Aptauja: vien nepilna trešdaļa vidusskolēnu ir apmierināti ar savu “izvēļu grozu”

Pilnīgu apmierinātību ar 10. klases sākumā veikto izvēli par padziļinātāko kursu komplektu pauž tikai nepilna trešdaļa aptaujāto vidusskolēnu, tikai divas piektdaļas ir apmierinātas ar “grozos” iegūto izglītību un aptuveni tikpat daudziem nav bijusi vēlme mainīt savu izvēli, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības īstenotā vidusskolēnu aptauja. Dati parāda, ka vairāk nekā puse aptaujāto skolēnu ir samērā optimistiski par iespēju iestāties augstskolā.

Tikai ceturtdaļa skolēnu pauž pārliecību par savu gatavību nokārtot centralizētos eksāmenus, bet trešdaļa izvairās prognozēt, kas raksturo šogad jo īpaši valdošo neziņu par to, kā jaunā pieeja vidējās izglītības satura apguves organizēšanai atspoguļosies centralizēto eksāmenu rezultātos. Runājot par to, kādu procentuālo līmeni prognozēts sasniegt eksāmenos, nedaudz vairāk kā puse respondentu paredz rezultātus virs 50%. Gandrīz puse aptaujāto skolēnu prognozē, ka nepārsniegs 50% robežu, kas aptaujas veidotāju ieskatā ir liels skaits. Līdz šim gan, piemēram, matemātikā eksāmenu rezultāti lielākoties bija zem 50% robežas, taču jāņem vērā, ka pēdējo divu gadu eksāmenu rezultātus var būt ietekmējuši pandēmijas ierobežojumi, un šī gada eksāmenu kārtotājiem ir jaunā satura apguves pieredze (ietverot pandēmijas ietekmi), kā arī eksāmeniem ir dalījums apguves līmeņos.

Pārliecinošs vairākums – trīs ceturtdaļas skolēnu norāda uz nepieciešamību mainīt izvēļu grozu sistēmu, aptuveni puse no šiem respondentiem uzskata, ka sistēma jāmaina pilnībā, bet puse, ka daļēji. Vien 2% aptaujāto skolēnu uzskata, ka nav nepieciešamas nekādas izmaiņas.

Šis ir pirmais pavasaris, kad 12. klašu skolēni kārtos eksāmenus atbilstoši izvēles padziļinātajiem mācību kursiem jeb “groziem”, tāpēc biedrība īstenoja aptauju, lai noskaidrotu pašu skolēnu vērtējumu par šo sistēmu un viņu gatavību eksāmeniem. Raugoties uz vidusskolēnu optimismu par iestāšanos augstskolās, jāsaka, ka, iespējams, tā sakņojas pārliecībā, ka augstskolas būs pielāgojušas uzņemšanas prasības, lai būtu pēc iespējas mazāk šķēršļu studiju uzsākšanai. Augstskolām katrs students ir svarīgs, labāko reflektantu atlase lielākajā daļā studiju programmu ir sen aizmirsts sapnis. Atlikusī pesimistiskā daļa skolēnu, iespējams, šo gadu laikā mainījusi nākotnes studiju plānus, līdz ar to daži mācās papildus, bet daži varbūt vienkārši necer uz studijām,” aptaujas rezultātus komentē Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Dr. paed Anžela Jurāne-Brēmane.

Taujāti par to, kur vērstos pēc palīdzības, ja tagad būtu jāveic 10. klases “grozu” izvēle, aptuveni 56% skolēnu norādīja, ka jautātu padomu vecāko klašu skolēniem, aptuveni 47% – karjeras konsultantam, bet 40% – skolotājiem (aptaujā varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus).

Skolām, konkurējot savstarpēji un ar profesionālo izglītību, iepriekšējos pavasaros novērots, ka uz “groziem” nereti raugās kā uz mārketinga instrumentu, cenšoties piedāvāt pēc iespējas kārdinošāku izvēli, lai piesaistītu vairāk skolēnus. Protams, dažviet šie “grozi” ir kā skolas minimālo iespēju spogulis – piedāvājam, ko varam, cerībā, ka kādam tas noderēs. Jāpiezīmē, ka pilnīgāka izvēles “grozu” pieejas analīze būs iespējama pēc centralizēto eksāmenu rezultātu apkopošanas,” piebilst biedrības pārstāve.

Aptauja tika veikta tiešsaistē no 17. februāra līdz 13. martam. Tika saņemtas 249 atbildes no dažādām Latvijas izglītības iestādēm. Nebija obligāti norādīt skolu, un tikai 149 skolēni bija to norādījuši. Starp norādītajām ir skolas no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Plašāka informācija par aptauju un tās rezultātiem pieejama Neatkarīgās izglītības biedrības mājaslapā.

Attēls: publicitātes

TOP Komentāri

avatar