Piecas darbinieku nolīgšanas kļūdas, kas jaunuzņēmumiem var dārgi maksāt

Jaunuzņēmumi atsvaidzina uzņēmējdarbības vidi ar spožām idejām, jauneklīgu aizrautību un degsmi un nereti piedzīvo ļoti strauju izaugsmi. Uzkrāt dažādās biznesa ikdienas jomās nepieciešamo pieredzi īsā laikā nav vienkārši, bet neveiksmīgi organizēti procesi var novest pie talantīgu darbinieku zaudēšanas, reputācijas un rentabilitātes samazināšanās riskiem. Starptautiskās personālvadības platformas Deel eksperti apkopojuši piecas izplatītākās kļūdas darbinieku pieņemšanas procesā, kas jaunuzņēmumiem var dārgi maksāt.

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Piemēram, Latvijā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem ir 512 uzņēmumi, kas vietējās un starptautiskās datubāzēs definēti kā jaunuzņēmumi. Lielākā daļa no tiem – aptuveni 43% – darbojas informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē.

“Kā rāda mūsu pieredze, attālināta darbinieku nolīgšana IT jomā, kurā darbojas lielākā daļa jaunuzņēmumu, visā pasaulē ir strauji augoša tendence un ļauj izvēlēties labākos no labākajiem. Viss, kas vajadzīgs, ir dators un internets, tāpēc cilvēkiem nav jāaprobežojas ar darbaspēka vai darba meklējumiem 30 kilometru rādiusā ap biroju vai dzīvesvietu. Taču vienlaikus veiksmīgi jaunuzņēmumi var piedzīvot ļoti strauju izaugsmi, kas apvienojumā ar pieredzes trūkumu noved pie dārgām kļūdām. Algojot jaunus darbiniekus, ir vajadzīgs konkrēts plāns. Nesakārtoti procesi uzņēmuma iekšienē un organizētas struktūras trūkums var novest pie talantīgu darbinieku zaudēšanas, reputācijas riska un uzņēmuma rentabilitātes samazināšanās. Tāpēc liela nozīme mūsdienās ir personālvadības procesu automatizēšanai, kas ļauj izvairīties no dārgām kļūdām,” stāsta Līna Lāsa (Liina Laas), Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Deel eksperti apkopojuši piecas izplatītākās kļūdas, ko pieļauj jaunuzņēmumi, algojot darbiniekus.

Darbinieku algošana bez stratēģijas. Nereti jaunuzņēmumi pieņem daudz vairāk darbinieku, nekā tiešām nepieciešams, jo cer tādējādi tikt līdzi pašu straujajai izaugsmei un palielināt ieņēmumus, kaut arī efektīvāk varētu strādāt ar pieejamajiem resursiem. Savukārt tad, kad sākotnējā ažiotāža ap jauno biznesu ir norimusi, jaunuzņēmumi mēdz piedzīvot lielu kadru mainību, kas rada liekas izmaksas – gan tiešas, gan netiešas. Pieņemot darbā pat vistalantīgāko cilvēku, bez skaidras izpratnes par to, kā viņa amata pozīcija veicinās biznesa izaugsmi un stratēģiju, var viegli sapīties meistarībā – dažādu darbinieku lomas pārklājas, darbi dublējas, darbinieki ir neapmierināti. Vēl sliktāk, ja nākas masveidā atlaist darbiniekus, kas var kaitēt darba devēja tēlam. Jaunu darbinieku pieņemšana kļūst dārgāka, jo jāaizstāj darbinieki, kuri aizgājuši, bet tas nozīmē, ka jāizsludina jauns konkurss, jāīsteno intervijas, novērtējumi un apmācība. Turklāt jaunam darbiniekam ir nepieciešami vairāki mēneši, lai sasniegtu pilnu produktivitāti, un tikmēr komandas kopējais sniegums pasliktinās.

Smagnējs darbinieku meklēšanas un algošanas process. Kā rāda statistika, vairāk nekā 60% tehnoloģiju nozaru profesionāļu Nīderlandē atsakās no darba pārrunu turpināšanas pēc tam, kad piedzīvojuši negatīvu pieredzi, pretendējot uz kādu vakanci uzņēmumā. Tas parāda, ka ilgstošs un sarežģīts personāla atlases process, haotiskas intervijas un komunikācijas trūkums var kaitēt uzņēmumam vairākos veidos. Pirmkārt, cieš darba devēja reputācija un var viegli pazaudēt īsto pretendentu. Otrkārt, tā kā vakances aizpildīšanai nepieciešams ilgāks laiks, jātērē vairāk naudas visa procesa gaitā.

Haotiska un sarežģīta jaunā darbinieka iesaistīšana uzņēmumā. Jaunu talantu iesaistīšana komandā bez skaidra plāna, pietiekama atbalsta un atbilstošām apmācībām var izraisīt intensīvu darbinieku mainību un mazināt komandas produktivitāti, negatīvi ietekmējot vispārējo biznesa rentabilitāti. Pat pēc tam, kad kandidāts ir pieņēmis darba piedāvājumu, viņš var pamest uzņēmumu, ja nerod pārliecību, ka uzņēmums viņam bruģē ceļu uz panākumiem. Tādas problēmas kā pārējās komandas atsaucības trūkums, neskaidri uzdevumi un amata pienākumi, informācijas trūkums par uzņēmuma politiku un procesiem var kaitēt turpmākajām attiecībām ar darbinieku.

Darbinieku algošana mazā tirgū bez plašāka skata ārpus robežām. Jaunuzņēmumi, kas aprobežojas tikai ar vietējo talantu kopumu, palaiž garām iespēju aizpildīt vakances ar izciliem talantiem par pieejamām cenām visā pasaulē. Pieņemšana darbā globālā mērogā uzņēmumam ir izdevīgāka, jo ļauj nodrošināt plašāku laika joslu un valodu pārklājumu klientiem, iegūt daudzveidīgāku darbaspēku un straujāk paplašināties ārzemju tirgos. Starptautisku talantu algošana var palīdzēt samazināt kopējās izmaksas, pieņemot darbā kandidātus no valstīm ar zemāku dzīves dārdzību, kas ļauj piedāvāt konkurētspējīgas algas mazāka budžeta ietvaros, vai no plašāka talantu loka, saīsinot kandidātu atlasei nepieciešamo laiku.

Darbinieka neatbilstība ieņemamajam amatam un valsts likumdošanai. Atbilstība ir kritiski svarīgs, bet bieži piemirsts darbā pieņemšanas aspekts, kas var novest pie tiesas prāvām, naudas sodiem, talantīgu darbinieku zaudēšanu un uzņēmumam reputācijas riskiem. Visbiežāk sastopamās kļūdas, ko pieļauj jaunuzņēmumi, veidojot globāli izkliedētas komandas, ir vietējās darba likumdošanas pārkāpumi citās valstīs attiecībā uz minimālo algu, maksājumu grafikiem, virsstundu apmaksu, atvaļinājumu, darba laiku, atpūtas pauzēm, iepriekšējās darbības pārbaudēm utt.

“Lielākie izaicinājumi, kas jāatrisina uzņēmumiem, nodarbinot talantus no citām valstīm, ir korekta maksājumu veikšana un atbilstība dažādu valstu darba likumdošanai. Deel ir viens no visstraujāk augošajiem jaunuzņēmumiem pasaulē un viens no visu laiku straujāk augošajiem SaaS (programmatūra kā pakalpojums – software as a service) uzņēmumiem, kas darba un darbinieku meklētājiem nodrošina virkni dažādu rīku šo izaicinājumu risināšanai. Neraugoties uz globālo ekonomikas situāciju, arī Latvijā Deel klientu skaits šogad palielinājies par 35%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un esam palīdzējuši pieņemt darbiniekus gan jaunuzņēmumiem, gan lielām kompānijām,” komentē Līna Lāsa.

Attēls: publicitātes