Elektroauto kā elektroenerģijas balansēšanas un uzglabāšanas nākotne – vai nesasniedzams mērķis?

Eiropas zaļais kurss nosaka sasniegt kopīgi izvirzītu mērķi – vismaz 29 % atjaunīgās enerģijas (tostarp šķidrās biodegvielas, ūdeņraža, biometāna, “zaļās” elektrības u. c.) īpatsvaru transportā līdz 2030. gadam, kā arī panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. To, vai mūsu infrastruktūra izvirzītajam mērķim ir gatava un kāds neizmantots potenciāls ir elektroauto simbiozei ar saules enerģijas baterijām, īsi ieskicē “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Mārtiņš Mālmeisters.

Pēc CSDD sniegtajiem datiem 2024. gada nogalē Latvijā uzskaitē fiksēti 8650 elektroauto (8374 – vieglie un 276 – N1 kravas). “Elektroauto skaits ik gadu turpina palielināties, un to pieaugums no 2024. gada sākuma ir 32 %. Pētot mūsu uzlādes tīkla noslodzi, neesam novērojuši izteiktas rindas, līdz ar to šobrīd uzlādes punktu skaits ir optimāls,” atklāj Mārtiņš Mālmeisters, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks.

“Mūsu būvēto namu iedzīvotājiem, no elektrotīkla efektīvas izmantošanas viedokļa raugoties, ir svarīgi, ka elektroauto ir iespējams lādēt savās mājās nakts laikā, kad elektroenerģijas patēriņš ir vismazākais. “Bonava Latvija” attīstītajos projektos ir iespējams sekot līdzi elektrības patēriņam un infrastruktūras noslodzei, un automātika brīžos, kad elektroenerģijas patēriņš ir mazāks, lādē tīklam pieslēgtos elektroauto ar lielāku jaudu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Kā norāda ēku attīstītājs, elektroauto un saules enerģijas paneļu simbioze ir virziens nākotnē, uz ko būtu jāskatās un pie kā aktīvi jāstrādā. “Vienā uzlādētā elektroauto baterijā ir aptuveni ģimenes elektroenerģijas nedēļas patēriņš. Ja nākotnē katrā trešajā ģimenē būtu elektroauto, tas pavērtu iespējas balansēt elektrotīklu: nosacīti “tukšajās” nakts stundās lieko jaudu paņemtu elektroauto uzlāde, savukārt rīta stundās, kad ikviens gatavojas dienai un elektrība ir vajadzīga pašai mājai, ir iespēja ar elektroauto kādu procentu no savas saglabātās enerģijas atdot atpakaļ. Piemēram, Somijā nesen tika veiksmīgi īstenots šāds pilotprojekts, testējot manis minēto inovatīvo risinājumu – un ar lieliskiem rezultātiem. Šāda pieeja efektīvāk izmanto elektrokabeļu tīklu un transformatoru stacijas,” komentē Kļaviņš.

“Uzlādes punktu skaitam ir jāpalielinās līdz ar elektroauto skaita pieaugumu, un jau pašreiz redzam, ka uzlādes tīkla attīstīšanā iesaistās arī privātais sektors, kur attīstību galvenokārt noteiks pieprasījums un konkurence,” norāda Mārtiņš Mālmeisters. Komentējot uzlādes tīklu attīstītāju izteiktos paziņojumus, viņš izsaka cerību tuvākā nākotnē pieredzēt lielu uzlādes tīkla attīstības potenciālu.

“Pašlaik aptuveni 10 % stāvvietu mūsu projektos ir aprīkotas ar elektroauto uzlādes punktu, taču ir plāns šo vietu skaitu pakāpeniski palielināt, sekojot pieprasījumam,” stāsta Mareks Kļaviņš. Jau divus gadus  “Bonava Latvija” mērķtiecīgi savus topošos projektus aprīko arī ar saules paneļu tehnoloģijām, ar kuru palīdzību gūtā enerģija jau tagad var pilnībā nosegt mājas koplietošanas elektrības izmaksas, savukārt nākotnē varēs sniegt nozīmīgu artavu arī elektroauto uzlādes punktiem. “Vienlaikus redzam, ka esam sadzirdēti un potenciālās izmaiņas MK noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”¹, kas ierobežotu iespēju efektīvi izmantot elektroauto uzlādes iespējas, netiks iekļautas.”

Kā norāda Kļaviņš, sākotnēji paredzētie grozījumi noteiktu, ka katram dzīvoklim (dzīvokļa īpašumam) būtu savs pieslēgums sistēmas operatoram ar pilnu maksimālās jaudas rezervi. Jaunie noteikumi tāpat paredzētu, ka, piemēram, no saules paneļiem saražoto elektroenerģiju varētu izlietot tikai koplietošanas telpu un teritorijas apgaismošanai un iekārtu darbināšanai, kā arī nebūtu iespējams uzstādīt viedos skaitītājus, kas dinamiski nodotu datus elektrolādētājiem un ļautu efektīvi balansēt elektroenerģijas patēriņu un jaudu, piemēram, elektroauto uzlādei. Tomēr likumdevēji ņēmuši vērā ieteikumus, un šķēršļi viedo tehnoloģiju ieviešanai un pieslēguma jaudas efektīvai izmantošanai netiks likti, bet jebkuram mājokļa īpašniekam būs iespēja sava dzīvokļa elektropieslēgumu pārslēgt tieši pie sistēmas operatora.

Papildu iespējas intereses veicināšanai un ātrākai pārejai uz elektroauto, kuras saskata attīstītājs, ir precīzāk mērķēts valsts atbalsts ne vien potenciāliem elektroauto pircējiem, bet arī uzlādes vietu ierīkošanai daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem. “Ja katrs daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājs varētu lādēt savu auto naktī, iedzīvotāji būtu atvērtāki iegādāties arī, piemēram, lietotus elektroauto. To nobraukums būs īsāks, bet cena – zemāka, un būs iespējams ērtāk veikt pāreju no iekšdedzes dzinēja automašīnas. Subsidējot elektroauto pirkšanu, būtu aktīvāk jādomā par elektroauto stāvvietu pieejamību un gudru jaudas izmantošanu,” norāda Mareks Kļaviņš. Viņš norāda, ka vienlaikus arī jāseko inovatīviem risinājumiem lielajos tirgos un ātri jāpārņem labā prakse Latvijā.