Energoefektīvs mājoklis: ko tas īsti nozīmē un vai palīdz ietaupīt

Teju katru gadu līdz ar rudens sezonas iestāšanos aktuāls kļūst arī jautājums par ēku energoefektivitāti un to ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem. Arī šobrīd, kad piedzīvojam kārtējo apkures, elektrības un dabasgāzes cenu pieaugumu, rodas jautājums – kā un vai maz vispār ir iespējams ietaupīt? Par to, kā resursu cenu pieaugums iet roku rokā ar ēku energoefektivitāti un iedzīvotāju ieradumiem, stāsta mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.  

Kas ir energoefektivitāte?

Lai arī vārds “energoefektivitāte” tiek lietots un piesaukts gana bieži, ne vienmēr visiem ir skaidrs, ko tas īsti nozīmē un ietver. Ja vadāmies pēc definīcijas, energoefektivitāte ir enerģijas lietderīga izmantošana. Tas nozīmē, ka, lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, jāsaprot, kādi siltuma zudumi jākompensē, kāpēc tie radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi būtu veicami. Šādi energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi, ņemot vērā ēku unikalitāti. Savukārt atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumam par ēkas energoefektivitāti dēvē relatīvu enerģijas daudzumu, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos. Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā)[1].

“Vienkāršiem vārdiem sakot, energoefektivitāte ir enerģijas – ūdens, elektrības, siltuma –-pārdomāta un lietderīga izmantošana. No vienas puses tas ir veids, kā cilvēkiem, pārskatot savus ikdienas paradumus, ir iespēja ietaupīt enerģiju un tādējādi arī gūt iespējamu finansiālo labumu, saņemot mazākus komunālo pakalpojumu rēķinus. No otras puses, jāizvērtē, protams, arī ēkas energoefektivitāte – jo augstāka energoefektivitātes klase, jo mazāk resursu jāpatērē; jo zemāka energoefektivitātes klase, jo vairāk resursu vajadzīgs,” norāda mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ēku energoefektivitātes klases

Ēku energoefektivitāte tiek novērtēta klasēs no A līdz F, kur A klase ir augstākā jeb energoefektīvākā, savukārt F ir zemākā jeb vismazāk energoefektīvā. Klase norāda to, cik daudz kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā resursu nepieciešams patērēt, lai konkrēto mājokli uzturētu un ekspluatētu atbilstoši pieņemtajiem normatīviem.

“Tā vienkārši skaidrojot, klase apzīmē to, cik liels enerģijas daudzums nepieciešams, lai konkrēto mājokli uzturētu un ekspluatētu. Novērtējot ēkai piešķirto energoefektivitātes klasi, konkrētais speciālists ņem vērā ēkas izvietojumu: kurā pusē dienvidi, kurā – ziemeļi, kādi logi izmantoti, kāda ir ventilācijas sistēma, kāds ir ēkas sastāvs, t. s. “pīrāgs”, kāda ir siltumizolācija, kādi materiāli izmantoti būvniecībā, vai ir rekuperācijas sistēma u.c. Tas ir ļoti komplekss pasākums. Turklāt, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, šo rādītāju izvērtēšana notiek dažādos gada mēnešos. “Bonava Latvija” visi uzceltie un plānošanas stadijā esošie mājokļi atbilst A klasei, neskatoties uz to, ka tikai kopš 2021. gada sākuma visām jaunbūvēm, lai saņemtu būvniecības atļauju, obligāti ir jāatbilst tikai un vienīgi energoefektivitātes A klasei. Līdz ar to, izvērtējot ēkas energoefektivitāti, ieguvēji noteikti būs tie, kuri jau tagad dzīvo vai plāno iegādāties mājokli A klases jaunajā projektā,” stāsta Ekša.

Pārdomāta enerģijas resursu izmantošana

Līdz ar svārstīgajām apkures, elektrības un dabasgāzes cenām ikvienam iedzīvotājam, kurš vēlas gūt ne tikai finansiālu ietaupījumu, bet arī paaugstināt dzīves komforta līmeni, būtu jāizvērtē gan energoefektīvu ēku sniegtie labumi, gan savu ieradumu atstātie nospiedumi. 

“Pirmkārt, izvēloties mājokli, būtu jānovērtē ne tikai iecerētās ēkas energoefektivitātes klase, bet arī tas, cik efektīvs un lietderīgs ir tā plānojums un izmantojamā platība. Telpa dzīvoklī, kas netiek izmantota vai kalpo tikai kā noliktava, tāpat tiks apsildīta, un tas atspoguļosies maksājumos. Lielākoties jaunajos projektos, tai skaitā arī “Bonava Latvija” projektos, noliktavas telpas ir izbūvētas atsevišķi. Tas nozīmē, ka šajās telpās nav jānodrošina tāds pats siltuma līmenis kā dzīvoklī, tādējādi ļaujot taupīt enerģijas resursus. Otrkārt, svarīgi izvērtēt arī konkrētā dzīvokļa atrašanās vietu: kurā ēkas pusē – ziemeļu vai dienvidu – tas atrodas, kurā stāvā, kādi radiatori tiek izmantoti, kāds ir mājokļa ārsienu skaits. Arī tās ir nianses, kas liks justies komfortablāk, domājot par energoefektivitāti. Treškārt, svarīgi atcerēties, ka, dzīvojot arī A klases ēkā, tas nebūt nenozīmē, ka varam aizmirst par lietderīgu enerģijas izmantošanu. Lai gūtu vispārēju labumu un taupītu resursus, arī energoefektīvai ēkai jāiet roku rokā ar pārdomātiem iedzīvotāju paradumiem,” atklāj Kaspars Ekša.

Padomi efektīvai enerģijas izmantošanai

Lai veicinātu efektīvu un lietderīgu enerģijas izmantošanu, nebūt nav jāsāk ar lielām lietām. Ja esi jau atradis savu mājokli, atliek vien pārskatīt esošos un ieviest jaunus paradumus ikdienā, kas ļaus ietaupīt ne tikai energoresursus, bet arī maciņa saturu.

  • Atceries vienmēr izslēgt gaismu, izejot no telpas.
  • Ūdeni kafijai vai tējai vāri tikai tik, cik nepieciešams.
  • Apkures periodā telpu vēdini reti, bet kārtīgi, plaši atverot logu, nevis ilgstoši to turot vēdināšanas režīmā.
  • Mazgājoties dušā, tīrot zobus vai mazgājot traukus, aizver jaucējkrānu, kad vien iespējams.
  • Gatavojot ēst, neaizmirsti izmantot plīts sildīšanas režīma sniegtās iespējas.
  • Ja vien iespējams, veļu mazgā 30, nevis 40 grādu režīmā.

Savukārt, ja vēl tikai esi mājokļa meklējumos, aicinām noskaidrot un izvērtēt:

  • ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, energoefektivitātes klasi;
  • dzīvokļa plānojumu un noliktavu pieejamību.

[1] https://www.em.gov.lv/lv/eku-energoefektivitate

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar