Saliktie procenti, lāču un buļļu tirgus, īsā pārdošana – cik labi zinām finanšu tirgu terminus?

Iepazīstot jaunu nozari, sastopamies ar terminiem, kuri nozares ekspertiem ir ikdienas sarunvaloda, bet jaunpienācējiem – teju svešvaloda. Luminor Uzkrājumu un ieguldījumu produktu vadītājs Jānis Bebris skaidro, ko nozīmē finanšu tirgos daudz lietoti, bet ne visiem zināmi jēdzieni.

“Lai kādā nozarē justos komfortabli un iegūtu papildu drošību, ir svarīgi sākt ar specifisku terminu apgūšanu un izprast to nozīmi. Iepazīstot finanšu tirgu un investīciju pasauli, tādu ir ne mazums. Terminu pārzināšana ļauj labāk izprast dažādus finanšu tirgus apskatus, investīciju ziņas un orientēties ieguldījumu pasaulē,” saka Jānis Bebris.

Lāču un buļļu tirgus

Investīciju eksperti un analītiķi bieži runā par lāču un buļļu tirgu, un šie termini ir aktuāli arī šī brīža ekonomiskajā situācijā, jo par lāču tirgu uzskata akciju indeksa samazinājumu par 20 %, salīdzinot ar neseno augstāko punktu. Pēdējais lāču tirgus sākās nesen, 2022. gadā, kad akciju indeksi strauji kritās.

Termins radies bartera darījumu “laikmetā”, kad preces mainīja vienu pret otru, un viena no populārākajām precēm bija lāča āda. Leģenda vēsta, ka lāčādas cenas kritumu veicinājuši spekulanti, tāpēc šādus tirgus dalībniekus dēvē arī par lāčiem, bet pašu krītošo tirgu – par lāču tirgu.

Savukārt buļļu tirgū akciju indekss kāpj par 20 %, salīdzinot ar iepriekšējo zemāko punktu. Vēsturiski lāču tirgus turpinās īsāku laiku nekā buļļu tirgus, jo – tāpat kā ekonomika kopumā – akciju tirgi ilgtermiņā ir augšupejoši, proti, akciju cenas galvenokārt kāpj un tirgus korekcijas ir īsas un straujas.

Īsā pārdošana

Īsā pārdošana nozīmē, ka investors pārdod aizņemtās akcijas, lai tās atpirktu par zemāku cenu un gūtu peļņu no starpības. Investori tā mēdz rīkoties, ja akciju cenas krītas un viņi uzskata, ka tās arī turpinās kristies. Īso pārdošanu var izmantot arī riska ierobežošanai, taču galvenokārt tā ir spekulatīva darbība.

Akciju īsā pārdošana nav paredzēta ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saistīts gan ar to, ka ilgtermiņā akciju tirgiem ir augšupejoša tendence, gan to, ka īsā pozīcijas uzturēšana ietver arī maksājumus par aizņemtajām akcijām. Ja ierasti ieguldītājs var būt pasīvs un pēc akciju iegādes par tām var teju pat aizmirst, paļaujoties uz akciju tirgus ilgtermiņa pieauguma tendencēm, tad īsajā pārdošanā situācija ir atšķirīga. Ieguldītājs veicina akciju cenas pazemināšanos un gūst peļņu, ja tā patiešām notiek – pretējā gadījumā zaudējumi pakāpeniski palielinās.

Saliktie procenti

Ja no investīcijām gūto peļņu atkal iegulda un dara to regulāri, tad nopelnītie procenti pelna jaunus procentus, ko sauc par saliktajiem procentiem. Lai gūtu maksimālu labumu no salikto procentu ietekmes, ir vajadzīgs laiks – pirmajos gados tā var nebūt īpaši nozīmīga, taču pēc 20 līdz 40 gadiem tieši saliktie procenti būtiski palielina ieguldījumu.

Piemēram, portfelis, kurā reizi mēnesī tiek ieguldīti 50 eiro, ar 7 % gada atdevi 20 gadu laikā pieaug līdz 26 tūkstošiem eiro. Savukārt, ja periods ir divreiz garāks, t.i., 40 gadi, investors jau uzkrāj aptuveni 131 tūkstoti eiro¹. Jo agrākā vecumā sāk investēt, jo vairāk salikto procentu var nopelnīt – svarīgs ir nevis sākuma kapitāls, bet gan investīcijas periods un maksājumu regularitāte.

Dienas tirdzniecība (Day trading)

Dienas tirdzniecība ir akciju pirkšana un pārdošana vienas dienas laikā, lai gūtu maksimālu peļņu no tirgus nepastāvības. Būtībā dienas tirdzniecība ir spekulācija ar akcijām, izmantojot tā saukto tehnisko analīzi (grafiku analīzi). Tā ir balstīta uz vēsturiskajiem statistiskajiem darījumu apjomiem un/vai vērtspapīru cenas izmaiņu analīzi, lai prognozētu cenas izmaiņas nākotnē. Atšķirībā no investoriem “dienas tirgotāji” neiepazīstas ar uzņēmuma finanšu informāciju un citiem būtiskiem aspektiem – viņi gūst peļņu no akciju cenas ikdienas svārstībām. Mūsdienās šis termins ir kļuvis populārs, taču investoriem iesācējiem vienmēr jāatceras, ka dienas tirdzniecība ir ļoti riskanta, lai arī tā var garantēt lielu peļņu.

Dividendes

Uzņēmums no peļņas akcionāriem izmaksā dividendes – dalot tīro peļņas daļu, kas tiek novirzīta dividenžu izmaksai, ar akciju skaitu, iegūst dividenžu apjomu uz vienu akciju. Katrs akcionārs saņem savam akciju skaitam atbilstošu dividenžu summu. Parasti dividendes izmaksā stabili un nobrieduši uzņēmumi, jo tie, kas piedzīvo strauju izaugsmi, peļņu iegulda attīstībā. Piemēram, tādi investoru iecienīti uzņēmumi kā Netflix, Tesla vai Alphabet (Google mātes uzņēmums) dividendes nemaksā, tikmēr lielie dividenžu maksātāji ir, piemēram, enerģētikas sektora uzņēmumi, kuros ir spēcīga naudas plūsma un zemāka nepieciešamība audzēt kapitālu, peļņu novirza izmaksām akcionāriem.