocionālās veselības problēmām un nevēršanos pēc palīdzības.

Ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību un veicināt tās informētību par šo svarīgo, bet bieži vien nenovērtēto aspektu – vīriešu mentālo veselību, problēmu cēloņiem un iespējamām sekām –, februārī visos “Narvesen” veikalos norisināsies kampaņa “Nokod desiņu par vīriešiem”: no katra nopirktā hotdoga 5 eiro centi tiks ziedoti biedrībai “Ogle” vīriešu mentālās veselības atbalstam.

Biedrības “Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi. Arī biedrība radās kāda traģiska notikuma rezultātā, kad dzīvi pamest izvēlējās kāds tuvs un mīļš ģimenes cilvēks. Ģimene nolēma darīt visu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku redzētu citu izeju no mentālās veselības problēmām.

Savukārt kampaņas ietvaros īstenots arī YouTube vlogs “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu”, kur sešās epizodēs tiek apskatīti dažādi sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipi un sociālie standarti, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību.

Audiovizuālais materiāls: publicitātes