Aptauja: tikai neliela daļa biroja darbinieku izmanto pauzes darbā, lai izkustētos
Vairums aptaujāto (40%) atzīst, ka viņiem ir daļēji sēdošs darbs – viena daļa darba dienas tiek pavadīta sēžot vai stāvot, otra daļa – kustoties, lai veiktu darba pienākumus. Pilnībā sēdošs darbs, kad visa diena tiek pavadīta sēžot vai stāvot, ir 29% respondentu.
Vaicāti par fiziskajām aktivitātēm darba laikā, vairums (74%) aptaujāto atzīst, ka nemēdz pārtraukt darbu, lai izkustētos vai pavingrotu. Viņu fiziskās aktivitātes vairāk ir saistītas ar darba pienākumu veikšanu, tikšanos ar kādu no kolēģiem vai došanos pēc uzkodām vai kafijas. Tomēr neliela daļa (17%) respondentu plāno darba laiku, lai varētu izmantot brīvus brīžus fiziskām aktivitātēm. Vairums no viņiem (67%) norāda, ka vingrošana darba laika pauzēs ir bijusi pašu iniciatīva, turklāt 19% lielākais pamudinājums bijis pašu veselības problēmas. Runājot par to, kāpēc netiek izmantota iespēja darba vietā izkustēties, 40% atzīst, ka nepietiek laika pat darba pienākumu veikšanai. 15% norāda, ka iebildumi varētu būt darba devējam vai tiešajam priekšniekam. Tiek minēti arī tādi argumenti kā motivācijas trūkums un slinkums.
„Sēdoša darba veicējiem, īpaši strādājot ilgstošas slodzes un stresa apstākļos, ir raksturīgas plecu, kakla muskulatūras, galvas un muguras sāpes, tonusu zaudē muskuļi, bet ar laiku var veidoties arī nopietnas arodslimības. Pat uz brīdi pieceļoties no biroja galda un nedaudz izkustoties, mēs varam parūpēties par savu veselību un labsajūtu. 5-10 minūtes, kas veltītas vingrinājumiem, ar uzviju atmaksāsies, jo pieaugs darba produktivitāte,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs.
Vaicāti par ārpus darba pavadīto laiku, lielākā daļa (60%) respondentu atzīst, ka viņu fiziskās slodze ir nepietiekama un viņi labprāt izkustētos biežāk. Aptaujas dalībnieki ir informēti, ka mazkustīgs darbs var radīt negatīvas sekas – aktivizējas dažādas veselības problēmas, veidojas liekais svars, mazkustība veicina arī nogurumu un apātiju. Tāpat samazinās arī darba produktivitāte.
Atbildot uz jautājumu, kas viņus pārliecinātu uzsākt regulāru 5-10 minūšu izkustēšanos darba laikā, 39% respondentu atzīst, ka motivējošs arguments būtu kolēģu atbalsts un iesaistīšanās, 22% cer uz darba devēja sapratni un atbalstu bet 15% norāda, ka jau ir pieņēmuši lēmumu par regulāru pauzi, lai pavingrotu.
IZM īstenotās kampaņas Kusties veselībai! mērķis ir rosināt Latvijas iedzīvotājus rūpēties pa savu veselību un būt fiziski aktīviem.
TOP Komentāri