Kāds sakars “strukturētajam” ūdenim un maldinošajai domāšanai?

Ticēšana pseidozinātnei – maldinošām idejām, kas tiek popularizētas kā zinātniski fakti – var nodarīt lielāku postu, nekā šķiet pirmajā mirklī,  atzīst konferences “False Thinking” lektors, RTU profesors un “Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas” vadītājs Tālis Juhna.

Viens no piemēriem, kā racionāla faktu neizvērtēšana var radīt milzīgu kaitējumu, ir dažādu metafizisku īpašību piedēvēšana ūdenim. Ja mītiem apvītā “strukturētā” ūdens lietošana pati par sevi lielu kaitējumu nenodarīs, tad pārliecība par tā metafiziskajām īpašībām var mazināt ticību ūdensapgādes organizāciju darbam, kas rūpējas par dzeramā ūdens kvalitāti.

Konferencē “False Thinking”, kas 8.martā notiks LU Dabas zinātņu centrā, “Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas” vadītājs rādīs arī eksperimentus, kas atklāj ūdens patieso dabu. Konferences tēma – maldinošā domāšana (false thinking) – izvēlēta, jo informācijas apritē notiek fundamentālas izmaiņas, kas var radīt neprognozējamas sekas.

Juhna atgādina par 2014.gada traģiskajiem notikumiem ASV pilsētā Flintā, Mičiganas štatā, kad pēc dzeramā ūdens avota nomaiņas (no Hūrona ezera uz lētāko Flintas upi) nepietiekamas attīrīšanas dēļ vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju bija spiesti ikdienā lietot nekvalitatīvu ūdeni, turklāt vēl saindējās ar svinu. Viens no ieilgušās “ūdens krīzes” iemesliem – ūdens apgādes sistēmas darbiniekiem nenāca ne prātā kritiski izvērtēt ūdens sliktās kvalitātes iemeslus.

“Flintas traģēdija labi parāda, cik liela nozīme var būt kritiskajai domāšanai un nepieciešamībai pārbaudīt faktus. Taču, ja cilvēki jūt neuzticību zinātnei, nesaredz tās pielietojumu ikdienā, tad viņi ir vieglāk pakļauti dažādām pseidozinātnēm,” skaidro Juhna.

Dažādas puspatiesības šodien izplatās ļoti, ļoti ātri. Ja aplami fakti ir atrodami visapkārt, piemēram, ar tiem dalās daudzi cilvēki sociālajos tīklos, tad tos ir vieglāk pieņemt kā patiesību. Tādēļ daļa sabiedrības ir gatava noticēt “jauniem ūdens veidiem”, kuru pastāvēšana fiziskajā pasaulē nemaz nav iespējama.

Tā, piemēram, pirms kāda laika tika reklamēta ūdens “magnētiskā atmiņa”, kurai piemīt brīnumainas spējas. Taču reālajā pasaulē tīrs ūdens ir diamagnētiķis, kuram nav sava magnētiskā lauka, tādēļ tas praktiski nemagnetizējas un tam nevar būt arī “magnētiskās atmiņas”. Protams, ja ūdenim ir piemaisījumi, piemēram, metālu oksīdi, tad ir cita lieta.

“Arī, mums, zinātniekiem būtu jādomā par to, vai mēs pietiekami izskaidrojam faktus, zinātnes nozīmi un sava darba rezultātus. Tieši tādēļ mēs katru mēnesi viesojamies skolās, ar aizraujošiem eksperimentiem cenšoties veicināt kritisko domāšanu,” tā RTU “Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas” vadītājs.

Konference “False thinking” ir daļa no Baltijas lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards”. Šogad konferencē tiks pētīts, cik lielā mērā no aplamiem pieņēmumiem cieš bizness, kā arī tiks meklēti risinājumi, ko komunikācijas nozare var darīt, lai mazinātu maldinošās domāšanas sekas.

Pasākumā uzstāsies Dānijas Karaliskās akadēmijas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras skolas asociētais profesors, arhitekts Emanuēls Naboni, sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla “Golin” izpilddirektors Džo Hjūss (Jon Huges), Igaunijas lielākās sabiedrisko attiecību aģentūras “Corpore” partnere Aleksandra Moorasta, Krenfīldas universitātes Menedžmenta skolas pētniece Sudabē Boleriana (Soudabeh Bolourian), kā arī RTU zinātņu prorektors, ūdens tehnoloģiju profesors Tālis Juhna, kinorežisors Dāvis Sīmanis, rakstnieks, bērnu psihoterapeits un pusaudžu garīgās veselības centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, Latvijas Televīzijas korespondente Briselē Ilze Nagla un personiskās attīstības trenere, alpīniste un uzņēmēja Olga Kotova.

“Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares notikums, kura mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas.

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši