Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā arī 2024. gadā turpinās saņemt palīdzību

Ministru kabinets apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam (plāns), lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un turpinātu 2022. un 2023.  gadā īstenotos atbalsta pasākumus arī 2024. gadā. Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.

Plāns attiecas gan uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau uzturas Latvijā, gan uz tiem, kas ieceļos 2024. gadā.

Plāns nosaka septiņdesmit piecus valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus desmit rīcības virzienos. Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta uzturēšanās un tiesības uz nodarbinātību apliecinošu dokumentu izsniegšana, informācijas sniegšanas pakalpojumi, primārais atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai, sociālā palīdzība, finansiālā atbalsta pasākumi, piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi, kā arī nodrošina nepilngadīgo bez vecāku pavadības ieceļojušo personu tiesību un interešu nodrošināšanu.

Saskaņā ar datiem par Ukrainas civiliedzīvotāju ieceļošanu Latvijā 2023. gadā, plāna izstrādei un finanšu aprēķinu veikšanai tiek pieņemts, ka provizoriski 2024. gadā Latvijā no jauna varētu ierasties aptuveni 12 000 Ukrainas civiliedzīvotāji. 

Pasākuma plāna realizācijai šobrīd plānoti 70 miljoni eiro, paredzot iespēju šo summu arī palielināt.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 1. pants nosaka, ka likumā paredzētais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta norises laikā.

Karadarbība Ukrainā vēl joprojām ir aktīva, uzbrukumi civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai notiek visā Ukrainas teritorijā. Bruņotā konflikta intensificēšanās un tā būtiskas eskalācijas risks saglabājas augsts.  Ir sagaidāms, ka Krievijas Federācija, atsākoties ziemas periodam, turpinās savus centienus iznīcināt civilo infrastruktūru, tādējādi būtiski apgrūtinot primāro vajadzību nodrošināšanu civiliedzīvotājiem. Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas aprēķiniem uz 2023. gada 25. maiju Ukrainā bija 5,1 miljons iekšēji pārvietotu personu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos aprēķiniem uz 2023. gada jūnija mēnesi Ukrainā bija 17 miljoni iedzīvotāju, kuriem nepieciešama steidzama humanitāra palīdzība. Līdz ar to paredzams, ka droša atgriešanās Ukrainā 2024. gadā lielākajai daļai no Eiropas valstīs, tajā skaitā – Latvijā izmitinātajiem pagaidu aizsardzības saņēmējiem nebūs iespējama. Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā patvērumu raduši nepilni četri miljoni pagaidu aizsardzības saņēmēju. 

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri saņem palīdzību no pašvaldībām, savukārt vairāk nekā 61 000 ukraiņu ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa D vīzas.

Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

TOP Komentāri

avatar