Zinātnes ietekme – vai to redzam un sajūtam arī ekonomikā un uzņēmējdarbībā?

Kad lasām vai dzirdam par kādu jaunu Latvijas zinātnieku pētījumu, tad, protams, ir prieks par savējo sasniegumiem. Taču reti aizdomājamies par šī viena konkrētā pētījuma ietekmi gan uz visām iesaistītajām pusēm, gan uz nozari kopumā, gan pat uz saistītajām nozarēm un potenciāli – arī uz iespējām uzlabot Latvijas ekonomiku. Zinātnei ir milzīga ietekme, ko ne vienmēr var izmērīt un arī apzināties no pirmā acu skatiena.

Piemēram, Latvija 2020. gadā kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Kad šī ziņa sasniedza plašāku sabiedrību, dzirdējām arī tādus viedokļus – vai tad tiešām tagad investēsim, lai būvētu savus kosmosa kuģus un dotos kosmosā? Taču šī nozare nav tikai par kosmosu. Dalība šādā organizācijā Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem paver jaunas iespējas sadarbībai.

“Zinātnes ietekme ir milzīga,” uzskata Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore. Viņa ir viena no Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sadaļas par zinātnes ietekmi autorēm. “Mēs parasti esam prioritizējuši jautājumu – kāda ir zinātnes ietekme uz ekonomiku? Vai tas atmaksājas? Vai to var pārdot? Bet mēs redzam, ka zinātnei ir ietekme visplašākajā mērā gan uz darbaspēku, gan vidi, gan sabiedrības drošību un veselību. Mēs mēģināsim risināt, kā šo ietekmi saprast, izmērīt un padarīt redzamu. Visiem!” A. Ķīvīte-Urtāne skaidro zinātnes ietekmes sadaļas izveides pamatprincipus.  

Meklē izmantojuma iespējas biznesā

“Ir trīs galvenie veidi, kā zinātne ietekmē valsts un sabiedrības attīstību. Pirmkārt, radot jaunas zināšanas un tehnoloģijas. Otrkārt, attīstot un meklējot idejas gan vienas nozares ietvaros, gan sadarbojoties ar citām nozarēm un dažādām sabiedriskajām grupām ārpus akadēmiskās vides. Treškārt, uzkrājot un veidojot pamatu sabiedrības cilvēkkapitāla attīstībai,” saka Dr. Dmitrijs Stepanovs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors. Dr. D. Stepanovs uzsver, ka Latvijas zinātnes politikas stratēģiskais virsmērķis ir sekmēt gudras un tehnoloģiski inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā.

Pēdējos gados Latvijā ļoti aktīvi notiek ideju meklēšana, to realizēšana, kā rezultātā rodas jaunas zināšanas un tehnoloģijas, kas ilgtermiņā dod labumu gan Latvijas sabiedrībai, gan arī ekonomikai. Gan zinātnieki sāk aizvien vairāk apzināties komercializācijas un valorizācijas nozīmi, gan industrija sāk sadarboties ar zinātniekiem, saskatot potenciālu.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir viens no piemēriem, kā zinātnieki cenšas sadarboties ar nozari. Institūts no 2017. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim kopā ar Zviedrijas Karalisko tehnoloģiju institūtu – lielāko tehnisko universitāti Zviedrijā – un Zviedrijas pētniecības institūtu apvienību realizē projektu CAMART. Tā mērķis ir uzlabot LU CFI izcilības centru, lai īstenotu ieceri pārvirzīt fokusu no akadēmiskās zinātnes uz lietišķiem pētījumiem un sadarbību ar nozari.

Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas lielajiem uzņēmumiem realizē programmu “Industriālais doktorants”. Tas nozīmē, ka doktorants izstrādā promocijas darba pētījumu, ievērojot sadarbības uzņēmuma intereses un vajadzības. Līdz ar to universitāte sadarbībā ar uzņēmumu sagatavo zinātņu doktoru tajā jomā, kuru iniciē uzņēmums. Doktorants strādā universitātē, bet tiek aktīvi iesaistīts uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātēs. Izvēlētā tēma balstās uz universitātes zinātnes ekselenci un uzņēmuma stratēģisko redzējumu tehnoloģiju attīstībā.

Veido zinātņietilpīgus uzņēmumus

Vēl viena tendence, kas pēdējos gados aktīvi vērojama Latvijā, ir zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanās. Zinātņietilpīgs uzņēmums no citiem uzņēmumiem atšķiras ar to, ka tā darbības pamatā ir zinātnisks atklājums. Nākamais posms tā attīstībā ir zinātniskā atklājuma praktiskā lietojuma meklējumi. Atkarībā no rezultātiem var mainīties izmantotās tehnoloģijas mērķis. Un vēl ir būtiski, ka zinātnēs balstīto uzņēmumu ceļš līdz briedumam un peļņai ir krietni garāks nekā parastiem jaunuzņēmumiem. “Eiropas un arī Latvijas zinātnieki spēj radīt perspektīvas idejas. Ne velti pēdējos gados ceturtā daļa no visām riska kapitāla investīcijām Eiropā, kas ir aptuveni desmit miljardi eiro, ir ieguldīti tieši zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumos. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jau vairāk nekā desmit gadus sadarbojas ar akcelerācijas fondu “Commercialization Reactor”, kuram ir unikāla pieredze zinātnē bāzēto uzņēmumu attīstībā, lai veicinātu šīs jomas izaugsmi Latvijā,” savulaik portālam “Labs of Latvia” teica LIAA Tehnoloģiju departamenta Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Attēls: publicitātes

TOP Komentāri

avatar