Šobrīd cilvēki par 99% ir atrauti no dabas

Dabas tuvumam un zaļām zonām ir milzīga nozīme mūsu ikdienas dzīvē, jo daba sniedz pozitīvu ietekmi dažādos līmeņos. Tieši pandēmijas ietekmē aizvien vairāk sākām apzināties, cik svarīgas ir ikdienas pastaigas svaigā gaisā – mežā vai tuvējā parkā, tāpēc šī joma viennozīmīgi ir jāattīsta. Paradoksāli, ka jautājums par to, vai dabai ir vieta pilsētvidē, vispār ir dienaskārtībā, jo visās attīstītajās pilsētās dabai un zaļajām zonām tiek pievērsta liela nozīme, plānojot dažādus objektus un infrastruktūru. Pilnībā atraujot cilvēku no dabas, rodas arī dažādas saslimšanas, nogurums un citas problēmas. “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 62% iedzīvotāju ir svarīgi, lai apkaimē, kurā viņi dzīvo, būtu koki. Ideālā gadījumā, protams, gribētos, lai 100% aptaujāto sniedz šādu atbildi, bet situācija parāda, ka mēs bieži vien neaizdomājamies par dabas pozitīvo ietekmi un nozīmi.

Dabai ir jābūt arī pilsētvidē

Patiesībā, lai gan empīriski jau sen ir skaidrs, cik daudz ieguvumu sniedz dabas klātbūtnē, teorijā šis jautājums aktīvi sākts pētīt tikai pēdējos 15 gados. To aktīvi pēta Japāna, ASV, Kanāda un citas valstis, jo, attīstoties pilsētām, cilvēki aizvien attālinās no dabas un daudzviet pasaulē šobrīd cilvēki par 99% ir atrauti no dabas. Taču dabai ir jābūt arī pilsētvidē, jo koki izdala cilvēkiem vitāli svarīgus ķīmiskus savienojumus, nemaz nerunājot par skaistumu, ko tie rada, ēnu vasarā un atpūtas iespējām. Piemēram, palielinot koku skaitu pilsētā, varētu veidot arī brīvi pieejamas atpūtas vietas ar šūpuļtīkliem, kas nemaz neprasa lielas izmaksas. Šobrīd redzam, ka aizvien vairāk attīstītajās pilsētās, plānošanā būtiska vieta tiek atvēlēta arī kokiem, zaļajām zonām un dabai, piemēram, lielākās slimnīcas apjož plaši parki.

Zaļās zonas uz ēku jumtiem

Arī Rīgai un citām Latvijas pilsētām ir visas iespējas kļūt vēl zaļākām. Manuprāt, pašvaldībām tikai jādara iespējas, piemēram, izsniedzot atļaujas un ierādot īpašas vietas, lai iedzīvotāji varētu darboties. Eiropas kontekstā raugoties, Rīga var lepoties ar parkiem, ar Pierīgas mežiem, taču zaļās zonas, piemēram, kaimiņu kopīgi veidoti dārziņi var būt arī uz ēku jumtiem pilsētas centrā. Esmu drošs, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties un darboties, nepieciešams tikai kāds, kurš uzsāk iniciatīvu un sniedz atbalstu. To var darīt arī lieluzņēmumi, sākumā, piemēram, organizējot akcijas, lai sakārtotu savu apkaimi vai tuvējos kvartālus. Iedzīvotāji labprāt piedalīsies, kādas tikai nepieciešams organizēt šādus pasākumus. Īpaša atbildība jāuzņemas arī tiem uzņēmumiem, kas degradē vidi, apliecinot savu sociālo atbildību. Tādejādi iegūt gan paši uzņēmumi, gan visa sabiedrība kopumā.

Garas pastaigas pie dabas kā norma

Runājot par Pierīgas mežiem, jāsaka, ka tas ir nenoslīpēts dimants. Tās ir lielas starta iespējas, kuras nepieciešams tikai sakārtot, veidojot pastaigu takas, celiņus velobraucējiem u.tml. Pandēmija mums lieliski parādīja, cik svarīgs ir mežs un daba kopumā, ka labi pavadīt laiku var arī pastaigājoties un nav obligāti jādodas uz izklaides vietām. Lai saglabātu šo arī nākotnē, nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un gudra saimniekošana. Ideālā gadījumā arī Latvijā īstenotos t.s. norvēģu modelis, kur katrā ģimenē garas pastaigas pie dabas ir norma – katram ir piemērots apģērbs un apavi vai pat slēpes, un tiklīdz ir brīvs laiks, ģimene dodas ārā. Pavadīt laiku pie dabas var un vajag. Turklāt, no pavisam agrīna vecuma. Ne velti, manis jau pieminētajā, Norvēģijā aizvien populārāks kļūst arī āra bērnudārzu princips, kur mazie audzēkņi visu dienu un arī diendusu vada ārā, svaigā gaisā.

Ieguvumi vairākos līmeņos

Kāpēc būšana pie dabas ir t.s. must have jeb obligātā lieta katru dienu? Jo daba mums sniedz ieguvumus vairākos līmeņos. Primāri jau tas ir ieguvums elpošanai, redzei, kustībām un asinsritei, ko sniedz dienas pastaigas deva. Papildus tam ir enerģija, ko iegūstam tikai no zemes un saules. Mēs to neredzam, bet tā mūsu organismam ir tikpat nepieciešama kā ūdens. Harmonija ar dabu pozitīvi ietekmē visus mūsu apziņas līmeņus, tāpēc ir būtiski nezaudēt šo saikni arī ikdienā.

Foto: publicitātes

Piedzīvojumu meklētājs, dabas pētnieks, ModernNomad Hammocks pārstāvis Jānis Kļaviņš