Mūsu lētticība un zināšanu trūkums – krāpnieku trumpis

Finanšu krāpniecība ir notikusi visos laikos, tomēr šobrīd, kad galvenokārt lietojam bezskaidru naudu, ir mainījušās krāpnieku metodes, tāpēc pretī jāliek atbilstoši drošības pasākumi. Diemžēl ir lietas, kas nemainās — joprojām galvenais krāpnieku trumpis ir mūsu lētticība un pārliecība, ka “ar mani jau tas nenotiks”, kā arī vēlme ticēt saņemtai informācijai bez papildu pārbaudes par tās patiesumu. Turklāt kibernoziedznieki izmanto arvien sarežģītākas un mainīgas taktikas, līdz ar to arī zināšanu trūkums par jauniem krāpniecības veidiem var izmaksāt ļoti dārgi.

Jo īpaši pēdējos gados finanšu iestādes ir veikušas nozīmīgas investīcijas, lai attīstītu krāpšanas novēršanas sistēmas un īstenotu dažādas izglītošanas kampaņas, tomēr situācija aizvien ir dramatiska. Luminor rudenī veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka aptuveni divi no trijiem Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir saņēmuši krāpniecisku zvanu, bet viens no trijiem — viltus īsziņu. Iedzīvotāji sastapušies arī ar citiem krāpniecības veidiem. Tā rezultātā noziedznieku guvums šī gada 10 mēnešos no četru lielāko banku klientiem Latvijā ir 9,6 miljoni eiro, kas pazuduši no iedzīvotāju maciņiem. Tajā pašā laikā, īstenojot veselu kopumu aktivitāšu, bankām ir izdevies novērst krāpšanas gadījumus 7,9 miljonu eiro vērtībā, tomēr krāpnieki rada arvien jaunus veidus, kā izkrāpt līdzekļus, lai jau sākotnēji ne iedzīvotājiem, ne bankām darījumi neliktos aizdomīgi un netiktu apturēti. Arī policija nesnauž un ik pa laikam ziņo par jaunu krāpnieku grupējumu atklāšanu, tomēr darbs nav viegls un ātrs, jo parasti krāpšanu organizē starptautiski grupējumi ar tīklu divās vai pat vairākās valstīs, kur nepieciešama starptautiska drošības iestāžu iesaistīšana nozieguma atklāšanā.

Krāpniecības gadījumu skaits arī citviet pasaulē ir augsts, un ar to var saskarties visi, kam ir nauda. Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija Interpol ziņo par atklātiem liela mēroga cilvēku tirdzniecības gadījumiem, īpaši Āzijā, kad ar viltus darba sludinājumiem cilvēkus iesaista tiešsaistes krāpniecības centros, kas pēc tam izvērš darbību plašā reģionā. To darbība ietver investīciju krāpšanu, romantisko krāpšanu un citus pretlikumīgus naudas līdzekļu iegūšanas veidus. Tāpat tiek ziņots par krāpšanas gadījumu pieaugumu, izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu, kad ar tā palīdzību krāpnieki veic balss vai videozvanus, izliekoties, piemēram, par bankas darbinieku u.tml. Diemžēl tas, kas notiek pasaulē, agrāk vai vēlāk nonāk arī līdz mums. Eiropas Centrālās bankas dati gan iezīmē arī pozitīvu tendenci, proti, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm sāk samazināties. Tomēr nedrīkst atslābt, jo tiklīdz viena krāpniecības metode vairs nedarbojas, kibernoziedznieki meklē jaunus veidus, kā izkrāpt naudu.

Viens ir skaidrs — attiecībā uz savu finanšu drošību ir jāieslēdz kritiskā domāšana visaugstākajā līmenī un pat vismazāko aizdomu gadījumā situācija jāizvērtē ar vēsu prātu. Lielākā bīstamība ir rīkoties strauji un nekritiski. Jāapzinās, ka krāpnieki izmanto smalki izstrādātas psiholoģiskas metodes, un ne vienmēr izdodas uzreiz atpazīt “sarkanos karogus”. Tieši tādēļ labāk jau uzreiz pret katru situāciju izturēties ar nelielām aizdomām, nevis domājot, ka “ar mani jau tas nenotiks”, un pat pēc notikušā nekautrēties, nekaunēties un to atzīt, operatīvi rīkojoties — ziņojot bankai un policijai.

Diemžēl no citu kļūdām nemācāmies

Septembra sākumā medijus pāršalca ziņa par blēdīgām īsziņām, kas it kā ir nosūtītas bērna vārdā par salūzušu telefonu. Nepārbaudot patieso situāciju, no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, un paši klienti šo naudas summu ir pārskaitījuši. Arī bankas novērojumi liecina, ka klienti nereti paļaujas uz saraksti ar svešiniekiem sociālajos tīklos, neapdomīgi veic maksājumus, dalās ar piekļuves datiem savam kontam, PIN kodiem, parolēm, bet tieši pašu klientu modrība un informētība ir drošākā atslēga uz krāpniecības skaita samazināšanos.

Viennozīmīgi arī finanšu sektors turpinās darīt vēl vairāk, lai novērstu krāpniecības gadījumus, piemēram, turpināt uzlabot tehnoloģiskos risinājumus, ieviest vairāku pakāpju autentifikāciju, izglītot sabiedrību, uzlabot trauksmes sistēmu, ja notiek aizdomīgi darījumi ar kontu, tomēr situācija būtiski neuzlabosies, ja paši klienti turpinās būt lētticīgi un neapdomīgi.

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)