Unikāla programma mācīs investīcijas skolēniem

Latvijas vidusskolās tiks organizētas bezmaksas klātienes nodarbības ar mērķi paaugstināt finanšu pratību investīciju jomā. Pirmajā posmā piedalīsies 20 skolas. “Nauda, kas netiek investēta – tā ir kā zeme, kas jums pieder, bet netiek apstrādāta: skaisti, taču bezjēdzīgi un ar katru gadu vairāk aizaug. Latvijas Bankas jaunākais pētījums¹ liecina, ka par ieguldījumiem akcijās neko nav dzirdējuši 43% Latvijas iedzīvotāju, bet par parādzīmēm – 47%. Savukārt akcijās un parādzīmēs ieguldījumus veic tikai katrs simtais iedzīvotājs, stāsta pieredzējušais investors un Investoru Kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks.

Šīs sociālās iniciatīvas pirmais posms sāksies jau 1.februārī – katrā no 20 skolām Kaspars un viņa kolēģi vadīs vienu nodarbību vecāko klašu audzēkņiem, kurā pastāstīs, kas ir ieguldījumi akcijās un parādzīmēs, kādas ir investīciju stratēģijas un platformas, kāda ir minimālā ieguldījumu summa, kādi nodokļi jāmaksā, kāda ir atšķirība starp patstāvīgu darbu un investīciju uzticēšanu profesionālam investoram vai bankai.

“Diemžēl mūsu valstī ir strupceļš ar ieguldījumiem akcijās un parādzīmēs: tikai mazliet vairāk nekā puse iedzīvotāju zina par šādiem finanšu instrumentiem un tikai 1% reāli tos lieto. Un tas nav saistīts ar mūsu labklājību: pat turīgi cilvēki lielākoties izmanto noguldījumus, aizmirstot, ka tie sadeg inflācijas “ugunskurā”. Piemēram, 2023.gada februārī šādi uzkrājumi, salīdzinot ar 2022.gada februāri, zaudēja 20,3% savas pirktspējas” skaidro K.Peisenieks.

Tā, naudu bankas kontā krāj 37% respondenti, 34% veido uzkrājumus skaidrā naudā, bet 17% veic ieguldījumus trešajā pensiju līmenī un tikai 3% ir ieguldījuši līdzekļus fondos, 2% – akcijās, 1% – parādzīmēs.²

“Kopumā zināšanu par finanšu jomu indekss atbilstoši Latvijas Bankas pētījumam ir visai viduvējs (3,9 punkti no 7), turklāt tas ir pasliktinājies, salīdzinot ar 2015.gadu (5,1 punkts no 7). Tas liecina, ka iespējami ātrāk ir jāsāk par šo jomu izglītot jauniešus, tas labvēlīgi ietekmēs visas sabiedrības labklājību gan šodien, gan arī ilgtermiņa perspektīvā,” ir pārliecināts Investoru Kluba dibinātājs.

Ekspertiem nāksies ne tikai palielināt jauniešu zināšanas par ieguldījumiem, bet arī kliedēt neskaitāmus iesīkstējušos mītus, piemēram, par to, ka investēšanai ir nepieciešama liela naudas summa, daudz brīva laika vai arī ka turību var iegūt teju vienā mirklī. Kaspars Peisenieks, kuram ir vairāk nekā 16 gadu investīciju pieredze, ir pārliecināts: darbošanās biržā ir gan risks, gan iespēja, jo var sākt faktiski ar vienu eiro, bet dažādas ieguldījumu stratēģijas ļauj šai nodarbei veltīt vien dažas minūtes dienā.

“Mūsu lekcijas ir domātas parastiem cilvēkiem, to mērķis – ļaut ikvienam kļūt par rūpīgu savas naudas saimnieku. Šodien lielākā daļa finanšu guļ kontos vai tiek uzkrāta skaidrā naudā, un tās apēd inflācija. Pirmajā kara gadā tā uzbruka kā siseņu bars, sasniedzot un pārsniedzot 20% gadā. Padomājiet, jūs varējāt nopirkt kilogramu gaļas par X eiro, bet tagad jūs varat nopirkt par piekto daļu mazāk! Nauda, kas netiek ieguldīta, līdzinās zemei, kas jums pieder, bet netiek apstrādāta. Savukārt ieguldījumu primārais mērķis ir naudas vērtības saglabāšana (proti, inflācijas segšana) un tikai pēc tam – kapitāla vairošana. Par šo tematu arī runāsim ar skolniekiem. Un tā nav loterija, kurā kādam veicas, bet citam – nē, tas ir zināšanu jautājumu. Ja jūs šodien papūlēsieties un iedziļināsieties tematā, jau rīt varēsiet sākt pelnīt, neizejot no mājām un izmantojot tikai telefonu,” stāsta iniciatīvas autors.

20 skolas vienā semestrī ir tikai sākums. Ja projekts būs veiksmīgs un jaunieši būs atsaucīgi, tas ne tikai turpināsies, bet arī paplašināsies: tiks iekļauts vairāk skolu, arī tās, kas atrodas attālās valsts vietās, turklāt tiek plānota sadarbība ar augstskolām. Visi projekta dalībnieki saņems ne tikai vērtīgas zināšanas no pieredzējušiem ieguldījumu ekspertiem, bet arī tematiskā portāla investoruklubs.lv bezmaksas abonementu 2 mēnešiem, lai būtu iespēja iedziļināties tematā un apgūt visas nianses. “Mūsu pieredze liecina, ka vecāki bieži mācās no saviem bērniem, tādēļ mēs ceram, ka pieaugušie sekos savām atvasēm,” piebilst Kaspars.