Iedzīvotājus aicina parakstīties par nepieciešamību palielināt veselības budžetu

Latvijā veselības aprūpei atvēl vienu no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā (ES): pašlaik tas  ir 3,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb ap 600 eiro uz cilvēku gadā. Kustība “Dzīvesspriedums” ar atklātu vēstuli aicinājusi Saeimu, pieņemot 2020. gada budžetu, noteikt tautas veselību par prioritāti un palielināt finansējumu veselības aprūpei – tā, lai tas sasniegtu vismaz 5 % no IKP jeb ap 750 eiro uz cilvēku gadā. Sabiedrība tiek aicināta atbalstīt šo iniciatīvu ar savu parakstu interneta vietnē www.dzivesspriedums.lv.

Vietnē ikviens var paust atbalstu nepieciešamībai palielināt finansējumu veselībai, parakstoties ar sociālā tīkla pasi. Atvēlot veselības aprūpei 5 % no IKP, Saeima tiek aicināta mērķtiecīgi tuvoties ES vidējam līmenim, kas ir 7 % no IKP jeb virs 1500 eiro uz iedzīvotāju gadā. Latvija ir ES dalībvalsts, un Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt veselības aprūpi, kas atbilst ES vidējam līmenim.

Publiskais finansējums veselības aprūpei Latvijā ilgstoši bijis nepietiekams, kā rezultātā valstī izveidojušās garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, trūkst ārstu, ir apgrūtināta mediķu pieejamība reģionos. ”Savlaicīgi nesaņemot pienācīgu veselības aprūpi, cilvēka dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās – nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Nav pieļaujams, ka cilvēkiem nav pieejami nepieciešamie medicīniskie pakalpojumi un medikamenti, un ir svarīgi atcerēties, ka bez vesela un strādājoša cilvēka valsts nevar sekmīgi attīstīties,” saka viena no kustības dalībniekiem – Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta – vadītāja D. Helmane.

Pašlaik ārstu skaits Latvijā ir zem ES vidējā rādītāja: 3,2 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar 3,6 vidēji ES, savukārt medicīnas māsu skaits Latvijā ir trešais zemākais ES – uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir vidēji 4,7 medicīnas māsas, kamēr ES valstīs – 8,4. Tāpat pašlaik Latvijas veselības sistēmā ļoti liela nozīme ir personīgajiem maksājumiem no “iedzīvotāju kabatas”: personīgo maksājumu daļa kopējos veselības aprūpes izdevumos Latvijā ir starp visaugstākajām ES. 2018. gadā tā sasniedza pat 44,6 %, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā (18 %).

Iniciatīvu palielināt veselības budžetu ar parakstu jau atbalstījuši sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, dziedātāja Ieva Akuratere, operdziedātāja Inese Galante, aktieri Mārtiņš Vilsons un Andris Bulis, diriģents Normunds Šnē, horeogrāfe, ilggadējā bērnu TDA “Dzintariņš” mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga, etnomūzikas grupas “Tautumeitas” pārstāves, žurnāliste Eva Johansone, žurnālists un kino režisors Sandijs Semjonovs, TV personība un fotogrāfe Dagmāra Legante u.c.

Par kustību “Dzīvesspriedums”:

“Dzīvesspriedums”  ir jaunizveidota kustība ar mērķi aktualizēt problēmjautājumus, ko rada nepietiekamais publiskais finansējums veselības aprūpei, un pieprasīt lēmējvarai palielināt veselības budžetu. Kustībā apvienojušies Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem AGIHAS, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija u. c. pacientu, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas.

Foto: publicitātes