Mūža balva Latvijas literatūrā piešķirta rakstniekam Jurim Zvirgzdiņam

Ārkārtas situācijas apstākļos Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija, kurā darbojās rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, dzejniece Anna Auziņa, rakstniece Evija Gulbe, literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis Arnis Koroševskis, dzejniece Ieva Rupenheite, rakstnieks Pauls Bankovskis, literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova, izziņoja nominācijas labākajiem 2019. gada literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā.

Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1941. gadā dzimušajam latviešu rakstniekam Jurim Zvirgzdiņam par izcilu ieguldījumu Latvijas bērnu literatūrā. J. Zvirgzdiņš 90. gados pievērsies bērnu literatūrai un šajā žanrā sarakstījis teju 30 grāmatu, kurās jaunie lasītāji aizraujošā veidā tiek iepazīstināti ar dažādām kultūrvietām, vēsturiskiem notikumiem un sasniegumiem Latvijā un pasaulē. Autora spilgtākais literārais tēls ir lācītis Tobiass, kas ir viens no paša rakstnieka rotaļlietu kolekcijas lāčiem, un, kā apgalvo pats autors, Tobiass esot sarakstījis vismaz septiņus no Zvirgzdiņam piedēvētajiem literārajiem darbiem. Savos tekstos J. Zvirgzdiņš meistarīgi savij dokumentālus faktus un fantāziju, kas uzrunā bērnu auditoriju ar reālā pieredzē balstītiem un spilgtā veidā izstāstītiem notikumiem.

Žūrijas priekšsēdētājs, literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis vērtē: «Juris Zvirgzdiņš nav tikai rakstnieks. Drīzāk tā ir teritorija vai, ja patīk, kontinents latviešu prozas teritorijās. Vispirmām kārtām – Zvirgzdiņš ir daudzkārt godalgots (Latvijas Literatūras gada balva, Jāņa Baltvilka balva, Pastariņa prēmija) bērnu rakstnieks, lācīša Tobiasa, baltās degunradzītes Mufas, konteineru meitenītes Rudītes, Rīgas runča Maurīcija, bebru dzimtas un daudzu citu labdabīgu, varbūt mazliet naivu, tomēr katrā ziņā ļoti asprātīgu un, kas arī nav mazsvarīgi, erudītu būtņu autors. Domājams, ne katrs latviešu autors varētu lepoties ar tik milzīgu auditoriju, kādu veido bērni, kas nu jau vairākās paaudzēs lasījuši Zvirgzdiņa grāmatas.»