Cinisma paraugstunda AS “Grobiņa” zvēraudzētavā Vērgalē

Pārkāpjot likumus un maldinot iedzīvotājus, ferma uzcelta bez būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un tikai 200 metrus no tuvējām mājām, būtiski pasliktinot tuvējās apkaimes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Vērgales zvēraudzētavas tapšana ir kažokzvēru audzēšanas nozares cinisma paraugstunda, īpaši ņemot vērā, ka projektā izmantots 1,5 miljonu eiro liels ES līdzfinansējums.

 

Zvēraudzētava kaitē iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi

 

Kopš fermas darbības uzsākšanas apkārtnes iedzīvotāji cieš no veselības pasliktināšanās gaisa piesārņojuma dēļ. Par gaisa piesārņojumu iedzīvotāji sūdzējušies gan Pāvilostas domē, gan Valsts vides dienestā, tomēr atbildīgās iestādes pārkāpumus nav konstatējušas.

 

Nesen Vērgales bērnudārzs bija pat spiests pārtraukt darbību uz vairākām dienām, jo apkārtnē milzīgos daudzumos savairojušās mušas. Vērgales iedzīvotāji, kuri dzīvo līdzās fermai, ir droši, ka mušu invāzija saistīta tieši ar jauno zvēraudzētavu, jo paši ir redzējuši šovasar mežā pie fermas izgāzto apmēram tonnu ūdeļu barības pārpalikumu – pūstošus gaļas subproduktus, kuros mudžēja mušu kāpuri. Turklāt pašā fermā ūdeļu virca un mēsli zem būriem krājas jau kopš pavasara, nodrošinot auglīgu vidi mušām un to kāpuriem.

 

2014. gada 7. septembrī Valsts vides dienestā ar sūdzību vērsās arī ietekmīgā vides aizsardzības organizācija “Vides aizsardzības klubs”, norādot, ka no zvēraudzētavas apkārtnē tiek nopludināti neattīrīti notekūdeņi. Valsts vides dienests pārkāpumus šoreiz konstatēja un ir uzdevis tos novērst.

 

 

Neskaitāmi pārkāpumi būvniecībā un ekspluatācijā

 

Likuma pārkāpumi ar Vērgales zvēraudzētavu saistāmi jau kopš fermas būvniecības ieceres brīža. Vēl pirms būvniecības uzsākšanas Pāvilostas domei likumā noteiktajā kārtībā bija jārīko paredzētās būves publiskā apspriešana, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iepazīties ar būvprojektu un sniegt savas atsauksmes. Rezultāti bija jādokumentē un jāņem vērā, lemjot par būvniecības atļaušanu. Tomēr Vērgales zvēraudzētavas gadījumā tā nenotika: publiskās apspriešanas vietā AS „Grobiņa” sarīkoja informatīvu sapulci, kurā iedzīvotāji gan skaļi pauda savas bažas, bet neviens tās neuzklausīja. 2013. gada pavasarī Pāvilostas novada dome deva atļauju fermas būvniecībai.

 

Pārkāpjot Būvniecības likumu, šī gada sākumā kažokzvēri tika ievesti jaunbūvē vēl pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā. Šo likuma pārkāpumu Pāvilostas novada dome ar pārsteidzošu atklātību min arī savā mājaslapā: „Otrdien, 4. februārī, veiksmīgi nodota 2013. gada pavasarī uzsāktā, Plocē esošās ūdeļu audzētavas būvniecības 1. kārta. Iepriekšējās nedēļās audzētavā tika ievestas jau lielākā daļa no paredzētajām ūdelēm, bet līdz vasarai būšot ap 100 000 zvēru.”

 

Jāuzsver, ka iepriekš visos avotos, tostarp AS „Grobiņa” mājaslapā tika minēts, ka ferma paredzēta vien 16 500 ūdeļu ganāmpulkam. Tātad kažokzvēru skaits un attiecīgi smaku un vides piesārņojuma apmērs, ar ko varēja rēķināties iedzīvotāji, īstenībā izrādījās vismaz 6 reizes lielāks nekā domāts.

 

AS “Grobiņa” valdes priekšsēdētājs: „Kažokzvēru audzēšana nav lopkopība”

 

Lai gan publiskā apspriešana nenotika, tuvējo māju iedzīvotājiem, pēc savas iniciatīvas meklējot informāciju, tomēr izdevās noskaidrot, ka pēc projekta ferma atradīsies 200 metru attālumā no dzīvojamām mājām. Tā kā Vērgales apbūves noteikumos rakstīts, ka lopkopības fermas nedrīkst atrasties tuvāk par 300 metriem no dzīvojamās apbūves, iedzīvotāji ar jautājumiem vērsās pie AS „Grobiņa”.

 

Parasti zvēraudzētāji, cenšoties atspēkot dzīvnieku aizsardzības organizāciju kritiku, uzsver, ka zvēraudzēšana ir tāda pati lopkopības nozare kā cūku vai govju audzēšana un fermu ūdeles neesot savvaļas, bet gan domesticēti mājdzīvnieki. Tomēr šoreiz AS “Grobiņa” valdes uzskati bija tieši pretēji. Skaidrojot, kāpēc nav ievērots noteikumos prasītais 300 metru attālums, AS „Grobiņa” valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis iedzīvotājiem atbildēja: „Tā kā kažokzvēru audzēšana nav lopkopība, jo lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kura nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, minētais ierobežojums, izstrādājot kažokzvēru audzēšanas fermas būvprojektu, nebija saistošs.”

Būtu ļoti dīvaini, ja AS “Grobiņa” valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis vai tās kapitāldaļu turētāja Argita Jaunsleine, kas strādā arī kā juriste Pāvilostas domē, nezinātu šīs nozares juridisko statusu. Jau kopš 1998. gada Latvijā ir spēkā Ciltsdarba likums, kurā kažokzvēri ir definēti kā lauksaimniecības dzīvnieki. AS “Grobiņa” ūdeļu novietnes visus šos gadus ir reģistrētas kā lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā. Tātad visdrīzāk AS “Grobiņa” vadība ir mērķtiecīgi maldinājusi vietējos iedzīvotājus, lai novilcinātu laiku, kurā iespējams apstrīdēt būvatļauju. Tas arī ir izdevies – jaunā ferma ir uzcelta uzņēmējiem izdevīgā vietā, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības, bet iedzīvotājiem vairs nav iespēju aizstāvēt savas tiesības.

 

 

Vērgales iedzīvotāji – situācijas gūstekņi

 

Vērgales iedzīvotāji, kuru mājām blakus gatavojās celt jauno zvēraudzētavu, nav  juristi, bet, lai šādā situācijā aizstāvētu savas tiesības, ir nepieciešamas zināšanas likumos un ļoti ātra reakcija. Iedzīvotāji gan noalgoja juristi, kura sagatavoja vēstuli Vides aizsardzības ministrijai, tomēr bez rezultātiem. Ministrija iedzīvotājiem sniedza ļoti vispārīgu atbildi, bet uz norādi par būvprojektā paredzētajiem apbūves noteikumu pārkāpumiem nekādi nereaģēja. Savukārt iedzīvotāju algotā juriste drīz pēc tam atteicās turpināt darbu lietā, minot, ka ir saņēmusi draudus.

 

Likums paredz, ka būvatļauja jāapstrīd mēneša laikā kopš uzzināšanas brīža, bet, kamēr tika saņemta atbilde no Vides ministrijas, šis termiņš gandrīz jau bija iztecējis. Taču 2013. gada rudenī notikumos iesaistījās biedrības „Dzīvnieku brīvība” un sabiedrība par atklātību “Delna”, mēģinot novērst pārkāpumus. Saziņā ar Liepājas reģionu novadu būvvaldi biedrība norādīja uz faktiem un aicināja nepieļaut pārkāpumus. Būvvalde pārkāpumus neatzina, minot tos pašus AS „Grobiņa” argumentus – zvēraudzēšana neesot lopkopība. Interesanti, ka, pamatojot šo patvaļīgo spēkā esošo likumu interpretāciju, būvvalde atsaucās uz Wikipedia un citu vārdnīcu skaidrojumiem par lopkopību, nevis normatīvajiem aktiem, kuros skaidri noteikts, ka kažokzvēri ir lauksaimniecības dzīvnieki un zvēraudzēšana ir lopkopība.

 

Aizstāvot iedzīvotāju intereses, biedrība „Dzīvnieku brīvība” šī gada 5. martā vērsās Pāvilostas novada domē, pieprasot atcelt gan būvatļauju, gan būves pieņemšanas ekspluatācijā aktu. Tālāk biedrība vērsās Liepājas administratīvajā tiesā un pēc tās atteikuma arī Augstākajā tiesā. Šī gada oktobrī Liepājas administratīvā tiesa nolēma, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir beidzies, savukārt  apstrīdēt būves pieņemšanu ekspluatācijā iedzīvotājiem nav tiesību, jo: “tā kā lēmums par objekta pieņemšanu ekspluatācijā neskar pieteicēju tiesības vai tiesiskās intereses, pieteicējiem nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt lēmumu par objekta pieņemšanu ekspluatācijā.” Šobrīd biedrība “Dzīvnieku brīvība” un iedzīvotāji apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.

 

“Sabiedrība pret kažokādām” aicina iedzīvotājus būt aktīviem

 

Lai arī gadījums ar Vērgales zvēraudzētavu izceļas ar īpašu uzņēmēju un valsts iestāžu cinismu un patvaļu, kopumā tas tomēr ir tikai vēl viens piemērs tipiskai situācijai, ar kādu sastopas iedzīvotāji, kuru mājokļu apkaimē būvē zvēraudzētavas. Publiskajās apspriešanās iedzīvotāju iebildumi netiek ņemti vērā, bet pēc būvju nodošanas ekspluatācijā tieši viņi ir tie, kas cieš no veselības pasliktināšanās gaisa piesārņojuma dēļ, mušu un plēsīgo putnu invāzijas, postījumiem laukos un dārzos un vides piesārņojuma. Iedzīvotāji nonāk situācijas ķīlnieku lomā, no kuras vairs pat nevar izkļūt, jo viņu nekustamos īpašumus nav iespējams pārdot – to cena kļuvusi niecīga zvēraudzētavu darbības ietekmes dēļ. Daudzu fermu apkārtnes iedzīvotāji regulāri sūdzas par neciešamu smaku un novēro, ka fermas nopludina apkārtnē neattīrītus notekūdeņus, tomēr Valsts vides dienests gandrīz nekad pārkāpumus nekonstatē.

 

“Sabiedrība pret kažokādām”, ko veido 10 lielākās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā, aicina iedzīvotājus būt modriem un aktīviem situācijās, kad apkārtnē plāno jaunu zvēraudzētavu būvniecību. Zvēraudzētavu apkaimes iedzīvotāju pieredze liecina, ka, tikai apturot to būvniecību vēl ieceres stadijā, iedzīvotāji var aizstāvēt savas tiesības uz dzīvi labvēlīgā un tīrā vidē.

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši