5 būtiskas uzturvielas, kurām pievērst uzmanību, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem uzturā

Jaunais gads daudziem sākas ar apņemšanos pievērst uzmanību uzturam un veselībai, un tieši janvārī iedzīvotāji uzturā arvien vairāk cenšas uzņemt augu valsts produktus. Lai katra maltīte būtu sabalansēta, nepieciešamajām uzturvielām un vitamīniem bagāta, “Maxima Latvija” kopā ar uztura speciālisti Lizeti Pugu dalās ieteikumos, ko ņemt vērā, ja izvairies no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Turklāt ir būtiski pievērst uzmanību piecām uzturvielām, kuras noteikti jāatceras iekļaut maltītēs.

Olbaltumvielas – mūsu organisma stūrakmens

Olbaltumvielas ir vienas svarīgākajām uzturvielām. Cilvēkam visos dzīves posmos ir nepieciešams tās uzņemt, jo olbaltumvielas nodrošina ķermeņa augšanu, attīstību, rūpējas par mūsu organisma aizsargspējām un ir pamats labai pašsajūtai. Vidēji dienā cilvēkam ir jāuzņem 0,8 – 1 grams olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu, iekļaujot proteīniem bagātus produktus pilnīgi visās ēdienreizēs.

“Uzturā uzņemot dažādus veģetārus ēdienus, cilvēki kā pamata olbaltumvielas nereti izvēlas piena produktus, taču tādā veidā var iedzīvoties arī dzelzs deficītā. Svarīgi atcerēties – lai nodrošinātu optimālu uzturvielu uzņemšanu, produkti ir jākombinē, kā arī jāseko līdzi to daudzveidībai un olbaltumvielu daudzumam tajos. Būtiski ir izvēlēties gan piena produktus, gan olas, gan pākšaugus, gan riekstus un sēklas, gan arī sojas produktus. Tas pats arī attiecas uz cilvēkiem, kuri uzturā izvairās ne tikai no gaļas, bet arī piena produktiem. No augu valsts produktiem ar olbaltumvielām vispilnvērtīgākie būs tieši sojas produkti,” stāsta uztura speciāliste Lizete Puga.

Kas par daudz, tas par skādi – seko līdzi arī citu uzturvielu daudzumam

Daļa no veģetārajiem olbaltumvielu avotiem satur arī daudz šķiedrvielu jeb balastvielu, tāpēc jāseko līdzi, lai dienas laikā to daudzums nav pārmērīgs. Dienā ieteicams uzņemt aptuveni 30-35 gramus šķiedrvielu. Piemēram, 100 g pupiņu satur 5 gramus šķiedrvielu, 100 g riekstu 3-8 gramus, bet 100 g dārzeņu satur 2-5 gramus šķiedrvielu. Vienlaikus arī pārmērīgs šķiedrvielu daudzums var kavēt uzturvielu uzsūkšanos, tostarp dzelzs un kalcija, veicināt vēdera izeju un vēdera pūšanās sajūtu, kā arī, ja produkts netiek pietiekami sakošļāts – radīt smaguma sajūtu. Lai uzņemtu optimālu uzturvielu daudzumu, ir būtiski sekot līdzi, kā kombinējam savas ikdienas maltītes, turklāt produktus ir ieteicams arī mizot, termiski apstrādāt, sasmalcināt un blenderēt.

Sabalansēta uztura zelta likums – produktu kombinēšana

Lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, produkti ir jākombinē. Olbaltumvielām bagāti produkti ir jākombinē ar dārzeņiem vai augļiem, lai tajos esošais C vitamīns veicinātu dzelzs uzsūkšanos. Savukārt pākšaugus var kombinēt ar baltajiem graudaugiem (baltajiem rīsiem, makaroniem, kartupeļiem, kuskusu), tādējādi ļaujot izvairīties no pārmērīga šķiedrvielu daudzuma.

Lai uzņemtu optimālu kaloriju daudzumu un organismā spētu uzsūkties taukos šķīstošie vitamīni, dārzeņu ēdienus ieteicams kombinēt ar taukvielu avotiem, piemēram, eļļām, krējumu un sviestu. Savukārt, iekļaujot maltītēs pilngraudus, riekstus, sēklas un pākšaugus, jāatceras arī par optimālu šķidruma daudzumu, jo palielinātā daudzumā tie prasa papildus ūdeni. Ja dienā uzņemtais šķidruma daudzums būs par maz, var veidoties aizcietējumi. Tāpat atceries mēreni lietot tējas, kafijas dzērienus un kakao – it īpaši ēdienreižu laikā, jo tajos esošie tannīni un miecvielas var kavēt tālāku uzturvielu uzsūkšanos.

Kalcijs – kaulu veselībai

Lai stiprinātu kaulus un zobus, ir jānodrošina pietiekams kalcija daudzums. Īpaši būtiski tas ir cilvēkiem, kuri izvairās uzturā lietot arī piena produktus. Lieliski augu izcelsmes kalcija avoti ir tofu, ziedputekšņi, valrieksti, mandeles, sezama sēkliņas, kā arī zaļo lapu dārzeņi, piemēram, brokoļi, dilles un spināti, kā arī augu izcelsmes dzērieni. Jāatceras, ka ne vienmēr augu izcelsmes piens un jogurts būs identisks dzīvnieku izcelsmes produktam, jo atsevišķos produktos nav pievienots papildus kalcijs, kā arī olbaltumvielu daudzums tajos mēdz būt minimāls. Tāpēc, gatavojot rīta putras, vēlams pievienot papildus olbaltumvielas, piemēram, riekstus un to sviestus vai sēklas. Tās būs gan papildus olbaltumvielas, gan papildus kalcija avots.

Asinsrades un nervu sistēmas veselībai – B12 vitamīns

B12 vitamīns galvenokārt ir dzīvnieku izcelsmes produkts un cilvēkiem, kas reti uzturā izvēlas lietot dzīvnieku izcelsmes produktus, nepieciešams uzņemt papildus B12 vitamīnu, jo daudzi augu ēdieni satur tikai mazu daudzumu šī vitamīna. B12 vitamīns ir svarīgs asinsrades sistēmas un nervu sistēmas veselībai. Veģetārā diētā nepieciešams sekot līdzi produktu uzturvērtībai – vai ir pievienots papildus B12, vai arī jāuzņem šis elements uztura bagātinātāja formā.

Foto: publicitātes