LGBTQ tiesību aizsardzības ziņā Latvijā vērojams neliels uzlabojums

17. maijs visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju un bifobiju. Šodien LGBTQ organizācija ILGA-Europe ir arī publicējusi savu ikgadējo LGBTQ tiesību novērtējumu “Rainbow Europe” (Varavīksnes Eiropa), kurā no 49 Eiropas valstīm LGBTQ tiesību aizsardzības jomā Latvija ieņem 36.vietu, tādējādi pirmo reizi sešu gadu laikā pakapājoties par piecām pozīcijām augstāk. 

“Rainbow Europe” ikgadējā indeksā tiek novērtēta valstu likumdošana, politiskas dokumentu un to ieviešana septiņās kategorijās, kas tieši ietekmē LGBTQ cilvēku dzīves kvalitāti – vienlīdzība un pretdiskriminācija, ģimeņu tiesību aizsardzība, naida noziegumi un naida runa, dzimuma tiesiskā atzīšana, cilvēku ķermeņa neaizskaramība, pilsoniskās sabiedrības telpa un attieksme pret patvēruma meklētājiem. Pēc gadiem ilgas stagnācijas LGBTQ tiesību jomā, Latvija šī gada publicētajā pārskatā saņēmusi 22% novērtējumu, kas ir par 5% (tai skaitā piecām pozīcijām) augstāk nekā pērn. 

Pērn Iekšlietu ministrija kā vienu no savām prioritātēm izvirzīja cīņu ar naida runu un naida noziegumiem, izveidojot šim mērķim darba grupu. Krimināllikums 2021.gadā tika papildināts normu, nosakot sociālo naidu, tostarp diskrimināciju pret LGBTQ, kā vainu pastiprinošu apstākli. Pēc LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka datiem vairāk sociālajiem tīkliem tika ziņots par vairāk nekā 300 gadījumiem, kur 83% gadījumos šie ieraksti tika dzēsti, par 10 gadījumiem tika ziņots arī Valsts policijai. Trīs personas pērn saskaņā ar Krimināllikuma 150. pantu tika notiesātas par naida kurināšanu pret LGBTQ cilvēkiem tiešsaistē. 

Būtiski pavirzījies jautājums par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Kopš 2020. gada Satversmes tiesā tiks pieņemti divi nozīmīgi tiesas spriedumi LGBTQ tiesību aizsardzības jomā. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2021.gada izskaņā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu, kurā kāds viendzimuma pāris lūdza Latvijas valsti savas ģimenes juridisku atzīšanu. Ar Mozaīkas un kustības “Dzīvesbiedri” juridisko atbalstu tika sagatavotas un iesniegtas 28 lietas par ģimenes fakta konstatāciju. Tagad jau norisinās pirmo lietu izskatīšana Administratīvajās tiesās. Šobrīd arī Saeima gatavojas 3.lasījumā izskatīt Civilās savienības likumu, kas ļaus divām pieaugušām personām reģistrēt kopdzīvi un risināt bāzes jautājumus. Jānorāda, ka šis likums tikai ievieš “civilās savienības” institūtu, un daudzi jautājumi pēcāk tiks regulēti speciālos likumos vai ar vēlākiem grozījumiem. 

“Redzam, ka katru gadu sabiedrībā ir novērojams pieaugošs pieprasījums pēc pozitīvām pārmaiņām likumdošanā, kas ļautu justies droši un pasargātiem visiem līdzcilvēkiem Latvijā. Pērn panākts neliels, taču reizē kopienai būtisks progress LGBTQ tiesību aizsardzībā, kas attainojas arī pētījuma rezultātos. Vienlaikus mūs uztrauc atsevišķu politisko spēku un to līderu aizspriedumos balstītā retorika, kas joprojām neatlaidīgi cenšas Latvijas iedzīvotājos veicināt noraidošu attieksmi un šķelt sabiedrību. Lai vairotu sabiedrības vienotību, nevis šķelšanos, kā arī turpinātu iesākto progresu, ir svarīgi, ka cilvēki rudenī parāda savu attieksmi Saeimas vēlēšanās, atdodot balsti par LGBTQ draudzīgām partijām. Cītīgi sekosim līdzi partiju piedāvājumam un analizēsim tos,” norāda Mozaīkas valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina.

Sliktāks LGBTQ tiesību stāvoklis nekā Latvijā ir tikai 13 Eiropas valstīs – Moldovā (21%), Lihtenšteinā (20%), Ukrainā (19%), Bulgārijā (18%), Rumānijā (18%), Sanmarīno (14%), Monako (13%), Polijā (13%), Baltkrievijā (12%), Krievijā (8%), Armēnijā (8%), Turcijā (4%) un Azerbaidžānā (2%). Uzlabojumi arī novērojami arī Baltijas reģionā un Austrumeiropas valstīs – Lietuvā, Serbijā, Slovākijā un Slovēnijā. Augstāko vērtējumu “Rainbow Europe” ieguvusi Malta (92%), Dānija (74%), Beļģija (72%), Norvēģija (68%) un Luksemburga (68%). 

“Redzam, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tādi jautājumi kā demokrātija, tiesiskums un brīvība ir svarīgāki šobrīd kā nekad. Mums ir jāizvēlas, kādām vērtībām mēs vēlamies kā valsts piederēt – Putina Krievijai, kurā tiek kultivētas naida izpausmes pret dažādām sabiedrības grupām, praktiski nepastāv vārda vai izpausmes brīvības, – vai distancēties no austrumu kaimiņa un būt daļai no demokrātiskās un ekonomiski attīstītās pasaules, kur cieņā tur cilvēktiesības. Jāapzinās, ka mēs nevaram būt selektīvi tajā, kādos gadījumos un kādu cilvēku tiesības mēs vēlamies aizsargāt. Latvijas lielākā vērtība ir cilvēks – neatkarīgi no seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes, etniskās piederības, un valstij ir jāaizsargā katra iedzīvotāja tiesības uz brīvību un dzīvot drošā valstī,” norāda Mozaīkas valdes loceklis Kaspars Zālītis.

Šodien, atzīmējot Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, pie vairākām vēstniecībām (Nīderlandes, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Īrijas un citām) un uzņēmumiem (Printful) Rīgā tiks pacelti varavīksnes karogi. Mozaīka aicina ikvienu piedalīties akcijā, iestājoties par līdztiesību. 

Tāpat arī jūnijā norisināsies lielākais cilvēktiesību pasākums Latvijā – RIGA PRIDE.

TOP Komentāri

avatar