Trīs kara gadi Ukrainā. Ko ir iemācījušies latvieši?

Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās jau gandrīz trīs gadus, liekot NATO dalībvalstīm (it sevišķi tām, kam ar agresoru ir kopīgas robežas) daudz enerģiskāk stiprināt savas aizsardzības spējas. Un arī meklēt veidus, kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā. Ko tad pa šiem trim gadiem esam iemācījušies, un kā gūtās mācības var ietekmēt Latvijas nākotnes aizsardzības politiku un industriju?

Ukraina – sākums virknei aizsardzības inovāciju Latvijā

Tā kā ģeogrāfiski Latvija Ukrainai atrodas tuvāk nekā vecās Eiropas valstis, mēs ātrāk saņemam informāciju, asāk izjūtam ukraiņu traģēdiju un bieži vien skatāmies uz risinājumiem radošāk. Baltijas valstis savā ziņā ir kļuvušas par vienotu aizsardzības inovāciju ekosistēmu, kurā sāk līdzdarboties arī ukraiņu inovatori, ienesot ne tikai savas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi.

Karadarbība Ukrainā ir vistiešākajā veidā ietekmējusi arī Natrix produktu attīstību. Pagājušā gada sākumā militāro inovāciju – bezpilota lidaparātu (UAV) un bezpilota sauszemes transportlīdzekļu (UGV) – ekspertiem radās ideja par jaunas sauszemes bezpilota platformas radīšanu. Tā ir universāla modulāra platforma, kuru var faktiski neierobežoti dažādos veidos adaptēt konkrētam pielietojumam. Dizains un koncepts ir veidoti, analizējot pēdējo gadu pieredzi Ukrainā, lai aizstātu cilvēkus jebkurā situācijā, kad pastāv liels bojāejas risks. Šobrīd Natrix platformas tiek pielāgotas konkrētas vienības vajadzībām kā atbalsts pārapgādē jeb t. s. last mile delivery un ievainoto izvešanā, lai jau drīzumā sevi pierādītu frontē – Natrix pirmajās misijās dosies jau tuvākajās nedēļās un galvenos uzdevumus veiks 5 kilometru diapazonā no aktīvās frontes līnijas, izvedot ievainotos un bojāgājušos un šādā veidā neapdraudot pašus glābējus.

Nākamie virzieni, kuros redzam labu potenciālu, ir mīnēšanas un atmīnēšanas iekārtu, ieroču sistēmu, pārvietojamo sakaru bāzes staciju un pretdronu sistēmu integrēšana.

Mēs nebūt neesam vienīgie, kas rada vērtīgas inovācijas militārajā jomā – šobrīd ir vērojama diezgan enerģiska jaunu uzņēmumu darbība aizsardzības nozarē. Veidojas inovatīvu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, arī lielie uzņēmumi ar daudzu gadu stāžu ir sākuši attīstīt vai pilnveido produktus ar augstu tehnoloģisko spēju. Ir apsveicama arī uzņēmumu kopienu – federāciju un asociāciju veidošanās, piemēram, MIL TEH, kurā apvienojušies vadošie Latvijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumi. Tiesa, gribētos redzēt ciešāku valsts institūciju un privātā sektora sadarbību aizsardzības jomā. Inovācijas varētu ieviest vieglāk un ātrāk, ja būtu iespējama vieglāka un ātrāka piekļuve Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ekspertiem, kuru pieredze būtu noderīga produktu attīstības procesā, un infrastruktūrai. Pagaidām Latvijā ir labas iestrādes UAV virzienā, bet būtu straujāk jāattīsta arī UGV un USV (bezpilota jūras transportlīdzekļu) risinājumi.

Unikāls testa poligons ceļā uz stiprāku aizsardzību

Ukraina ir labs piemērs, kā inovācijas var dinamiski attīstīties ciešā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem. Tur testi un uzlabojumi tiek veikti ļoti ātri, nekavējoties nogādājot pilnveidoto produktu atpakaļ klientam frontē. Nekur citur pasaulē šāda militāro tehnoloģiju attīstības dinamika nav piedzīvota kopš Otrā pasaules kara.

Arī Latvijas uzņēmumiem Ukraina pašlaik ir galvenais aizsardzības inovāciju testa poligons. Lai gan Ukrainas standarti pagaidām vēl atšķiras no NATO standartiem, tā ir vide, kur notiek reāla mūsdienu karadarbība, kas lielā mērā balstās uz elektronisko iekārtu izmantošanu. Uzņēmi, kas darbojas šajā nozarē, var uzlabot un nostabilizēt savus produktus, balstoties uz reālu galalietotāju pieredzi un vienlaikus palīdzot ukraiņu spēkiem. Tas savukārt sniedz iespēju audzēt un stiprināt mūsu pašu un NATO bloka kopējās aizsardzības spējas. Vai šie panākumi garantē automātisku nonākšanu Rietumu tirgos? Nē, jo katra valsts cenšas atbalstīt un lobēt vietējo industriju. Turklāt vecās Eiropas valstis saprot, ka ar tanku iepirkuma procesu iegādāties inovācijas nav iespējams, proti, paiet vairāki gadi, līdz tiek definētas prasības, un vēl tikpat daudz, lai notiktu iepirkums. Kad iekārtas tiek nopirktas, tās jau ir novecojušas. Pēdējā gada laikā ir jūtamas pozitīvas pārmaiņas, rodot iespēju modernās tehnoloģijas nelielos apjomos iegādāties sešu mēnešu laikā, piemēram UAV iepirkumos jau ir vērojamas straujas pārmaiņas, un paredzams, ka ar laiku sekos arī citas tehnoloģiju jomas.

Kā gūtās mācības var ietekmēt nākotnes aizsardzības industriju?

Pirmkārt, jāpatur prātā, ka pat visjaunākajām inovācijām nekavējoties uzslāņojas citas inovācijas. Piemēram, sākumā FPV dronus izmantoja bruņumašīnu iznīcināšanai, bet, sistēmām attīstoties, tie kļuvuši tik lēti un ātri izgatavojami, ka tagad tos sūta cīņā pret indivīdiem kaujas laukā. Otrkārt, Ukrainas cīņa pret Krieviju parāda, kādas problēmas var sagādāt cilvēkresursu trūkums, tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt autonomas, robotizētas sistēmas. Treškārt, ir savlaicīgi jāaudzē aizsardzības spējas un jāveido stabilas piegādes ķēdes un vietējā industrija. Tāpat būtu jādomā par drošu izejmateriālu ieguvi ilgtermiņā. Latvijas valstij vajadzētu atbalstīt uzņēmumus, kuriem ir ambīcijas, skaidri mērķi un kapacitāte, lai produktus padarītu konkurētspējīgus arī pārējās NATO valstīs. To darot, primāri būtu jādomā par mūsu reģiona spējām, iesaistot NBS ekspertus un atbalstot projektus finansiāli kā daļu no NBS modernizācijas stratēģijas. Labs piemērs ir militārais apvidus transportlīdzeklis FOX, kura pētniecībā un attīstībā investēja Aizsardzības ministrija, bet eksperti pilnveidoja projektu, ieviešot tajā kaujas laukā reāli nepieciešamos uzlabojumus.

Ukrainā jau ir notikusi pirmā kauja, kurā no Ukrainas puses iesaistījās tikai UAV un UGV bez fiziskas cilvēku klātbūtnes kaujas laukā. Melnā jūra ir atgūta, pateicoties USV spējām. Nākamā gada vai divu laikā mēs redzēsim būtisku attīstību autonomajās tehnoloģijās, iesaistoties mākslīgajam intelektam. Viedo un autonomo tehnoloģiju attīstīšana ir svarīgs noteikums, lai konvencionālas karadarbības gadījumā arī Latvija un pārējās Baltijas valstis, kam nav milzīgas armijas, spētu gudri aizsargāt savu teritoriju un iedzīvotājus. Mēs darbojamies nozarē, kur detalizēta informācija pašsaprotamu iemeslu dēļ publiski netiek izpausta. Sabiedrība no medijiem lielākoties uzzina to, cik daudz lietotu automašīnu ir nosūtītas uz Ukrainu, bet skaidrs, ka ar lietotām automašīnām vien karu uzvarēt nevar. Kara gaitu nosaka uguns jauda un inovācijas. Ir vērts ieklausīties Ukrainas kara sniegtajās mācībās, lai kādudien nenāktos dārgi maksāt.

Kristaps Puķe, Natrix valdes priekšsēdētājs

Attēls: publicitātes