«Stiprās sievas» publisko dziesmas «Saules meita sagšas raksta» video versiju

Brīvās gribas ansamblis «Stiprās sievas» šonedēļ laidušas klajā savu pirmo videoklipu «Saules meita sagšas raksta». Tas tapis šovasar augustā Garciema Dabas takās.

Dziesmas mūzikas autore ir «Stipro sievu» vadītāja Igeta Ozoliņa, savukārt dziesmas tekstam tikušas izmantotas tautasdziesmas. «Video ideju veidoju kopā ar Dagmāru Bārbali un Krišjāni Pleiko, radot stāstu par saules ciklu un mūžsenajām vērtībām – senču dzīvesziņu, tās nodošanu no paaudzes paaudzē. Video stāsta darbība risinās mežā, kurā atklājas vienkārši un dziļi vēstījumi: virši kā mūžības simbols, papardes – Jāņu mistērijas simbols, saknes – senču gudrība, kāpšana kalnā – mērķtiecība un tiekšanās pēc zināšanām un izpratnes, basas kājas – īstums un vienošanās ar zemes enerģiju, mati un bižu pīšana – sievišķās pasaules spēks, vainags – garīgā dimensija,» stāsta Igeta, piebilstot, ka Saules meitas lomas atveidotāja – vienpadsmit gadus vecā Helma Elvīra Križevica – ikdienā daudz lasa, piedalās folkloras kopā «Krulla», spēlē vijoli un ir izcila stāstniece, kopā ar tēti un brāli muzicē ģimenes ansamblī «Križevic band-a». «Un liels paldies par atbalstu Eiropas parlamenta deputātei Dacei Melbārdei!» piebilst I. Ozoliņa.

Dziesma ierakstīta studijā «Lauska»; skaņu režisors – Kaspars Bārbals, video operators un montāžas mākslinieks ir Krišjānis Pleiko, operatora asistente un laukuma režisore – Dagmāra Bārbale. Instrumentālo pavadījumu ierakstījusi etnoprieka grupa «Ogas». «Stipro sievu» tērpu autore – Inese Mailīte, grims – Inese Kalva. Dziesmas video versijas tapšanā piedalījušās «Stiprās sievas» no Rīgas un Liepājas (šis atzars izveidojās 2019.gadā).

Brīvās gribas ansamblis «Stiprās sievas» dibināts pirms septiņiem gadiem – 2013.gada vasarā Mūzikas un mākslas festivāla «Bildes» vasaras nometnē. Sākotnēji tas darbojās kā vienas vasaras projekts, tikai 2015.gada rudens / ziemas sezonā uzsākot regulārus mēģinājumus. «Oriģinālais nosaukums «brīvās gribas ansamblis» pieļauj repertuāra un stilistikas dažādību. Termins brīvā griba attiecas arī uz katra dalībnieka vajadzībām darboties šajā sastāvā: citiem tā ir dziedāšana savam priekam, citiem – vēlme regulāri uzstāties, citiem vēlme piedalīties tikai atsevišķos notikumos,» stāsta Igeta Ozoliņa.

«Stipro sievu» repertuārā ir tautasdziesmas un t.s. mūsdienu spēka dziesmas, tiek atskaņota arī oriģinālmūzika. Kā teic ansambļa vadītāja, «Stipro sievu» darbības mērķis ir pašizpausme šaurākā un plašākā nozīmē: «Kopā sanāk un muzicē cilvēki, kuriem ir līdzīgas vērtības un intereses, kuriem dziedāšana ir vaļasprieks, sen lolots sapnis, uzdrošināšanās un brīvās gribas atmosfēras baudīšana – neuzspiests darbošanās veids.» Ansamblī piedalās dažādu nozaru pārstāves: mākslinieces, valsts ierēdnes, žurnālistes, pedagoģes, biznesa pārstāves. Repertuāra veidošana notiek, kopīgi apspriežot, vai konkrētā dziesma cilvēkiem patīk vai ne. «Ikviena var atnākt ar savu dziesmu. Kad dziesma izvēlēta, notiek tās satura, vēstījuma izzināšana, atklāta simbolu valoda, tiek uzklausītas dalībnieču domas par dziesmas tekstu un mūzikas valodas semantiku. Kad saturs izprasts, tiek apgūta melodija, norisinās kopīga aranžijas veidošana, ļaujot katrai izvēlēties, ko grib un var dziedāt. Pamatā dalībnieces notis nepazīst, tiek dziedāts pēc dzirdes. Dziesmas tiek ierakstītas telefonā mēģinājuma laikā, tad ieliktas kopīgā čatā, no kura līdz nākamajam mēģinājumam var mācīties. Tiek ieliktas arī dziesmu oriģinālversijas, ja tādas atrodamas vietnē Youtube. Uz nodarbībām tiek aicināti oriģināldziesmu autori – Uldis Marhilevičs, Raimonds Tiguls, Valts Pūce. Tiek strādāts kopā ar autoru, saņemot tiešas norādes, kā mūzika būtu labāk izpildāma. Laiku pa laikam uz «Stipro sievu» mēģinājumiem tiek aicināti lektori, kas palīdz atklāt cilvēkus interesējošus jautājumus. Pie «Stiprajām sievām» viesojušies Mārtiņš Boiko, Valdis Muktupāvels, vairakkārt Inese Krūmiņa. «Sievas» saņem aktuālāko informāciju no vadītājas studijām Etnomuzikoloģijas nodaļā. Viens no nopietnākajiem procesiem ir darbs ar «Sievām» kā personībām, lai viņas atklātos uz skatuves tieši tādas, kādas viņa katra ir. Uzstāšanās laikā izvairāmies no samākslotības un ansambļa muzicēšanas manieres, akcentu liekot uz dažādu raksturu atklāsmi un katras dalībnieces personības šarmu. Dziedot tiek izmantoti dabas materiāli – kociņi, akmentiņi, pirtsslotas, Jāņuzāles, kā arī koka karotes, cimdi, skaņurīki. Bieži «Stiprās sievas» uzstājas kopā ar etnoprieka grupu «Ogas».»

Ansamblis regulāri koncertē, uzstājoties festivālos «Bildes», «Zaļais stars», «Gaviles», «Laba daba», Pasaules mūzikas festivālā Tiguļkalnā, vadījušas Saulgriežus tautiešiem Bonnā, tepat Latvijā – Gulbenē, Pokaiņos, Jūrkalnē, Ādažos; piedalās Baltā galdauta svētkos, valsts svētku sarīkojumos, Līvas ciema svētkos, Zemgaļu svētkos Tērvetē, Siguldā, Brīvdabas muzejā, ir koncertējušas Eslingenē un Frankfurtē, šā gada valsts svētkos 18.novembrī koncertēs Briselē, Eiropas parlamentā. «Stiprajām sievām» ir tradīcija kopā ar ģimenēm svinēt Ziemas saulgriežus un nosvinēt Meteņus ar koncertu.

«Mūsu svarīgākais uzdevums koncertos ir atklāt dziesmu saturu, vēstījumu, iesaistot arī klausītājus, skatītājus, radot piederības, kopā darbošanās sajūtu. Dabiskums un dziesmas satura atklāsme, patiesas emocijas tajā – tie ir galvenie «Stipro sievu» darbības principi.

Foto & video: publicitātes