Ar grupas “Dzeltenie pastnieki” koncertu kultūras nams “Wiktorija” atkal ver durvis apmeklētājiem

13. jūnija, pulksten 22:00  – tieši 3 mēnešus kopš dienas, kad termins ‘pulcēšanās aizliegums’ kļuva par mūsu ikdienu – ar leģendārās Latvijas grupas “Dzeltenie pastnieki” koncertu kultūras nams “Wiktorija” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem. 

Tiesa gan, ļaužu skaits vienkopus joprojām ir ierobežots, tāpēc arī šajā koncertā gaidīsim tieši tik apmeklētāju, cik uz to brīdi pieļaus Latvijā noteiktie likumi. 

Tāpēc šī nav tā reize, kad ilgi domāt, jo savu klātbūtni šajā notikumā garantēs tie, kuri pirmie iegādāsies biļetes. 

Kultūras nams “Wiktorija” pulcēšanās ierobežojumu laikā turpināja savu darbību – piedāvājot ļaudīm kultūras notikumus baudīt interneta tiešraidēs. Tādējādi pie skatītājiem devās Ainara Mielava, Igo, Roberta Gobziņa un grupas “Resnie putni”,  grupas “Līvi”, mūziķa Greg John koncerti, Goda teātra izrāde “Bļitka”, Liepājas Leļļu teātra izrāde “Sarkangalvīte” un komiķa Rūdolfa Kugrēna stāvizrāde “Kā to ņem”. 

Kultūras nama “Wiktorija” radošā komanda saka paldies visiem māksliniekiem, sadarbības partneriem un skatītājiem visā pasaulē par atsaucību un iespēju turpināt darbību – neierastajā situācijā. 

Tomēr nekas nevar aizstāt to sajūtu un vērtību, ko rada kultūras baudīšana klātienē. Priecājamies, ka tieši grupa “Dzeltenie pastnieki” ir tā, kura simboliski atvērs kultūras nama durvis saviem apmeklētājiem. Šie pastnieki atnesīs gan ilgi gaidīto tikšanos klātienē, gan sev vien piemītošo, unikālo daiļradi. 

Grupas “Dzeltenie pastnieki” darbība aizsākās tālajā 1981. gadā, kad tapa pirmais pastnieku albums “Bolderājas dzelzceļš”. 

Lai arī “Dzeltenie pastnieki” jau grupas pirmsākumos Latvijā kļuva par kulta grupu, ziņas par šo apvienību sākotnēji neizplatījās ne ar radio, ne televīzijas palīdzību, jo tur grupas mūzika pārraidīta netika. “Dzeltenie pastnieki” līdz 80. gadu otrajai pusei nesniedza pat koncertus un darbojās tikai kā mājas studijas grupa, savus ierakstus montējot, griežot un līmējot lenti no dažādiem labāk sanākušajiem dziesmu fragmentiem.

“Dzelteno pastnieku” ieraksti ilgi netika oficiāli izdoti un izplatījās pašplūsmā, interesentiem citam no cita tos pārrakstot ar lenšu un kasešu magnetofoniem. Oficiālus izdevumus visi klasiskie grupas albumi piedzīvojuši tikai pēc tam, kad grupas līderis Ingus Baušķenieks nodibināja savu mūzikas ierakstu izdevniecību. 

Publiska uzstāšanās “Dzeltenajiem Pastniekiem” kļuva iespējama vien tad, kad 80. gadu otrajā pusē Padomju savienībā tika izsludināta “pārkārtošanās” politika, un kultūras nozares kontrole atslāba. 1986. gadā viņi piedalījās festivālā “Bildes”, savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla “Liepājas dzintars” skatuves.

 “Dzeltenie pastnieki” tiek uzskatīta par regeja un “new wave” žanra pionieriem visā bijušajā Padomju Savienībā.

TOP Komentāri

avatar