Kā Covid-19 krīzi izjūt bērni un jaunieši? Psihoterapeites novērojumi

Covid-19 izraisītā krīze ir ievērojami mainījusi ikdienas režīmu ne vien pieaugušajiem, bet arī bērniem un jauniešiem. Attālinātas mācības, uztraukums un neierasti ilga atrašanās mājās ar tuviniekiem ir tikai daži no jaunajiem apstākļiem, kuriem strauji jāpielāgojas. Kā šajos apstākļos jūtas bērni un jaunieši un kam pievērst uzmanību vecākiem? Par šiem jautājumiem jaunākajā BENU Aptiekas podkāstā runā Latvijas Ģimenes psihoterapeitu biedrības valdes priekšsēdētāja, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite, pedagoģijas doktore Maija Biseniece.

Kā esošajā situācijā jūtas bērni un jaunieši?

Kā novērojusi Dr. Maija Biseniece – daudzi no jauniešiem ir atraduši veidu, kā jaunajai situācijai pielāgoties, un ir apmierināti, jo var pievērsties kādam priekšmetam un veikt uzdotos uzdevumus tad, kad viņiem ērtāk, plānojot savu laiku, disciplinējot paši sevi. Taču tas pamatā attiecas uz tiem jauniešiem, kas arī iepriekš ir bijuši organizēti un pratuši plānot savu laiku, ir ar kaut ko nodarbojušies, trenējušies un viņiem jau bijušas prasmes savu laiku organizēt. Taču grūtāk ir tiem, kam šādu prasmju nav, tādēļ ir arī pusaudži, jaunieši, kas neatbild un neiesaistās mācībās, kuriem nav blakus vecāku, kas kontrolē šo iesaistīšanos mācību procesā.

Varbūt šī laika ieguvums ir tas, ka tiem, kuriem nebija prasmes organizēt savu laiku, tagad ir nepieciešamība to iemācīties. Tas notiek lielā mērā ar vecāku lielo piepūli, palīdzot bērniem iemācīties savu laiku organizēt. 

Bērnu un jauniešu reakcija uz krīzi 

Bērni paši daudz nerunā par krīzi un slimību, tomēr viņi sajūt pieaugušo trauksmi. Savukārt jaunieši bieži vien uz daudz ko reaģē vieglprātīgāk, uzskatot, ka ar viņiem nekas nevar notikt. Kā uzsver M.Biseniece, no attīstības psiholoģijas viedokļa, rūpes vai bažas par ķermeni nav bērnu, pusaudžu un jauniešu vecuma posmam raksturīgas. Viņi par to nedomā un nesatraucas. Līdz ar to vieglprātīgāka attieksme šobrīd ir ļoti atbilstoša. Savukārt gadījumos, kad pusaudži un jaunieši nedaudz “iziet no rāmjiem”, tas arī ir veids, kā viņi reaģē uz stresu. Viņi aktivizē tās darbības, ar kurām jūt, ka viņi var izlādēt spriedzes enerģiju. Šī spriedzes enerģijas izlādēšana bieži vien nav pieaugušajiem un apkārtējiem viegli pieņemama.

Stresa un satraukuma pazīmes 

Bērni un jaunieši mēdz nepaust savu satraukumu tiešā veidā. Kādas pazīmes liecina, ka apkārtējā situācija rada stresu bērnos un jauniešos? Kā norāda psihoterapeite, jauniešiem tā var būt arī dažādu uzvedības normu pārkāpšana – tas ir veids, kā viņi savu satraukumu un stresu pauž aktīvā veidā, ar darbībām. Taču var būt arī pilnīgi pretēja reakcija – ieraušanās sevī, noslēgšanās, nekontaktēšanās un arī pārāk liela ieiešana visā, kas saistīts ar datoru, telefonu, īpaši tagad, kad tas ir tik aktuāli. Tāda kā izolēšanās.

Vecāki un skolotāji var pamanīt šīs uzvedības izmaiņas. Tās var izpausties arī kā konflikti ar māsām un brāļiem, ja viņiem ir maz telpas un nav iespējas atrast sev ērtas darba vietas. Rodas konflikti, kas savukārt apgrūtina pieaugušos, kuriem arī kaut kur turpat ir jāstrādā.

Kā risināt?

Pieaugušie ir tie, kas pamanīs, ka bērns netiek galā ar stresa enerģiju. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāatrod kopīgi paņēmieni, kā tikt galā ar stresu. Jau šobrīd varam novērot, ka vecāki vairāk iesaistās dažādās aktivitātes kopā ar bērniem – vairāki vecāki ar saviem bērniem skrien, pastaigājas, brauc ar riteni un šo aktivitāšu laikā arī aktīvi sarunājas. Ir ļoti labi, ja ģimene atrod kādu nodarbi, kur šo enerģiju, ko nav, kur izlikt iekštelpās, var izlādēt. 

Arī strādāšana, mājas darbu veikšana kopā ar bērniem var būt laba iespēja parādīt ar savu piemēru, kā tikt galā ar uztraukumu un radušos situāciju.

Palīgs emociju izprašanā

Ne vienmēr vecāki var visu paspēt un paši ar visu tikt galā, īpaši krīzes apstākļos. Kādi palīglīdzekļi var līdzēt bērniem iemācīties tikt galā ar stresu? Kā skaidro speciāliste, palīdzēt var grāmatas, ko būtu iespēja izlasīt gan bērniem, gan vecākiem. Viena no grāmatām, kas var šādā situācijā palīdzēt, ir, piemēram, “Visas manas emocijas”. Tajā ir arī vingrinājumi, kā tikt galā ar dusmām, uztraukumu. Tāpat var noderēt “Neuztraukšanās grāmata”. Tajā ir arī vecākiem izpalīdzoši izskaidrojumi, piemēram, kādēļ mēs visi uztraucamies? Dažādās situācijas, vingrinājumi, paņēmieni. Tas nenozīmē, ka jāņem grāmata un jādara viss pēc kārtas pa lappusei, taču tās palīdz sarunāties un izprast emocijas. Kamēr bērns nevar nosaukt to, ko sajūt, viņš nezina, par ko runāt, pietrūkst vārdu, apzīmējumu? Tad viņš var to tikai mēģināt parādīt darbībās.

Šobrīd ir svarīgi, lai pieaugušie rāda paraugu, kā tiek galā ar savu uztraukumu, taču tam nav vienas universālas receptes. Katram jāmeklē sava. Tādēļ ieguvums pieaugušajiem šajā neordinārajā situācijā ir iespēja skatīties, kas strādā viņu ģimenē, sistēmā. Kas ir tas, kas dod rezultātu, izdodas? Tad to var atkārtot un nostiprināt. Katrā sistēmā atbilde būs citādāka, jo arī ģimenes locekļi pēc rakstura tipiem un temperamentiem ir atšķirīgi.

Kā tikt galā ar vienaudžu komunikācijas trūkumu?

Psihoterapeite uzskata, ka attālinātam mācīšanās procesam nebūtu jāpaliek par normu ilgtermiņā. Jo īpaši pusaudžiem, sākot no 5. klases ap 12 gadu vecumu, ir ļoti nozīmīga tiešā komunikācija ar vienaudžiem. Gadījumā, ja, piemēram, šobrīd bērni ir ar vecākiem vai vecvecākiem laukos un izjūt komunikācijas trūkumu ar vienaudžiem, risinājums ir mācīt bērnam vērot dabu, izjust tās ritmu. Tas nekompensēs komunikācijas trūkumu, taču nedaudz atvieglos šo situāciju.

Pozitīvais ir tas, ka daudz kur tagad varam novērot radošumu, idejas, ko pieaugušie kopā ar bērniem var kopā darīt. Ir dažādi ieteikumi spēļu izdomāšanā, veidošanā, zīmēšanā, mājas darbos, ko pieaugušie var darīt kopā ar bērniem. Šis radošums šobrīd ir ieguvums katrai no ģimenes sistēmām. Grūtības ir tad, ja ģimenes sistēmā aktivizējās tie komunikācijas veidi, kas ir traucējoši, – balss pacelšana, neadekvāti sodi, stresa izlāde, nedomājot, kā tas būs otram. Šīs reakcijas pieaugušajiem bieži vien ir aiz bezspēcības – tad, kad nezina, kā ar situāciju tikt galā, veidojas neadekvāta reakcija. Un tā arī ir normāla situācija dzīvē, kurai katram ir jāmeklē savs risinājums. Piemēram, pieaugušajiem ir jāiedod sev pārdomu pauze, pirms teikt vai rīkoties – paspēt izdarīt izvēli, kā rīkoties, kāda taktika būtu adekvāta. Šāda pauze pirms darbības var palīdzēt bezspēcīgu dusmu gadījumā rīkoties savaldīgāk.

Foto: pexels.com