Par vasaru bez traumām

Tādai pašlaik vajadzētu būt mūsu devīzei. Tomēr, ko darīt, ja ir gadījusies trauma – sasitums, saišu sastiepums vai nobrāzums? Kad meklēt medicīnisko palīdzību? Kad un kā var tikt galā pašu spēkiem? 

Sasitums

Jo vairāk aktivitāšu, jo lielāks risks sasisties, piemēram, nokrītot no velosipēda, skrejriteņa vai skrituļdēļa. Ne tikai sasitumus, bet arī krietni bīstamākas traumas var gūt, izklaidējoties uz batuta. “Jāņem vēra, ka tad, ja ir sasista galva un traumas rezultātā jūtams nogurums, ir slikta dūša, vemšana vai stipras galvassāpes, tūlīt jāmeklē medicīnisko palīdzību. Tas noteikti jādara arī tad, ja trauma gūta krūšu kurvja vai vēdera zonā – tur var izveidoties iekšējie ievainojumi, ko nereti uzreiz nejūt. Ja tomēr sasitums nav tik smags, lai vērstos pie mediķiem, to var sadziedēt pašu spēkiem,” skaidro Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa.

Ko darīt, lai mazinātu sasituma sekas?

• Vispirms būtu svarīgi atdzesēt sasisto vietu. Var izmanto, to, kas atrodas mājas ledusskapja saldētava, piemēram, saldētus dārzeņus, tiesa tad, lai neapsaldētu traumēto vietu, vēsuma aukstā paka jāietin drāniņā vai dvielī. Aptiekā pieejamas arī saldējamās gela kompreses, kuras labi piekļaujas sasistajai vietai, piemēram, celim, jo, pat atdzesētas saldētavā, saglabā elastīgumu. Aktīvās atpūtas pasākumā ieteicams līdzi paņemt atvēsinošo aerosolu, kurš sniedz tūlītēju vēsuma efektu, kas saglabājas 10–15 minūtes.
• Uz sasituma var smērēt lokālo pretsāpju līdzekli – gelu vai krēmu. Jāņem vērā, ka ar krēmu apstrādātā vieta, nonākot saules staros, var apdegt. Tādēļ, iegādājoties līdzekli aptiekā, būtu lietderīgi pavaicāt farmaceitam, vai šāds efekts ir arī izvēlētajam gelam vai krēmam. Ja sasituma gadījumā ir izveidojusies liela hematoma, tūskas un ziluma mazināšanai (sakot no trešās dienas pēc traumas) var lietot gelu, kas satur heparīnu.
• Ja sasitums sāp stipri, iespējams, jāiedzer kādu bezrecepšu pretsāpju līdzekli tablešu vai pulveru formā.

Sastiepums

Aktīvi kustoties, īpaši, skrienot, lecot, var gadīties sastiep locītavu saites. Trauma var būt viegla un, pareizi rīkojoties, drīz vien pāriet, taču var būt arī tā, ka jāmeklē mediķu palīdzība. Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa brīdina: “Ja locītava ir deformējusies, noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāvēršas traumpunktā. Ja šādu pazīmju nav, jāievēro tikai daži svarīgi noteikumi.” 

Kā palīdzēt, ja sastiepuma trauma nav smaga?

• Lai neveidojas tūska, traumētā kāja jātur pacelta. To nedrīkst lieki noslogot, tātad – jāievēro mierīgāks režīms.
• Locītavu vajadzētu fiksēt – padarīt nekustīgu, nosaitējot ar elastīgo saiti. Uz nakti gan saiti būtu jānoņem. 
• Pirmajās dienās pēc traumas uz traumētās vietas jāliek aukstuma aplikācija. Vēlams to darīt divas reizes dienā, un noturēt aptuveni pusstundu. Šim nolūkam labi noderēs gela maisiņi, kas pirms lietošanas jāatdzesē saldētavā. Var lietot arī atvēsinošo mentola aerosolu. 
• Ja sastiepums sāp, ieteicams uzsmērēt diklofenaku, ibuprofēnu vai dimetilsulfoksīdu saturošu līdzekli. Ja sāp stipri, iespējams būs nepieciešams kāds iekšķīgi lietojams bezrecepšu pretsāpju līdzeklis. 

Ko ielikt mājas aptieciņā traumu apkopšanai?

Lūk, ar ko iesaka farmaceite iesaka papildināt mājas aptieciņu! 

• Aukstuma elementu – gelu, aerosolu, aukstuma maisiņu.
• Kādu no traumu geliem, kas satur heparīnu, dimetilsulfoksīdu, escīnu, dietilamīna salicilātu. 
• Lokāli lietojamu pretsāpju gelu, kas satur iboprofēnu, naproksenu, aceklofenku vai diklofenaku. 
• Gelu vai krēmu ar augu ekstraktiem – zirgkastani, tauksakni, ginko bilobu, burvjlazu, arniku, piparmētru. Tos lieto, sāpēm mazinoties. Aptiekā pieejami arī, piemēram, arniku, diklofenaku saturoši plāksteri.

Brūce 

Ikdienā, strādājot dārza darbus, nereti gadās gūt nobrāzumu vai iegriezumu. Kā brūce dzīst, lielā mērā ir atkarīgs no veselības stāvokļa, jo, piemēram, cilvēkiem, kuri sirgst ar cukura diabētu, brūces dzīst ilgāk. Farmaceite iesaka: 

“Ārsta palīdzība noteikti jāmeklē, ja, nobrāžot vai sagriežot, asiņošana nepāriet aptuveni piecpadsmit minūšu laikā. Iespējams, vajadzēs uzlikt pāris šuves. Pie ārsta ir svarīgi vērsties arī tad, ja brūcē iekļuvis svešķermenis, jo var būt skarts asinsvads vai nervs. Pastāv arī stinguma krampju risks, ja brūcē iekļūst netīrumi, zeme. Tad būtu noderīgi zināt, kad ir veikta vakcinācija vai revakcinācija pret stinguma krampjiem.” 

Kā pareizi kopt brūci?

• Asiņošanu var censties apturēt, piespiežot pie brūces marli vai tīru drānu. 
• Nobrāzumu vajadzētu apstrādāt ar dezinficējošu šķīdumu. Nekodīgs, mājas apstākļos pagatavojams skalošanas līdzeklis ir šķīstošais furagīns. 
• Pēc tam uz brūces liekt sterilu pārsēju vai brūču savelkošu plāksteri. Ja brūce ir liela – var izmantot marles saiti, tās malas fiksējot ar plāksteri. Tā tiek nodrošināta gaisa cirkulācija ātrākai brūces dzīšanai. 
• Ar antiseptiskajiem līdzekļiem brūci nepieciešams kopt divas, trīs dienas pēc traumas. Ja brūce nekļūst sarkana un nav izdalījumu, var sākt lietot ziedi vai gelu, kas veicina ādas saaugšanu. 
• Brūci nevajadzētu sausināt, jo tā dzīst labāk, kad ir mitra.

Ko ielikt mājas aptieciņā brūču apkopšanai? 

• Dezinficējošu antibakteriālu līdzekli, kas novērsīs infekcijas rašanos vai attīstību brūcē.
• Marles saiti, sterilu pārsēju, brūču plāksteri.
• Kādu no dekspantenolu saturošajiem krēmiem – tie veicina brūces dzīšanu.

Foto: canva.com