Par dzelzs deficītu – sešas riska grupas un kā to novērst?

Lai gan dzelzi varam uzņemt ar pārtiku, dzelzs anēmija liecina, ka organismā tā trūkst, ir jāuzsāk terapija un jāatrod iemesls, kādēļ dzelzs anēmija ir radusies.

“Dzelzs anēmijas cēloņi var būt dažādi, piemēram, asins zudums, gremošanas orgānu slimības un traucēta dzelzs uzsūkšanās, vienveidīgs, uzturs, kas nenodrošina organismu ar pietiekamu dzelzs daudzumu,” teic Karlīna Elksne, ginekoloģe Veselības centru apvienībā. 

Kādēļ par viena mikroelementa trūkumu būtu jāceļ trauksme? Jo dzelzs pilda organismam ļoti svarīgas funkcijas: 

• piedalās skābekļa transportēšanā uz šūnām;
• hemoglobīna un eritrocītu veidošanā;
• iesaistās neironu signālu pārraidē uz mērķu šūnām;
• piedalās kolagēna sintēzē;
• ir viens no svarīgiem elementiem imūnās sistēmas funkcionēšanā;
• piedalās daudzos šūnu augšanas un enerģijas ražošanas procesos;
• dzelzs ir enzīmu sastāvdaļa.

Kā izpaužas dzelzs deficīts?

Pirmie signāli par dzelzs deficītu ir nespēks, reiboņi, ģīboņi, taču dzelzs deficīta simptomus var arī nejust. Sevišķi, ja, piemēram, dzelzs anēmija attīstās sievietei, turklāt ilgstošā laika posmā – organisms mēdz adaptēties un simptomu nav. Nereti dzelzs trūkuma fakts noskaidrojas vien tad, kad tiek veiktas laboratoriskās analīzes un dzelzs līmenis sasniedzis anēmijas rādītāju. 

Dzelzs anēmijas gadījumā ikdienas darbus veikt kļūst daudz grūtāk, rodas miegainība, vājinās koncentrēšanās spēja, var pievienoties galvassāpes, sirdsklauves un fiziskas piepūles laikā var rasties aizdusa. Ārējās pazīmes – bāla sejas āda, ādas sausums, jēlums mutes kaktiņos, sāpes mēles galā, trausli nagi, pastiprināta matu izkrišana. Dažkārt dzelzs anēmija var izraisīt vēlmi pēc neparastām garšām.

Riska grupas

“Tā kā dzelzs anēmiju var veicināt dažādi faktori, arī riska grupu uzskaitījums ir visai plašs. Vērtējot pēc dzimuma, biežāk dzelzs anēmiju konstatē sievietēm, tostarp tā var piemeklēt arī, piemēram, profesionālas dejotājas, vingrotājas. Nereti dzelzs deficīts novērojams gados vecākiem cilvēkiem. Neatkarīgi no dzimuma un vecuma dzelzs anēmija mēdz izveidoties pēc operācijām, traumām, strauja asins zuduma,” skaidro ārste.

Lūk, sešas tipiskās riska grupas! 

Sievietes ar spēcīgu menstruālo asiņošanu, dzemdes miomu 

Tā ir iekārtot sievietes organisms – reproduktīvajā vecumā katru mēnesi (izņemot grūtniecības laiku) notiek menstruācija – dzemdes gļotādas funkcionālā slāņa atdalīšanās un izvadīšana no organisma kopā ar asinīm. Iemesliem kas var izraisīt spēcīgāku menstruālo asiņošanu ir dzemdes mioma, endometrija hiperplāzija un endometrija polips. Ja asiņošana regulāri ir apjomīga, var izrādīties, ka krities dzelzs līmenis asinīs.

Grūtnieces un barojošas māmiņās

Grūtniecības un bērna barošanas ar krūti laika ir jāseko līdzi dzelzs līmenim asinīs. Taču dzelzi nav nepieciešams papildus lietot katrai grūtniecei, bet tikai tai, kuras organismā dzelzs patiešām trūkst un to apstiprina analīžu rezultāti. Tāda gadījumā ir jāuzsāk anēmijas terapija. Bet citādi papildu dzelzi grūtniecēm pat neiesaka, jo, to lietojot, novērotas biežas blakusparādības, piemēram, gremošanas sistēmas problēmas (slikta dūša, aizcietējumi), arī zobu iekrāsošanās. 

Zīdaiņi

Zīdaiņiem, kuriem ir iedzimta mazasinība, vēlāk var attīstīties dzelzs deficīts. Par anēmiju var liecināt ēstgribas trūkums, sausa āda, bieža slimošana, niķīgums. Dzelzs anēmijas risks ir lielāks, ja bērns ir dzimis priekšlaicīgi, arī tad, ja laikus netiek uzsākta atbilstoša mazuļa piebarošana. Anēmiju var veicināt arī pārāk liels piena produktu daudzums ikdienas ēdienkartē, jo kalcijs, ko satur piena produkti, traucē dzelzs uzsūkšanos. Protams, būtu jānoskaidro, vai zīdaiņa dzelzs anēmiju neizraisa kāda gremošanas sistēmas slimība, piemēram, celiakija.

Strauji augoši bērni un pusaudži

Visstraujāk bērni aug pirmajos dzīves gados un pusaudžu vecumā. Izpētīts, ka pirmajos dzīves gados uz vienu kilogramu ķermeņa svara bērnam vajag teju sešas reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušam cilvēkam. Meitenēm pusaudzēm asiņošana var būt apjomīgāka, jo organisma hormonāla regulācija vēl nav stabilizējusies. Dzelzs rezerves organismā var strauji izsīkt, tādēļ dzelzs līmenim asinīs būtu jāseko līdzi.

Veģetārieši, vegāni, svaigēdāji

Tā kā šajā gadījumā ēdienkartes ir specifiskas, ir jāpārdomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tostarp dzelzi. Īpaši, jāuzmanās izvēlētās dietas uzsākšanas posmā, kad organisms pārkārtojas un pielāgojas. Parasti dzelzs uzņemšanu panāk, aizstājot gaļu ar citiem dzelzi saturošiem produktiem, kā arī papildus uzņemot dzelzi ar uztura bagātinātājiem vai ārsta nozīmētiem medikamentiem. 

Cilvēki ar slimībām, kam raksturīga kavēta dzelzs uzsūkšanās organismā

Piemēram, cilvēkiem, kuri sirgst ar čūlaino kolītu vai citu kuņģa un zarnu trakta slimību, novērojama nepietiekama dzelzs uzsūkšanās organismā. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi sekot līdzi veselības stāvoklim un dzelzs līmenim organismā. 

Kā dzelzi apēst?

Dzelzi satur gaļa, aknas, zivis (tuncis, lasis), dārzeņi (piemēram, kāposti, brokoļi, paprika, saldie kartupeļi), pākšaugi, spināti, zemenes, ērkšķogas, granātāboli, žāvēti augļi, ķirbju sēklas un pilngraudu produkti. Starp citu, tieši ēdot gaļu un zivis, dzelzs organismā uzsūcas vislabāk. Tāpat tā uzsūkšanos uzlabo C vitamīns, tāpēc dzelzi var lietot kopā ar svaigi spiestu apelsīnu, greipfrūtu vai dzērveņu sulu. Karlīna Elksne atgādina: “Jāņem vērā, ka dzelzs uzsūkšanos kavē kalciju saturošie piena produkti, arī soja, kafija un tēja, turklāt, ne tikai melnā, bet arī zaļā un zāļu tēja.” 

Kā pareizi lietot dzelzs preparātus?

Vispirms, protams, jāizvēlas veselīgu, daudzveidīgu ikdienas uzturu un jāseko ārsta noteiktajai dzelzs anēmijas terapijai. 

Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs sīkāk paskaidro par dzelzs preparātu lietošanu: “Ja nepieciešams papildināt dzelzs rezerves organismā, pieejami virkne dzelzs preparātu, kas ļauj veiksmīgāk kāpināt dzelzs rādītājus asinīs un uzturēt tos normālā līmenī. Visefektīvāk tas notiek ar iekšķīgi lietojamiem dzelzs preparātiem, kas satur gan divvērtīgo (Fe2+), gan trīsvērtīgo (Fe3+) dzelzi. Tiesa, pirms uztura bagātinātāja vai medikamenta iegādes, ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Izvēlētā vai nepieciešamā līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan no tā, vai tas ir piemērots konkrētam lietotājam, vai ir saderīgs ar citiem tobrīd lietotajiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem. Dzelzs preparāta pareiza lietošana ir izšķiroši svarīga laba rezultāta sasniegšanā. Dzelzs preparāti jālieto starp ēdienreizēm (vienu stundu  pirms vai divas stundas pēc), paturot prāta, ka to brīdi nedrīkst apvienot ar tējas vai kafijas pauzi.”