Kas jādara, lai vasarnīcu varētu apdzīvot ziemā?

Arvien vairāk iedzīvotāju aizvadītā gada laikā veikuši izvēli pārcelties uz dzīvi ārpus pilsētas un daudziem tas nozīmē savu vasarnīcu apdzīvošanu. Siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma Kingspan eksperti apkopojuši lietas, kas jāņem vērā, lai vasaras māja būtu pietiekami silta un apdzīvojama arī ziemas mēnešos.

Covid-19 pandēmija un tās apkarošanai ieviestie ierobežojumi, energoresursu cenu kāpums un komunālo maksājumu pieaugums, neskaidrā un strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija, kā arī vēlme uzturēties svaigā gaisā, distancējoties no sabiedrības – šie ir daži no iemesliem, kāpēc arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā steidz pārcelties no dzīves pilsētā uz laukiem. Daudziem tas paver iespēju pārcelties uz savu vasaras māju, kas līdz šim izmantota atpūtai nedēļas nogalēs vai atvaļinājumā.

Novērtē ēkas konstrukcijas stāvokli

Lai saprastu, kāda veida un apjoma siltumizolācijas risinājumi nepieciešami, vispirms jānovērtē ēkas konstrukcija un tās funkcionālais stāvoklis. Šeit galvenokārt jāpievērš uzmanība trim pamatelementiem – sienām, grīdai un jumtam un jāsaprot, vai šajās konstrukcijās jau nav kāds siltumizolācijas materiāls, piemēram, skaidas vai siltināšanas vate. No tā var būt atkarīgs, cik biezs siltināšanas slānis nepieciešams.

Tāpat jānoskaidro, vai konstruktīvi ēka ir labā stāvoklī – vai nav plaisas, caurumi, cita veida bojājumi un, piemēram, puvuma vietas? Tautas valodā runājot, jāidentificē vietas, “caur kurieni pūš” vai no kurienes velk” vējš. Tas jādara tāpēc, lai izvairītos no situācijas, ka, siltinot ēku, tā netiktu iekonservēta ar bojājumiem vai nepilnībām (neatstāj problēmu iekšā!).

Izvēlies, ko siltināsi

Skaidrs, ka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem pārziemot vasarnīcā, kas nav nosiltināta, būs sarežģīti, līdz ar to norobežojošo konstrukciju, kas saskaras ar āra gaisu, siltināšana noteikti būtu veicamo darbu sarakstā. Viens no galvenajiem jautājumiem, par ko iedzīvotāji bieži lauza galvu ir – kā siltināt? Ir gadījumi, kad mājokļa saimnieki nevēlas siltināt fasādi, jo esošie dēļi jeb mājas apšuvums ir sirdij tuvs vai joprojām izskatās estētiski. Siltināt iekšpusi, savukārt, var nebūt vēlme, ja nesen veikts iekštelpu remonts. Izvērtējot katra situāciju, vispirms jāpieņem lēmums, no kuras puses tiks veikta siltināšana. Tehniski pareizāk būtu siltināt sienas no ārpuses, jo tas atļauj ēkas konstrukcijai palikt mājas “siltajā daļā”. Līdzīgi arī ar jumtu – ja tas nupat mainīts, tad, protams, to var siltināt arī no iekšpuses.

Skaidrs, ka katra būve ir unikāla, un ir daudz mainīgo faktoru, kas var ietekmēt gan cenas, gan siltuma apjomu, taču efektu varēs panākt, izmantojot pat 30 mm biezu “Kingspan” siltumizolācijas materiālu, kur izmaksas mērāmas, sākot no 10 EUR/m^2.. Runājot par potenciālajām izmaksām – ja vienstāvīgas vasarnīcas izmērs ir ap 30 – 40 m² (grīdas laukums), tad, piemēram, “Kingspan” siltumizolācija visai ēkai, iekļaujot grīdas, sienas un jumta siltināšanu, maksātu no 2000 EUR pie konstrukciju siltināšanas ar nelielu biezumu, bet līdz aptuveni 5000 EUR, ja siltināšanā tiktu izmantoti apjomīgāka biezuma materiāli. Jāņem vērā, ka izmaksas ir aptuvenas, un var atšķirties no gadījuma uz gadījumu, turklāt jāņem vērā arī cena par darbu un papildmateriāliem.

Saproti siltumizolācijas apjomu

Runājot par vasarnīcām, viens no tās raksturlielumiem mēdz būt ierobežotais telpu apjoms. Tas noteikti jāņem vērā, izvēloties siltumizolācijas materiālu. Lai padarītu māju apdzīvojamu, var izvēlēties vates risinājumu – visbiežāk pietiek ar 5 – 15 cm biezu vates kārtu. “Kingspan” gadījumā vairumā gadījumu pietiek ar 3 – 8 cm biezu siltumizolācijas slāni. Vasaras mājās mēdz būt problēma, ka “svilpo vējš” – siltums pazūd caur spraugām, tāpēc kaut 3 cm biezs “Kingspan” slānis ar gaisa necaurlaidības īpašību nodrošinās to, ka ēkā vairs nebūs nepūtīs vējš.

Jebkurā gadījumā vienmēr ieteicams veikt konsultāciju ar kādu speciālistu, jo sienu un jumta siltināšanas materiāli un pieeja katrai ēkai ir atšķirīga – ir daudz tehnisku elementu, kas jāizvērtē – konstrukcijas, fasādes tipi, jumta slīpums utt., turklāt jāņem vērā arī būvnormatīvi.

Nodrošini ēkas hermētiskumu un apseko logus

Gadījumā, ja siltumizolācijas risinājumiem jāiekrāj līdzekļi, bet vasarnīcu vēlies aukstajos mēnešos apdzīvot jau tagad, pirmais solis būtu nodrošināt ēkas hermētiskumu un blīvējumu. Ja tev pie logiem vai sienās ir spraugas, tās laiž cauri vēju, un šādu vairāku spraudziņu kopums būtībā nozīmē, ka visu gadu mājoklī tiek turēts vaļā viens papildu logs. Ja ēka būs hermētiska, tas jau būs vērā ņemams uzlabojums ēkas energoefektivitātes sekmēšanā. Ieguvumi novēroti arī situācijās, kad tiek nomainīti logi, kas arī ir viena no top vietām, caur kurieni siltums mēdz pamest mūsu mājokli.

Noklāj grīdas

Ikvienā mājā aukstums iekļūst istabā arī caur grīdu, tāpēc apsver grīdas siltināšanu kaut ar 30 mm biezu slāni, kas dos būtisku efektu. Tāpat, ja līdzekļu apjoms šobrīd neļauj veikt investīcijas, kā īstermiņa variantu iespējams izmantot paklāju no vilnas materiāliem, kas dos siltumu. Zem paklāja var novietot arī apakšklāju, kas ne tikai darbosies kā papildu slānis pret auksto gaisu, bet arī palīdzēs paklāju nofiksēt vienā pozīcijā.

Domā par mājas novietojumu jau projektā

Ja tu vēl tikai plāno būvēt vasarnīcu, tad pievērs uzmanību tās pozīcijai un izkārtojumam. Domājot par mājas novietošanu, padomā, kādos leņķos kritis saule ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Tāpat piefiksē, no kurienes visbiežāk pūš spēcīgākie vēji – varbūt ar dzīvžogu vai koku iestādīšanu to var ierobežot. Tāpat, ja esi ceļā, lai būvētu vasarnīcu, padomā par grīdas siltināšanu, jo to vieglāk ir paveikt ēkas tapšanas procesā.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)