Spītējot pandēmijai, algas aug

Lai gan otrajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruka par teju 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un darbaspēka trūkums izzuda no darba devēju izaicinājumu saraksta, algu līmenis pamanījās pat kāpt. Saskaņā ar CSP datiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu palielinājās par 3.9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Tas, protams, ir lēnāk, nekā esam pieraduši redzēt pēdējos ceturkšņos, kad algas palielinājās par 6-7%, tomēr tie joprojām ir pārsteidzoši stabili plusi. Algas otrajā ceturksnī auga līdzīgi privātajā un sabiedriskajā sektorā. Mēnešu dati rāda, ka vājākais algu pieaugums gada izteiksmē bija vērojams maijā (+2.5%), savukārt jūnijā algas atkal sasparojās (+5.6%).

Darbaspēka nodokļu ieņēmumos otrajā ceturksnī redzējām kritumu, arī iekšzemes kopprodukta dati rādīja, ka darbaspēka izmaksas saruka. Varēja šķist, ka arī vidējā alga samazināsies, tomēr tā nenotika. Ja raugāmies uz kopējo algu fondu, tad tas saruka par 3.3% pret iepriekšējo gadu. Izmaiņas algu fondā veido izmaiņas gan nodarbināto skaitā, tai skaitā nostrādātajās stundās, gan pašās algu likmes un dažādās piemaksās un bonusos. Ja kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1.5%, tad darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7% – lielāks kritums ir uz samazinātu slodžu rēķina. Varam secināt, ka kopumā darba devēji drīzāk deva priekšroku darbinieka sūtīšanai dīkstāvē, atvaļinājumā, virsstundu samazināšanai un, iespējams, arī slodzes samazināšanai, retāk darbinieka atlaišanai vai algas likmes samazināšanai. Pēc būtības darba samaksas dati par otro ceturksni stāsta, ka attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu algas nedaudz palielinājās. Tomēr, ja darbinieks strādāja mazāk stundas, tad, visticamāk, šim darbiniekam nauda “maciņā” tomēr samazinājās.

Lai gan koronakrīze lika sarauties praktiski visām nozarēm, vien dažas pieredzēja vidējās algas kritumu. Lielākais pievienotās vērtības kritums otrajā ceturksnī bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarēs. Tāpēc nepārsteidz, ka šajās jomās saruka arī vidējā alga – par aptuveni 16% viesmīlības nozarē, 5% transportā un 1% mākslā un izklaidē. Arī nekustamo īpašumu nozarē, ko krīze nesaudzēja, bija vērojams 1.5% kritums algā. Jūnija datos redzamas pozitīvas tendences, proti, nekustamo īpašumu un izklaides nozarēs algas atsāka augt, bet viesmīlībā un transportā kritums samazinājās. Vairumā citu nozaru algu izaugsme sabremzējās un bija robežās starp aptuveni 1% un 8%. Savukārt, piemēram, valsts pārvaldē un aizsardzībā tā auga nedaudz straujāk (+6.5%). 

Inflācijai uz brīdi ieejot negatīvajā teritorijā, reālā neto alga, kas atspoguļo iedzīvotāju pirktspēju, palielinājās par 4.3% otrajā ceturksnī. Tas pat ir nedaudz straujāks pieaugums nekā pērn. 

Gaidāms, ka trešajā ceturksnī, virknei ekonomikas nozaru strauji atgūstoties, pieaugs nostrādāto stundu skaits, kas pavērs iespējas darba meklētājiem atgriezties darbā un strādājošiem, kam samazinājās ienākumi nostrādāto stundu skaita krituma dēļ, palielināt savus ienākumus. Kopumā gaidāms, ka vidējā alga gada otrajā pusē augs līdzīgi vai nedaudz straujāk. Attiecīgi gadā vidēji pieaugums varētu pārsniegt 4%, iepriekš prognozēto 3% vietā.

Informāciju sagatavoja: Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste.