Eksperti: Diabēta profilakses pamatā – uzturs, kustības, miegs un stresa kontrole

Novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Diabēta mēnesis, aicinot cilvēkus pievērst pastiprinātu uzmanību veselības izmeklējumiem un apdomāt dzīvesveida paradumus. Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām arī Latvijā, jo aptuveni 100 tūkstošajiem iedzīvotāju ir kāds no diabēta veidiem. Turklāt diabēta pacientu skaits katru gadu turpina palielināties, kas ir ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tendence. Tādēļ par diabēta profilaksi, dzīvesveida paradumiem un ieteikumiem BENU Aptiekas diskusijā Veselīgs dzīvesveids un diabēta profilakse dalās Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētāja un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja asoc. prof. Ilze Konrāde, sertificēta uztura speciāliste un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Liene Sondore un sertificēts fitnesa treneris, viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis. 

Dzīvesveida nozīme

Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām, kas visbiežāk skar cilvēkus pēc 45 gadu vecuma un pamatā ir saistīta ar svara pieaugumu, aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu ēšanu. Asoc. prof. Ilze Konrāde uzsver, ka pārmērīga ēšana, aptaukošanās un svara pieaugums ir saistīti arī ar miega kvalitāti, jo cilvēkiem, kuri neizguļas, smadzenēs izdalās vielas, kuras mudina ēst vairāk un enerģiju uzņemt ar saldiem un trekniem produktiem. Tāpat eksperte norāda uz sociālemocionālo stresu, kas sevišķi aktuāls ir šobrīd, Covid-19 laikā, kad cilvēku ikdiena un paradumi ir ievērojami mainījušies. Jāatceras, ka krīzes apstākļos visi stresa hormoni ir vērsti uz to, lai cukuru asinīs paaugstinātu un attīstītos insulīna rezistence. Līdz ar to stresa situācijā cilvēki var pat atļauties ēst mazāk, jo cukurs organismā veidojas vairāk, skaidro asoc. prof. I. Konrāde. Būtiska loma ir arī iedzimtībai – ģimenēs, kurās tēvs, mamma vai vecvecāki slimo ar cukura diabētu, šī slimība ir izplatītāka biežāk. Tas nozīmē, ja kāds ģimenē slimo ar cukura diabētu, arī pārējiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan regulāriem ārsta apmeklējumiem, gan veselīgam un fiziski aktīvam dzīvesveidam. Klasiskie diabēta simptomi, kurus noteikti nedrīkst ignorēt, ir slāpes, daudz urīna un bieža celšanās naktīs, lai ietu uz tualeti. Eksperte norāda, ka šie ir diezgan vēlīni simptomi, savukārt agrīnās pazīmes ir ātra pieņemšanās svarā un situācija, kad normālā ēšanas režīmā ēstgriba atkal parādās pēc pusotras stundas. Šādos gadījumos ir ieteicams veikt analīzes un konsultēties ar ārstu. Ja diabēts tiek laicīgi atklāts, lielā daļā gadījumu to var izārstēt.

Kas ir insulīna rezistence?

2. tipa diabēta pamatā ir sindroms, ko sauc par insulīna rezistenci. Asoc. prof. I. Konrāde skaidro, ka, lai glikoze iekļūtu šūnā, ir vajadzīga viena molekula insulīna. Situācijā, kad ir insulīna rezistence, insulīna ir nepieciešams vairāk, bet insulīns neļauj šķelties taukiem. Insulīna rezistence ir pastāvējusi jau no seniem laikiem, kad tieši tā palīdzēja izdzīvot pirmajiem cilvēkiem, jo ēdiens tika dabūts reti. Šobrīd cilvēki vidēji ēd trīs līdz četras reizes dienā, tāpēc gēni tā vietā, lai mūs aizsargātu, veido taukus. Eksperte norāda, ka īstā tauku nogulsnēšanās vieta ir zemādā, gurnos, jo sliktāk ir situācijā, kad tie veidojas ap iekšējiem orgāniem un vēderu, kā rezultātā tajos attīstās iekaisums un izdalās vielas: citokīni un brīvās taukskābes, kuras neļauj insulīnam darboties šūnā, un veidojas nebeidzams aplis – jo vairāk ir insulīna, jo tauki mazāk šķeļas. Lielākā problēma ir tā, ka, esot insulīna rezistencei, cilvēkam mainās holesterīna daļiņas – tās kļūst mazas, blīvas un labāk iekļūst asinsvada sieniņā, radot aizsprostojumus – insultus un infarktus. Tāpat jāņem vērā, ka insulīns ir augšanas faktors, tāpēc, izveidojoties insulīna rezistencei, vairāk attīstās arī audzēji, norāda asoc. prof. I. Konrāde.

Atslēga ir mērenībā

Viena no būtiskākajām diabēta profilakses sastāvdaļām ir regulāras kustības un fiziskā slodze. Fitnesa treneris K. Zlidnis uzsver, ka vispirms noteikti ir jānošķir augstu sasniegumu sports no veselīgas kustības, jo cilvēki, kuri tiecas pēc augstiem sasniegumiem, izjūt lielu stresu, ko rada treniņu un sacensību režīms, kā arī dzīvesveida ierobežojums. Sportu ieteicams uztvert kā kustību – regulāru un pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu. Vienlaikus K. Zlidnis atgādina, ka cilvēki nereti cenšas ieekonomēt tieši uz kustību un uztura rēķina, domājot, ka veiksmīgi sastādīt uztura plānu vai pievērsties fiziskām aktivitātēm var paša spēkiem, paskatoties video pamācības internetā bez speciālistu konsultācijām. Tomēr, runājot līdzības, speciālists norāda, ka zobu stāvokļa uzlabošanai cilvēki dodas pie zobārsta, pēc laba matu griezuma – pie friziera, tādēļ arī uztura un fiziskās slodzes jautājumu sakārtošanā būtu vēlams iesaistīt speciālistus, lai pašdarbības un eksperimentu rezultātā nenodarītu sev kaitējumu. Uztura eksperte L. Sondore piebilst, ka speciālistu ieteikumi palīdz katram saprast, kāds veselīga dzīvesveida modelis šajā gadījumā ir piemērotākais, jo, lai arī šobrīd ir pieejami dažādi veselīgā uztura “špikeri” – šķīvji, piramīdas un citi, veselīgam uzturam ir vēlama individuāla pieeja. Speciāliste uzsver, ka panākumu atslēga meklējama līdzsvarā, jo arī pārmērīga aizraušanās ar sportu un “veselīgumu” var novest pie veselības problēmām. 

Jāsāk ar maziem soļiem!

Jau daudzos pētījumos ir pierādīts: ja tiek mainīts dzīvesveids, diabētu var izārstēt, norāda asoc. prof. I. Konrāde. Tāpat šobrīd ir parādījusies virkne jaunu medikamentu grupu, kas palīdz samazināt insulīna rezistenci un arī apetīti, tomēr speciāliste atgādina, ka vislabāk ārstēšanos sākt dabiskā ceļā, ar dzīvesveida koriģēšanu. Eksperti ir vienisprātis, ka laba rezultāta sasniegšanai nav nepieciešamas lielas izmaiņas, jāsāk ir ar mazām lietām – vakarā kā uzkodu ēst dārzeņus, nevis cepumus vai konfektes, tāpat labs risinājums ir 20-30 minūšu ilga pastaiga katru dienu. I. Sondore uzsver, ka uz dzīvesveida izmaiņām nevajadzētu skatīties kā uz sodu. Runājot par uzturu, eksperte skaidro, ka puse šķīvja ir jāpiepilda ar dārzeņiem, ¼ – olbaltumvielas saturošiem produktiem, bet vēl ¼ – ogļhidrātus saturošiem produktiem. Tomēr jāsāk ir ar mazumiņu – baltmaizi aizstājot ar rupjmaizi, salda jogurta vietā izvēloties kefīru, ēst vairāk dārzeņu, lifta vietā izvēlēties kāpnes, braucot ar sabiedrisko transportu, var izkāpt pāris pieturas ātrāk un atlikušo gabalu iet kājām. K. Zlidnis piekrīt, ka pakāpeniska dzīvesveida paradumu maiņa noteikti ir veiksmīgāka stratēģija, jo lielas un tūlītējas izmaiņas cilvēku satrauc un pat biedē. Asoc. prof. I. Konrāde piebilst, ka veselīgs dzīvesveids nedrīkst būt mokas, jo pretējā gadījumā tas veido stresa hormonus, kas var vēl vairāk pastiprināt kāri pēc trekniem un saldiem ēdieniem. Svarīgi ir gūt baudu no kustības un veselīga dzīvesveida, tāpēc ir ieteicams sadarboties ar speciālistiem, kas palīdzēs saprast un atrast pareizo ceļu.