Veselība

Šis raksts ir komentārs par latvieša pārspīlēto vēlmi būt lielākam katolim par pāvestu vai čaklākam antidopingotājam par WADA (Pasaules Antidopinga aģentūra). Godājama augstskolas docētāja K. K. brīvajā laikā nodarbojas ar garo distanču skriešanu. Reiz Latvijas čempionātā nebija ieradušās augstas klases sportistes, un viņa uzvarēja. Viņai tika veikts dopinga tests, un asinīs atrastas meldonija atliekas. Viņa tika diskvalificēta uz 4 gadiem, turklāt publiski apsmieta.

HIV neviens negaida, nevēlas. Tomēr, ja šī slimība ir kļuvusi par realitāti konkrētam cilvēkam, ir jāatrod spēks dzīvot tālāk. Nepamatotu aizspriedumu vai nezināšanas dēļ tiek salauztas cilvēku dzīves, iznīcinātas viņu ilgas un sapņi, atņemtas cerības… 

“Pēc fotosesijas apskāvu savu modeli – HIV inficētu sievieti, un viņa raudāja no laimes. Kopš diagnozes uzzināšanas neviens viņu nebija apskāvis, un pat baidās sarokoties,” atklājot biedrības AGIHAS* rīkoto foto mākslas darbu izstādi “SIEVIETE.BĒRNS.HIV.”, sacīja māksliniece Irutė Jaruševičiūtė no Lietuvas. 

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā klīnisko pētījumu ietvaros ir pieejamas modernas pasaules līmeņa terapijas metodes, kas izstrādātas dažādu gastroenteroloģijas profila pacientu ārstēšanai.

Pētījums liecina, ka vairāk par pusi Latvijas iedzīvotāju, kas nodarbojas ar sportu, labprāt to dara vienatnē.

Katru gadu gripu pārslimo aptuveni 10% iedzīvotāju. Lai gan lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga saslimšana ar nopietnām sekām.

Vai Kurzemē vīrieši slimo vairāk, vai tomēr aktīvāk apmeklē ārstus?

Biedrība “Latvijas Tautas sporta asociācija” rīko nūjošanas nodarbības dažādās Rīgas vietās. 

Pēdējā gada laikā visretāk ģimenes ārstu apmeklējuši lauku iedzīvotāji (64%), Rīgā pie ģimenes ārsta vērsušies 72%, bet citās pilsētai 73% iedzīvotāju, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Latvijā bērni nepietiekamā apjomā uzturā lieto dārzeņus un augļus, liela daļa daudzus no tiem pat neatpazīst – tā liecina ārstu novērojumi, ikdienā strādājot ar bērniem un ģimenēm. Tam iemesls visbiežāk ir vecāku kļūdas bērnu barošanā un nepietiekama izpratne sabiedrībā kopumā par augļu un dārzeņu nozīmi uzturā.