Depozītsistēmas ieviešana: mēs varam labāk nekā Igaunija

Kamēr miljoniem cilvēku visā pasaulē dodas protestos pret klimata pārmaiņām un Rīga pa galvu pa kaklu risina savu atkritumu krīzi, Saeimas deputāti tuvredzīgi lemj par depozītu sistēmu, kas atbildīs dažu, bet ne visu iedzīvotāju interesēm. Neskatoties uz gandrīz 11 000 parakstiem manabalss.lv portālā, Saeima joprojām turpina atbalstīt novecojušo, mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo depozīta sistēmu, kas pret atlīdzību pārstrādei pieņems tikai noteikta veida dzērienu PET un stikla pudeles, bez ievērības atstājot lielāko daļu citu iesaiņojumu, ko lietojam un atkritumos izmetam ikdienā. Ne velti paplašinātas sistēmas ideja īsā laikā guva tik lielu atsaucību no sabiedrības: nešaubos, ka tas būtu win-win risinājums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan videi, gan arī pašiem politiķiem, kas ir atbildīgi par Latvijai saistošo Eiropas Savienības (ES) vides un klimata mērķu sasniegšanu.

 Latvijas IT nozares iespēja

Mēs, manabalss.lv iniciatīvas autors un parakstītāji, nevienā brīdī neesam iestājušies pret depozīta sistēmas ieviešanu, tieši otrādi – bijām un esam pilnībā pārliecināti, ka tā ir absolūti nepieciešama, lai padarītu Latviju par zaļāku un tīrāku valsti! Man nav vienaldzīgi klimata un vides tīrības jautājumi, taču esmu arī informēts par 21. gs. tehnoloģiju iespējām un atkritumu pārstrādes tendencēm citviet pasaulē: tā arī radās ideja par iniciatīvu manabalss.lv. Manuprāt, lēmuma pieņēmēji dažkārt akli seko klasiskiem risinājumiem, neiedziļinoties, vai tas tiešām ir pragmatiskākais un efektīvākais veids mērķa sasniegšanai. Ar sabiedrisko iniciatīvu vēlējos rosināt lēmējvaru skatīties plašāk un saprast, ka ar tiem pašiem vai pat mazākiem resursiem varam iet efektīvāku ceļu. Iniciatīva guva milzīgu citu iedzīvotāju atbalstu, jo sabiedrība vēlas šķirot lielāko ikdienas atkritumu daļu. Turklāt mūsdienīga sistēma radītu arī tik nepieciešamo motivāciju – šķirot un darīt to jēgpilni. IT nozare un mākslīgais intelekts ir ticis daudz tālāk par klasiskiem depozīta automātiem, un mums ir jāizmanto šīs tehnoloģijas. Īpaši tāpēc, ka mums beidzot valsts līmenī ir unikāla iniciatīva un pat uzņēmēju izstrādātas tehnoloģijas, kur varam starptautiskā līmenī pateikt, ka Latvijas IT nozare ir pasaules līmeņa spēlētājs, un mūsmājās šīs kompetences tiek novērtētas un atbalstītas. Pašlaik ir sajūta, ka tautas priekšstāvji izvēlas to neredzēt.

Vienā ringā ar dažādām interesēm

Protams, es saprotu, ka pašlaik atrodamies ringā ar vairākiem spēlētājiem – dzērienu ražotāji mēģina tikt vaļā no potenciālajiem sodiem par savu pudeļu nešķirošanu, atkritumu apsaimniekotāji drudžaini baidās pazaudēt investīcijas izveidotajā šķirošanas sistēmā, bet lēmums jāpieņem politiķiem. Ārpus ringa paliek iedzīvotāji – nākamie depozītsistēmas lietotāji, kuri pauduši vēlmi šķirot – jēgpilni caur uzlabotu un laikmetam atbilstošu sistēmu. Gandrīz 11 000 Latvijas iedzīvotāju balsis to ir skaļi pateikušas, un politiķi šobrīd ir vienīgie, kuri var izvēlēties – sadzirdēt to un dot atbalstu inovatīvas pasaules līmeņa sistēmas (pašu ražotas!) ieviešanai vai ksenofobiski palikt pie neefektīvas sistēmas. Mēs taču katrs uz savas ādas esam izjutuši ātro tehnoloģiju attīstību – vēl pirms desmit gadiem podziņu telefons bija labākais aksesuārs, bet tagad tos pērkam saviem vecvecākiem vai kā īpašu old-school aksesuāru. Tieši tas pats ir ar depozīta automātiem – mums jāpērk nevis svītru kodu skeneri, bet gudras viedierīces, kas spēj paņemt pretī visdažādākos cilvēku atkritumus un sašķirot tos pārstrādei derīgās izejvielās. Tikko pat vairāki Latvijas izstrādātāji prezentējuši savu veikumu, skaidri parādot, ka šādas tehnoloģijas ir, un tās varam radīt tepat Latvijā. Kam vēl jānotiek, kas vēl jāpierāda, jāaptausta un jāredz savām acīm, lai deputāti pieņemtu šo acīmredzami saprātīgo lēmumu?

Vajag precedentus paplašinātu sistēmu ieviešanā no citām valstīm? Lūdzu, – viens piemērs tepat netālu – Dānija, kas šovasar paplašinājusi ieviesto depozīta sistēmu, iekļaujot tajā arī iepakojumus, kas nav raksturīgi klasiskajiem automātiem. Tur cilvēki var pārstrādei nodot stiprā alkohola pudeles, smūtiju un sulu iepakojumus. Kāpēc viņi var un mēs nevaram? Turklāt mēs neesam tik bagāta valsts, lai varētu atļauties ieviest dārgu un neefektīvu sistēmu šauram iepakojuma lokam, kas pavisam drīz atkal būs jāmaina. Un ko tad – atkal gaidīsim teju divdesmit gadus, kamēr lēmuma pieņēmēji un biznesmeņi savā starpā izstrīdēsies, vai un kurš risinājums labāks? Latvija tikmēr noslīks nepārstrādātos atkritumos.

Jaunas pieejas, nevis neveiksmīgas kopijas

Tik daudz labus piemērus, no kuriem mācīties, pašlaik, šķiet, izliekamies neredzam, vienlaikus turpinot apelēt, piemēram, pie Igaunijas klasiskā depozīta. Jā, igauņi šajā ziņā Baltijas valstīs bija pirmie un ir arī pirmie, kas guvuši mācību, apjaušot, ka klasiskā depozīta sistēma nespēj sasniegt ES uzstādītos mērķus un ir jāsper solis tālāk. Igaunijā klasiskā depozīta sistēma strādā jau teju 15 gadus, veiksmīgi sašķirojot un savācot dzērienu depozīta iepakojumu, taču nerisinot pārējo atkritumu problēmu. Kaimiņi ir sapratuši, ka ir ātri nepieciešams attīstīt arī konteineru sistēmu, jo pretējā gadījumā par ES atkritumu pārstrādes prasību neizpildi valstij draud milzīgi naudas sodi. Turklāt katru gadu Igaunijas Valsts mežu uzraugiem ir jāsavāc un jāizved vidēji 300 tonnu atkritumu, tērējot ne mazāk kā 100 000 eiro no valsts budžeta.

Ir redzams, ka klasiskais depozīts viens pats nespēj atrisināt un strauji “uzraut” kopējos valsts rādītājus pārstrādē vai novērst to, ka mežos nemētāsies atkritumi –ir jāievieš jaunas pieejas un risinājumi. Vispirms jau šīm pieejām jāsākas arī mūsu visu galvās, ka mest atkritumus mežos, grāvmalās un pažobelēs nedrīkst. Es neticu, ka desmit centu depozīts par limonādes PET pudeli atrisinās problēmu, ka pēc uzdzīves dabas atpūtas vietās tiek izmestas stiprā alkohola pudeles vai plastmasas maisiņi. Tieši tas būtu tas, kur valstij vispirms būtu jāinvestē – jāveido iedzīvotāju izpratne, ka mums nav ne planētas B, ne C, un ikviena mūsu kā indivīda rīcība sekmē negatīvās klimata pārmaiņas, par kuru sekām pēc tam eksperti spriež augsta līmeņa konferencēs. Taču, kad iekšpolitikā jāpieņem ilgtspējīgi lēmumi, dažādu nozaru lobija ietekmē baidāmies pieņemt loģiskus un izšķirīgus lēmumus visu iedzīvotāju un valsts interesēs.

Paplašinātā depozīta sistēma ir iespējama, to prasa un atbalsta tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumi ir gatavi nākt talkā ar nepieciešamajām tehnoloģijām. Vēl nav par vēlu likt spēkus kopā un darīt visu, lai Latvija, tās iedzīvotāji un vide saņemtu labāko iespējamo depozīta sistēmas versiju. Mums jābeidz kopēt novecojuši citu valstu risinājumi tikai tāpēc, ka tā esam pieraduši – jo sevišķi situācijās, kurās skaidri redzam, ka varam labāk. Ir jāliek pie malas šaurās biznesa un politiskās intereses, un kopā jārīkojas tā, lai arī pēc desmit un simts gadiem varam teikt, ka dzīvojam vienā no zaļākajām valstīm pasaulē un esam snieguši vērtīgu ieguldījumu arī tajā, lai citas valstis ietu to pašu ceļu. Saeimā ir iesniegti 10 000 paraksti par šādas sistēmas ieviešanu un sagaidu, ka tos deputāti skatīs pēc būtības un aktualitātes.

Jānis Ķuze, manabalss.lv iniciatīvas par paplašināta depozīta ieviešanu autors

Foto: publicitātes