Aptauja: tikai 9% aptaujāto rīdzinieku bērnu drošību savā apkaimē vērtē kā ļoti labu

Kaut bērnu drošība un labbūtība ir valstiska prioritāte, ne vienmēr tā atspoguļojas arī sabiedrības attieksmē un uzvedībā. Aprīlī veiktā “Norstat” un nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” aptaujā¹ noskaidrots, ka teju puse no aptaujātajiem, redzot mazu bērnu (5-8 gadus vecu) vienu uz ielas, nedaudz uztrauktos, taču kopumā uzskatītu, ka tas ir normāli. Turklāt tikai 17% aptaujāto visā Latvijā un 9% Rīgā vērtē bērnu drošību savā apkaimē kā ļoti labu.

“Norstat” un “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā aptuveni divas trešdaļas aptaujāto rīdzinieku ir pārliecināti, ka bērna ceļš vienam uz skolu un interešu izglītības iestādēm ir pārsvarā drošs, taču ir bīstami krustojumi un ceļa posmi, kas rada bažas. Tikai 36% aptaujāto iedzīvotāju visā Latvijā, uzskata, ka, viens dodoties uz izglītības iestādi, bērns būs drošībā. Tikmēr pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem² ceļu satiksmes negadījumos 2023. gadā tika ievainoti 706 bērni (par 91 bērnu vairāk nekā 2022. gadā), no tiem 154 bija gājēji, 288 – transportlīdzekļa pasažieri, 225 – velosipēda, mopēda vai skrejriteņa vadītāji un 39 – citu transportlīdzekļu vadītāji.

Domājot par draudiem bērna drošībai publiskā telpā, 62% aptaujātos satrauc potenciāli satiksmes negadījumi, kuros bērns var iekļūt. Teju puse respondentu norāda arī citu bērnu bulingu kā nozīmīgu draudu drošībai, taču 72% aptaujāto norāda, ka viņus uztrauc tieši sveši pieaugušie ar ļauniem nodomiem. Piesardzība un neuzticība attiecībā uz nepazīstamiem cilvēkiem izpaužas arī atbildēs uz jautājumu – vai ticat, ka sabiedrība (kaimiņi, garāmgājēji) reaģēs, ja bērnam būs nepieciešama palīdzība? Tikai 12% aptaujāto Latvijas mērogā norāda, ka ļoti uzticas apkārtējiem. Rīgā tie ir vien 8% aptaujāto.

Vērtējot savu rīcību, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka rīkotos, redzot nepazīstamu mazu bērnu uz ielas, kas izskatās apmaldījies. Biežāk tieši sievietes (78%) bērnam pieietu klāt, noskaidrotu situāciju un piedāvātu palīdzību. 17% vīriešu (ieprietim 8% sieviešu) vērstos pie policijas. Tikai 4% aptaujāto norāda, ka nedarītu neko un neiesaistītos. Vienlaikus pēc CSB datiem³ 2023. gadā ir palielinājies to bērnu skaits, kuri ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas varētu izraisīt prettiesisku rīcību (2023. gadā – 103 bērni, 2022. gadā – 53 bērni).

“Diemžēl medijos ar satraucošu regularitāti izskan ziņas par pazudušiem bērniem. Atkal un atkal mēs uzsveram, ka svešu bērnu nav, un mēs kā sabiedrība kopumā esam atbildīgi par visu mūsu bērnu veselību un dzīvību. Tomēr realitātē dažādu apstākļu dēļ kopienas drošais tīkls ir ar plašiem caurumiem. Lai aktualizētu tēmu par bērnu drošību publiskā telpā, arī sarunu festivālā “Lampa” aicinām uz diskusiju “Mūsu ielas, mūsu bērni: kur sākas drošības sajūta?” 21. jūnijā plkst. 11.00,” stāsta Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Diskusijā, kura norisināsies uz “Uzzibsnī” skatuves, piedalīsies sociālo procesu pētniece Ilze Mileiko, TV raidījumu un pasākumu vadītāja un mamma Māra Sleja, kā arī Andris Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas biroja priekšnieks. Eksperti sarunā skaidros, ko bērnu drošība nozīmē mūsu mājās un kopienās – vai vide, kurā dzīvojam, patiesi ir droša bērniem, vai esam gatavi rīkoties, nevis klusēt, un vai patiešām svešu bērnu nav.