Izglītības komisija atbalsta jaunu doktorantūras modeli; doktorantiem studiju laikā būs atalgojums

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 5.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot finansēšanas kārtību un nodrošinot doktorantiem atalgojumu studiju laikā, kā arī paredzot vienotu promocijas procesu.

Lai gan doktorantu skaits ir atbilstošs Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, augstā doktorantu “atbiruma” dēļ doktora grādu ieguvēju skaita ziņā esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā, iepriekš deputātiem uzsvēruši likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā, pamatojot nepieciešamību mainīt doktorantūras modeli.

Kā būtisku iemeslu doktorantu lielajam “atbirumam” likumprojekta autori akcentējuši līdzšinējo finansēšanas modeli, kas nesedz faktiskās doktorantūras īstenošanas izmaksas un tādējādi arī apdraud doktorantūras ilgtspēju un nestimulē kvalitātes pieaugumu. Doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija – negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni.

Likumu papildinās ar jaunu pantu par doktorantu nodarbinātību. Tas paredz, ka ar doktorantu noslēgs darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Jaunā kārtība par atlīdzību attieksies uz doktorantiem, kuri studijas uzsāks no šī gada rudens. Atlīdzības aprēķināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Doktoranti, kuri mācības uzsākuši pirms tam, līdzšinējā kārtībā varēs pretendēt uz stipendiju.

Doktora studiju programmas būs jāorganizē doktorantūras skolās, kas paredz vienotu pieeju, un augstskolas tās varēs veidot tikai tad, ja tām būs atbilstošs sniegums konkrētajā nozarē. Doktorantūras skolas nodrošinās stratēģiskajai specializācijai atbilstošu doktora studiju programmu īstenošanu, promocijas darba, doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesu.

Likumprojektā precizētas arī normas par zinātnes doktora grāda piešķiršanu un Promocijas padomi, kas atbildīga par promocijas darba novērtēšanu un zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Tāpat regulēts jautājums par profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu un Valsts pārbaudījumu komisiju, kas atbildīga par šī grāda iegūšanai nepieciešamo doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu novērtēšanu.

Turpmāk augstskolai būs arī tiesības anulēt iegūto augstākās izglītības diplomu, ja tas iegūts, pārkāpjot akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā.

Kā akcentēts likumprojekta anotācijā, pēdējās divās desmitgadēs doktorantūras loma un uzdevumi ir krasi mainījušies, īpaši Eiropā. Doktorantūra ir kļuvusi par nozīmīgu saikni starp Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpu, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt personām ar doktora grādu vislabāko kvalifikāciju jaunu zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatīšanai. 

Tāpat komisija trešajā lasījumā atbalstīja saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Lai grozījumi Augstskolu likumā un grozījumi Zinātniskās darbības likumā varētu stāties spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāskata Saeimas sēdē. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.maijā, bet jaunais doktorantūras modelis pilnībā tiks ieviests no 2027.gada 1.janvāra.

Saeimas Preses dienests

Foto: pexels.com