Mazuļu birums Zoodārzā (FOTO)

Dalies!

Droši var teikt, ka Rīgas zoodārzā jau sen iestājies pavasaris. Lai arī Japānas dzērves un pāvi priecīgi klaigā un sveic gaismas atgriešanos, tomēr visvispavasarīgā noskaņa valda jaunajās Terārija ēkas ekspozīcijās, ko atklājām pagājušā gada nogalē. Te mazuļi saradušies papagaiļiem žako, surikatiem un arī klinšu damaniem. Arī daudzviet citur valda priecīga kņada – pirms pāris dienām melnu kumelēnu sagaidījusi baltā poniju ķēvīte Prelūdija, lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīcijā mazulis kaķu lemuriem…

Bērnu svētki jaunajā Terārija ekspozīcijā

Jaunā Terārija ēkas ekspozīcija pozitīvas atsauksmes guvusi ne tikai no apmeklētājiem, bet no arī to iemītniekiem. Par to, ka mītnes ir ļoti piemērotas, liecina demogrāfiskais sprādziens. Vispirms pagājušā gada nogalē pasaulē nāca ziloņa radinieku klinšu damanu mazulis. Ja vecāki neiesaistās rotaļas, tad damanu meitene rotaļājas viena pati, itin veikli skraidelējot pa zariem un vingrojot. Video ieskats damanu meitenes izdarībās skatāms šeit: https://youtu.be/nOzAhQC7xZU  un https://youtu.be/CgHHerQWjIE. Šīs sugas dzīvnieki ir ierakstīti starptautiskajā ciltsgrāmatā, tādēļ prieks par veselīgo damanbērnu un mūsu kolēģu profesionalitāti ir divtik liels.

Nedaudz vēlāk olas izdēja Pasaules Sarkanajā grāmatā (EN kategorija – apdraudēts) ierakstīto sarkanastes žako ģimenes. Viens pāris ērti iekārtojās koku dobumos, savukārt otra ģimene nolēma ligzdot neierastā vietā – zemes. Un veiksmīgi! Pēc apmēram mēnesi ilgas perēšanas, no olas ir izšķīlies mazulis – balts un pūkains ērms. Māte vēl joprojām silda savu cāli, jo dzīves sākumā tam ir visai grūti noturēt stabilu ķermeņa temperatūru. Toties apmeklētājiem ir unikāla iespēja vērot citkārt dobuma dzīlēs slēptā mazuļa attīstību un attiecības ar vecākiem. Video šeit: https://youtu.be/YWkCp7Shudg  .

Pirms mēneša (12. februārī) surikatu saimē sākās liels satraukums, jo ģimenē radās papildinājums – divi burvīgi mazuļi. Sākumā par pēcnācēju eksistenci varēja nojaust tikai pēc saimes uztrauktās uzvedības un smalkiem pīkstieniem, kas nāca no alas. Taču tagad jau vairāk nekā nedēļu mazie surikatēni aktīvi iepazīst mītnes plašumus un iekārtojumu. Lai arī mazuļi nav tik veikli kā pieaugušie, tomēr labprāt spēlējas, kāpelē pa siekstām, mēģina rakņāties smiltīs vai nočiept kādu gardumu kumosu no pieaugušo galda, kā arī cenšas izslieties uz pakaļkājām un tēlot sargus. Mazuļi dzimst tikai bara vadonei, savukārt pēcnācēju aprūpē aktīvi iesaistās visa saime. Surikatu dzīves ainas skatāmas šeit: https://youtu.be/nggLx-Ibb3o

Mazuļi citur zoodārzā

Lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīcijā kopš 2. februāra vienai mātītei redzamas divas melnbalti strīpainas astes. Tas tāpēc, ka viņai pie vēdera vilnas pieķēries mazulis. Māte gan nav ziņojusi, kāds ir bērna dzimums, tādēļ pagaidām mums tas nav zināms. Šobrīd mazulis jau ir krietni paaudzies un labi saskatāms. Vislabāk to var aplūkot ģimenes pusdienlaikā plkst. 13.00, kad saimei tiek pasniegts banāns. Mazulis no šāda cienasta pagaidām vēl atsakās, jo tam pietiek ar mātes pienu.

Savukārt visjaunākais mazulis ir 3. martā dzimusī ponijmeitene Kapteine. Ja aplokā blakus kamieļiem redzat baltu poniju, kuram blakus skraida gandrīz melns kumelēns, tad ziniet, ka tā ir māte Prelūdija ar savu nesen dzimušo pēcnācēju. Mātei Prelūdijai un ogļmelnajam tēvam Krikumam šis nav pirmais kopīgais mazulis. Iepriekšējais kumeļš gadu gaitā kļuvis gaišs un pēc vairākiem gadiem kļūs pilnīgi balts kā māte. Turpretī šī gada ponijmeitenei Kapteinei apmatojums ir savādākos krāsu toņos un tādēļ, jo interesanti būs vērot, kāds dzīvnieks izskatīties pieaudzis.

Spelgonis nonācis Varšavā

Februāra beigās Latviju pāršalca vēsts, ka Iecavas pusē milzīgā aukstumā pa laukiem ļepatojot nevis zaķis, bet gan ķengurs… Video kadros nepārprotami varēja atpazīt rudpelēko valabiju. Apzinoties, ka visticamāk dzīvnieks aizies bojā, jo noķert pļavā un mežā ķenguru ir nereāli, nācās skumji nopūsties. Tomēr liktenis lēma citādāk: nosalušo dzīvnieku nākamajā rītā atrada ābeļdārzā, cieši piespiedušos pie koka, un vietējiem saimniekiem izdevās viņu sagūstīt. Tālāk valabija ceļš veda uz Rīgas Zooloģiskā dārza karantīnu. Par laimi dzīvnieks nebija apsaldējies un novājējis, jo acīmredzot tikai nesen bija paņēmis brīvsoli. Siltumā atžirdzis, dzīvnieks aizdomīgi raudzījās uz visiem cilvēkiem, taču pasniegto barību notiesāja ar gardu muti. Tā kā Rīgas Zoodārzā jau mīt 3 ķenguru sugas (Ķenguru mājā – rudais ķengurs un purva valabijs, Tropu mājā – tvērējastes žurkķengurs. Vēl kādu citu sugu tuvākajā laikā neplānojam turēt.) un saimnieks pa šo laiku nepieteicās (tā kā dzīvniekam nebija arī čipa, pēc tā saimniekus atrast nevarējām), tika pieņemts lēmums rudpelēko valabiju tēviņu piedāvāt kādam zooloģiskajam dārzam. Pa to laiku daži aktīvi ķengura liktenī ieinteresēti Iecavas puses iedzīvotāji (Tamāra, Maira un Valdis) ieteica dzīvnieku nodēvēt par Spelgoni, jo tam liktenīgu sakritību dēļ izdevās pārciest bargo ziemas salu. Par Spelgoni lielu interesi izrādīja Varšavas zoodārzs Polijā. Tur nesen uz labākiem medību laukiem bija devies vietējais rudpelēko valabiju tēviņš, tādēļ ļoti noderīgs būtu jauns sugas turpinātājs.

Sestdien, 10. martā agrā rītā Spelgonis devās ceļā (šoreiz siltā automašīnā nevis ar kājām) un vakarā jau nonāca galamērķī Varšavas zoodārzā. Tomēr ar vietējām ķengurdāmām viņam vēl neizdevās tikties, jo kādu laiku vēl jāpavada karantīnas apstākļos.

Foto: publicitātes

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

pieci × 1 =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši