Par glābšanas un meklēšanas darbiem sabrukušā veikala teritorijā

1. 21.novembrī, plkst. 17:46, VUGD saņēma informāciju, ka Rīgā, Priedaines ielā 20, veikalam ir sabrucis jumts. Nekavējoties, plkst. 17:48, uz notikumu tika izsūtīti 7 ugunsdzēsības automobiļi ar personālu. Nākamo 14 minūšu laikā uz notikuma vietu devās vēl 6 ugunsdzēsības automobiļi. Līdz plkst. 18:40 uz notikuma vietu izbrauca vēl 8 ugunsdzēsības automobiļi. Līdz ar to nav patiess plašsaziņas līdzekļos izskanējušais apgalvojums, ka sākotnēji uz notikuma vietu tika izsūtītas tikai divas ugunsdzēsības autocisternas. Kopumā pirmajās 10 stundās notikumā strādāja 192 ugunsdzēsēji glābēji, savukārt piektdien no rīta pēc personāla maiņas glābšanas darbos bija iesaistīti 150 ugunsdzēsēji glābēji un VUGD nodarbinātie, kas nodrošināja tehnisko atbalstu, informācijas apmaiņu u.c..
2. Otrais nogruvums notika plkst. 19:04. Tajā brīdī notikumā jau strādāja 18 ugunsdzēsības automobiļi (nevis divi, kā parādās publiskajā telpā) ar apmēram 100 ugunsdzēsējiem glābējiem. Darbs veikala iekšienē jau bija organizēts četros darba iecirkņos un katrā no viņiem bija nozīmēts atbildīgais virsnieks, kas organizēja iecirkņa darbu un personāla maiņas. Otrais nogruvums notika veikala vidusdaļā, kurā tobrīd bija izveidots viens no darba iecirkņiem un ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja un nesa ārā cietušos. Tajā strādāja ugunsdzēsēji glābēji no vairākām daļām, nevis pirmie, kas ieradās, ka izskanēja plašsaziņas līdzekļos. Pirms ugunsdzēsēji glābēji izveidoja darba iecirkni zem ēkas vidusdaļas jumta, tika rūpīgi vizuāli pārbaudītas nesošās konstrukcijas un vizuāli defekti netika konstatēti.
3. Normatīvais regulējums nosaka, ka glābšanas darbus vada vecākā amatpersona, kas atrodas notikuma vietā. Pirmās notikumā ieradās divas Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas ugunsdzēsības autocisternas. Šajā brīdī glābšanas darbus vadīja 5.daļas inspektors dežurants (vada komandieris) kapteinis Mikus Straudovskis, kurš dienestā atrodas jau no 1993.gada, bet šo amatu ieņem kopš 2005.gada. Līdz ar to apgalvojumi, ka glābšanas darbus vadīja nepieredzējis cilvēks, kurš nav dzēsis nevienu ugunsgrēku, ir pilnībā nepatiess. Plkst. 18:07 notikuma vietā jau ieradās Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas operatīvais dežurants un viņa vietnieks, kas pārņēma glābšanas darbu vadību. Arī šie cilvēki ir ar milzīgu pieredzi ugunsgrēku un glābšanas darbu vadībā. Savukārt, plkst. 19:17, notikuma vietā ieradās dienesta priekšnieks, kurš pārņēma glābšanas darbu vadību. Ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbu vadību var veikt tikai tās VUGD amatpersonas, kas ir nokārtojušas ieskaiti un viņiem piešķirta atļauja patstāvīgi vadīt ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus izbraukumā, tātad viņas ir apmācītas un praksē pierādījušas, ka var veikt šādu darbu vadīšanu. Nav iespējama tāda situācija, ka glābšanas darbus vada nepieredzējis cilvēks.
4. VUGD rīcībā ir viss nepieciešamais aprīkojums, kas tiek izmantots glābšanas darbos ēku sagruvumos. Glābšanas darbu laikā ugunsdzēsēji glābēji izmantoja termovīzerus, kas paredzēti tam, lai konstatētu konstrukcijās esošu siltuma devēju. Diemžēl situācijā, kad drupas ir ļoti blīvas, jo tās veido gan dažādas veikalā esošās preces un to daļas, apdares materiālu gabali un liels daudzums zemes un oļu, kas, sabrūkot jumtam, nosedza šīs drupas, termovīzers nespēj pildīt savu funkciju. Līdzās tam termovīzera efektīva darbība nav iespējama arī situācijā, kad cilvēki atrodas zem vairāk nekā 20 cm biezām betona plātnēm.
5. Jau sākotnēji glābšanas darbos tika iesaistīti Valsts policijas un Valsts robežsardzes kinologi ar suņiem. VUGD nav suņu, kas specializētos cilvēku meklēšanas darbos. Bet ņemot vērā to, ka, sabrūkot jumta konstrukcijām, tika bojāta un saplēsta veikalā esošā produkcija, gaisā bija jūtama spēcīga alkohola un sadzīves ķīmijas smaka. Šādos apstākļos specializētie suņi nav spējīgi strādāt, jo spēcīgā smaka viņiem neļauj sajust cilvēkus.
6. Jau plkst. 18:12 glābšanas darbu vadītājs ziņoja VUGD Operatīvās vadības pārvaldes operatīvajam dežurantam, ka notikumā būs nepieciešama smagā tehnika. Saskaņā ar Rīgas pilsētas civilās aizsardzības plānu, šī informācija tika nodota Rīgas domei, kas sāka organizēt nepieciešamās smagās tehnikas ierašanos notikumā. Plkst. 19:47 notikuma vietā ieradās četri frontālie iekrāvēji, universālais ekskavators un pirmais mobilais celtnis. Pēc piecām minūtēm vēl viens frontālais iekrāvējs. Pēc tam notikumā ieradās vēl papildus tehnika, kā piemēram kravas automašīnas un treileri. Ap plkst. astoņiem notikumā ieradās vēl divi mobilie celtņi, bet pēc stundas vēl divi. Līdz ar to trīs stundu laikā pēc glābšanas darbu uzsākšanas notikuma vietā atradās pieci celtniecības krāni. Plkst. 21:27 mobilie celtņi sāka paneļu pacelšanu. Līdz tam brīdim notika mobilo celtņu uzstādīšana un sagatavošana darbam, tajā skaitā, blakus veikalam esošo koku nozāģēšana. Līdz ar to izskanējusī informācija par smagās tehnikas iesaistīšanu tikai rīta pusē ir nepatiesa.
7. Jau naktī no ceturtdienas uz piektdienu VUGD sazinājās ar krīzes centru „Skalbes” un viņu psihologi ieradās notikumā. Arī turpmākajā laikā glābējiem notikumā bija pieejama psihologu un kapelānu palīdzība. Arī šobrīd pēc sastādīta grafika ar ugunsdzēsējiem glābējiem dežūrmaiņās strādā, sniedzot VUGD ieteikumus par turpmāko rīcību. Jebkurš ugunsdzēsējs glābējs var saņemt arī individuālu palīdzību, ja tāda ir nepieciešama.
8. Publiskajā telpā ir izskanējusi arī neprecīza informācija par ugunsdzēsēju glābēju atalgojumu un virsstundu apmaksu. Tā kā ugunsdzēsēja glābēja atalgojums ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņš atrodas dienestā, dienesta pakāpes un ieņemamā amata, tad par piemēru esam aprēķinājuši vidējā Rīgas reģiona pārvaldes ugunsdzēsēja glābēja atalgojumu. Ugunsdzēsēja glābēja, kas dienestā atrodas jau 7 gadus un kuram nav apgādājamo, pēc nodokļu nomaksas saņem par vienas stundas darbu Ls 2,42. Savukārt, tā kā virsstundas tiek aprēķinātas no pamatalgas, neskaitot piemaksas, tad šādam ugunsdzēsējam glābējam par vienas virsstundas darbu pēc nodokļu nomaksas tiks samaksāti Ls 2,98. Glābšanas darbos nostrādātās virsstundas ugunsdzēsējiem glābējiem tiks apmaksātas un tās netiks citādākā veidā kompensētas. Šobrīd Iekšlietu ministrijā arī tiek lemts par prēmijas apmēru visiem ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri tieši piedalījās glābšanas darbos.
9. Sabiedrībā arī valda neizpratne, kāpēc meklēšanas darbos tika iesaistīti kadeti. Vēlamies paskaidrot, ka 1.kursa kadeti, kuriem vēl nav atļauja strādāt bīstamajā zonā, tika iesaistīti darbos tikai ārpus sagruvušā veikala. Otrā un trešā kursa kadeti ir topošie virsnieki (vada komandieri) ar jau iegūtu atļauju strādāt bīstamajā zonā. Notikumā viņiem tika izskaidrota situācijas bīstamība un neviens no viņiem neatteicās strādāt.
10. Daudzos ir radusies neizpratne par ārvalstu palīdzības nepieņemšanu. VUGD saņēma palīdzības piedāvājumu no daudzām valstīm, tajā skaitā, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Lielbritānijas u.c. Lēmums nepieņemt palīdzību tika pieņemts tāpēc, ka VUGD rīcībā bija pietiekoši cilvēku un tehniskā resursa, lai veiktu šos darbus. VUGD aprīkojums tiek iepirkts Eiropas Savienībā un šāda veida aprīkojumu izmanto Eiropas Savienības valstu glābšanas dienesti. Ēkas konstruktīvo īpatnību dēļ (1 līmeņa sagruvums) glābšanas un meklēšanas darbi nebija profesionāli sarežģīti, bet gan darbietilpīgi un neapšaubāmi bīstami daļēji sagruvušo konstrukciju dēļ. Otrkārt, vieta, kurā tika veikti šie darbi, bija neliela, līdz ar to papildus cilvēkiem no citām valstīm fiziski nebūtu iespējams strādāt. Treškārt, VUGD amatpersonas regulāri piedalās apmācības semināros un praktiskajās mācībās Krievijā, Baltkrievijā, Eiropas Savienības valstīs u.c. Līdz ar to VUGD amatpersonu, kas vadīja glābšanas darbus vai vadīja darbu iecirkņos, zināšanu līmenis un praktiskās iemaņas darbā sagruvumos ir augstā līmenī. Daļa no darbos iesaistītajiem glābējiem un darba vadītājiem bija piedalījušies glābšanas darbos ēku sagruvumos Brocēnos, Mālpilī, Vaļņu ielā un P.Brieža ielā Rīgā.

Visi šeit minētie fakti ir patiesi un dokumentāli fiksēti radiostaciju ierakstos un izbraukumu uzskaites sistēmā. Lūdzam neizplatīt nepārbaudītu un VUGD neapstiprinātu informāciju, lai sabiedrībai nerastos nepareizs viedoklis par veiktajiem glābšanas darbiem.