„Zinātne visu sagriezusi kājām gaisā! ”

„Man bija pacients ar čūlainu kolītu. Viņš jautāja: „Profesor, vai es drīkstu grauzt burkānu?” Atbildēju: „Nevis jūs drīkstat, bet jums ir jāgrauž burkāns!” Tajā ir šķiedrvielas, kas palīdzēs atveseļoties.” Sagremojamās šķiedrvielas katram cilvēkam ir no 1,5 līdz 2 kg. Bija gadījums: kāda paciente sacīja: „Es jau 35 gadus „sēžu uz diētas”, bet labāk nekļūst”. Jautāju: „Kāpēc jūs to darāt? Drastiskas diētas nevienam neiesaku! Organismam ir vajadzīgas šķiedrvielas. Ja cilvēks tās iepriekš nav lietojis, jāsāk to darīt pakāpeniski. Barību ir svarīgi labi sakošļāt, jo ar siekalām sevi ārstē. Košļājamā gumija nav nekas slikts, palīdz izdalīties siekalām. Jāzina, kur to darīt, lai ievērotu pieklājības normas.” Otra veida šķiedrvielas ir kviešu klijas, linsēklas, skujas, nātres…Tās ir veselīgas. Otrais – tauki. Speķītis ir veselīgs. Tikai to nedrīkst pārēsties. Trešais – piens un to saturošie produkti: biezpiens, siers, sviests, jogurts (izņemot „Ogu”, kur vairāk lietota sintētika).Ceturtais – olas. Vairākus gadus atpakaļ kāds profesora draugs, kas nodarbojās ar vistu audzēšanu, ir lūdzis, lai viņš nenokritizē tik ļoti olas, jo biznesā neiet. „Izrādījās manām draugam bija taisnība.”. Dzeltenumā ir vielas, kas pārspēj holesterīna daudzumu. Jāievēro, ka ir divi – labis un sliktais holesterīns. Piektais – kafija. Tā stiprina aknas, dziedē asinsvadus, mazina, nevis paaugstina asinsspiedienu. Kafija ir veselīgs dzēriens. Maltā šķīstošā, ar pienu vai bez tā – kā kuram labāk garšo. Var mazliet pielikt cukuru vai medu. „Ja cilvēks uz divām tējkarotītēm kafijas liek sešas tējkarotes cukura, tad ātri vien iedzīvosies slimībā. Pētījumā ar kafiju piedalījās 430000 cilvēki. Tika secināts, ja cilvēks izdzer 1 tasīti dienā aknu cirozes risku samazina par 22%, ja 6 tasītes – par 65%.” Profesoram bija paciente, kas sūdzējusies, ka darbā pie datora „jākrīt uz deguna”, jo ir gastrīts un viņa nedrīkst lietot kafiju. Nav taisnība! Drīkst! Visvairāk hronisku gastrītu izraisa tieši medikamentu pārlieku bieža lietošana. Vienīgais, ja cilvēkam no kafijas kļūst slikti vai organisms to nepanest, tad nevajadzētu dzert kafiju. Arī tēja nav inde. To var lietot. Sestais – asie pipari. Pipari stiprina kuņģa un zarnu trakta gļotādu, dziedē iekaisušo barības vadu. Daudzi nervi no sākuma aiziet uz muguras smadzenēm, tad uz galvas. „Pipars vēderā, bet smadzenes svilina galvā!” izteicās profesors. Septītais – D vitamīns, kuru vislabāk var uzņemt ar saules stariem vai atrodoties svaigā gaisā. D vitamīnu ražojam paši. Labs ir veselīgs iedegums saulē, nepārsauļojoties un nelietojot aizsargkrēmus. Ja cilvēks ir balts, nevar nosauļoties, viņam trūkst šī vitamīna. Tas ir arī mencu aknu eļļā. Astotais – omega trīs taukskābes. Tās atrodamas zivīs, arī augu eļļa. Devītais – ūdens. Arī to, tāpat kā jebkuru citu produktu, nevajadzētu lietot par varām. Drīkst dzert gan gāzētu, gan negāzētu ūdeni.

     Zarnu trakts ir ļoti gudrs orgāns. 40% no dzīvības uzturēšanas enerģijas paņem zaru trakts. Daudzkārt cilvēkiem ir taukainas aknas. Pret tām nav medikamentu. Tā dēvētās īso ķēžu taukskābes arī ir zāles pret taukaino aknu ārstēšanu. „Labu ārstēšanas rezultātu var panākt tikai tad, ja sadarbojas kopā ārsts un pacients. Nepietiks ar lielu daudzumu naudas un dārgām zālēm. Ir jāsadarbojas. Īso ķēžu taukskābes ir izdarījušas apvērsumu pēdējo gadu medicīnā. Tās stiprina asinsvadus, sirdi, aknas…Zinātne visu ir sagriezusi ar kājām gaisā! Teikts, ka sēnes ir radioaktīvas, gaisā apkārt ir daudz izplūdes gāzu, broileri ar hormoniem, daudzu produktu sastāvs ir kā ķīmijas tabula… Ko lai ēd, kā lai dzīvo? Nevajadzētu visu uztvert tik negatīvi, un taisīt traģēdiju tur, kur tās nav. Japānā tika uzsprāgušas atombumbas. Tagad tieši Japānā ir vislielākais cilvēku mūža garums: sievietēm līdz 93 gadi, bet vīriešiem līdz 91 gadam. Tāda dzīves ilguma nav nekur citur pasaulē. Cilvēki dzīvo ilgāk ar visu ģenētiski modificēto pārtiku! Nebaidieties no pasaules slavenu kompāniju ražotajiem produktiem. Viņus pārbauda vairāk, nekā sīkus mājražotājus.” Sliktie „zēni” ir saldumi. No tiem aknas ražo slikto holesterīnu. Nevajadzētu krist galējībās, un pat uz svētkiem neapēst nevienu kūciņu. Pie šīs grupas profesors pieskaitīja: margarīnu un ceptu eļļu (tajos ir nelabvēlīgās taukskābes) glikozi, saharozi, cieti, arī medu, maizi un vārāmo sāli (lielos daudzumos), šokolādi, kečupu, kolu. Neko nevajag aizliegt, jo tas rada pretreakciju, jānodala svētku un retu reižu ēdieni no ikdienas pārtikas.

      Līdzas daudzveidīgam uzturam cilvēkam tikpat svarīgas ir arī kustības. „Kauli atjaunojas. Ir šūnas, kas grauž kaulus. Un ir šūnas, kas sagrauzto kaulu vietā taisa jaunus kaulus. Šūnas, kas ražo kaulus izstrādā osteokalcīnu. To izstrādā kauli. Osteokalcīns iekļūst asinsritē, stiprina asinsvadus, novērš vēža veidošanos. Ja cilvēks kustas, tiek ražota šī viela.Kustību laikā cilvēks piepilda sevi ar osteokalcīnu. Izdalās arī laimes hormoni, palielinās dopamīna un serotīna līmenis. Parasti ļaudis atrunājas trijos veidos: slaidie saka, ka viņiem nav jākustas, jo nav liekā svara. Korpulentie saka, ka kustos, bet tāpat svars nekrīt, varu nekustēties. Aizņemtie atbild, ka laika nav. Jākustas ir viesiem! Gan slaidajiem, gan korpulentajiem. Nav ideāla svara. Katram ir savs personiskais svars. Kustības ir būtiskākas par svara lielumu. Es pasniedzu studentiem, ārstēju slimniekus, sniedzu padomus kolēģiem, rakstu grāmatas, daudz kur braucu ar lekcijām, un man pietiek laika kustībām! Laiku var atrast katrs vismaz divas trīs reizes nedēļā. Jāpiespiež sevi to darīt! 99.9% cilvēku spēj sevi pārveidot par tādiem, kādus tos daba (Dievs) ir radījusi. Kustoties liekās vielas izdalās no organisma.” Profesoram patīk peldēšana, arī ziemā, kājāmiešana, līdz savai darbavietai viņā mēro pat 14 km garu ceļu, arī intelektuāla rakstura spēles, kas trenē atmiņu. 

     Daudzu slimību cēloņi, kā jau nereti to bijām dzirdējuši, meklējami pacienta galvā jeb dzīves uztverē. Profesors sacīja, ka arī smadzenes, līdzīgi kā kultūrists muskuļus, var uztrenēt. Ir bijis tāds eksperiments, ka cilvēkam taisnajā zarnā ievada speciālu baloniņu un to piepūš. „Analīžu laikā veselam cilvēkam spīguļo viena smadzeņu garoza, slimam – pilnīgi cita. Bieži būtu jāārstē galva. Katrs cilvēks savu dzīvi var padarīt nelaimīgu. To var izdarīt zūdoties, čīkstot, sūdzoties, vaimanājot… Bēdas ir visiem! Arī nepatikšanas gadās. Tās ilgi nevajag turēt prātā. Domājot sliktas domas, mēs uztrenējam to smadzeņu daļu, kas atbild par nebūšanām, bet, skatoties uz dzīvi pozitīvi, trenējam to smadzeņu daļu, kas atbild par laimi un prieku. Cilvēkam nav ko sevi bendēt ar to, kas notiks rīt, mēs to nemaz nevaram zināt. Filozofs Konfūcijs ir teicis: „Īstena kļūda ir tā, kuru tu neesi izlabojis. Ja tu kļūdu esi izlabojis, tā neskaitās.”  Veselīgie produkti, kustības, sirsnīgs smaids un labs garastāvoklis ir tie pamata balsti, uz kuriem dzīve būtu jāveido. Savus gēnus mēs nevaram samainīt. Tas, ko varam ietekmēt ir mūsu dzīvesveids. Elposim tīru gaisu, kustēsimies, baudīsim daudzveidīgu uzturu, domāsim labas un patīkamas domas! Tas viss kopā ievērojami paildzinās mūžu pat tad, ja mūsos nav ilgdzīvotāju gēni.”

Teksts: Ligita Ābolniece

Foto: multinews.lv