Ar kādu ūdeni veldzēties vasaras saulē?

Lai gan ūdens cilvēka uzturā vajadzīgs ik dienas, iestājoties siltākam laikam, daudzi palielina ūdens patēriņu. Divi litri ūdens dienā pieaugušam cilvēkam – tas ir rekomendējamais vidējais ūdens daudzums, lai justos labi. Daļu nepieciešamā ūdens daudzuma uzņemam ar pārtiku, tomēr galvenais šķidruma avots ir un paliek dzeramais ūdens. Tiem, kuri bez bēdu dzer ūdeni no krāna, viss ir vienkārši. Pārējie izvēlas ūdeni pudelēs – avota, dabisko minerālūdeni, gāzētu vai negāzētu dzeramo ūdeni. Kā liecina “Narvesen” dati, absolūtais vairākums jeb 76% pircēju izvēlas negāzētu ūdeni, tomēr arī tas paver izvēles iespējas. Ar ko tad atšķiras dažādi dzeramā ūdens veidi?

Ne viss dzeramais ūdens ir dabisks. Par dabisku sauc tikai tādu ūdeni, kas pirms pildīšanas pudelēs netiek apstrādāts. Pie dabiskajiem ūdeņiem pieder avota ūdens un minerālūdens: tie nonāk pie lietotājiem tādi, kādus daba tos radījusi. Šie ūdeņi netiek tehniski, termiski vai ķīmiski apstrādāti, varbūt vienīgi tiek mehāniski filtrēti sīki piemaisījumi, piemēram, smilšu graudiņi. Šiem ūdeņiem jābūt sertificētiem, un uz etiķetes obligāti jānorāda izcelsmes vieta un sastāvs. 

Dabas dārgumi pazemes dziļurbumos – minerālūdeņi 

Dabiskais minerālūdens tiek uzskatīts par visaugstvērtīgāko no visiem pārtikā izmantojamā ūdens veidiem, jo tas satur daudz minerālu. Katra zīmola minerālūdens sastāvs var būt atšķirīgs, toties katrā atsevišķajā dziļurbumā tas nedrīkst mainīties. Tāpēc minerālūdens X atšķirsies no minerālūdens Y, toties visiem X būs vienāds sastāvs. Rūpīgi aplūkojiet etiķeti: magnijs, kalcijs, selēns, nātrijs, kālijs un citi minerāli ir vērtīgi cilvēka organismam, taču lielos daudzumos atsevišķu veselības problēmu vai specifisku diētu gadījumā var būt kaitīgi, tāpēc jālieto ar mēru. Jo augstāka ūdens mineralizācija, jo sāļāka tā garša. 

Pasaulē populārākās minerālūdens ieguves vietas lielākoties ir kalni, kur ir tīrāks ūdens, gaiss un bagātīgs iežu sastāvs. Latvijā viena no šādām vietām ir Gaujas Nacionālais parks, viena no augstākajām un tīrākajām vietām Latvijā, kur iegūtais ūdens ir dzidrs, tīrs un minerālvielām bagāts. 

“Negāzēts minerālūdens ir iedzīvotāju izvēle numur viens. Tās ir trīs ceturtdaļas no visa pērn iegādātā dzeramā ūdens jeb gandrīz 2 miljoni litru, kurus ikdienas gaitās izdzēruši Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinājumam – dažādus garšūdeņus ikdienas lietošanai izvēlas desmitreiz mazāk pircēju, kas apliecina, ka tomēr ikdienā dodam priekšroku parastam dzeramajam vai minerālūdenim bez garšām. Apmēram 40% klientu dod priekšroku puslitra tilpuma pudelēs pildītam ūdenim, ko ērti ielikt somā un paņemt pa ceļam vai uz sporta nodarbībām,” stāsta “Narvesen Baltija” Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Plūstošais zīds – avota ūdens

Otrs dabiskais ūdens – avota ūdens – ir daudz mīkstāks, maigāks un gludenāks, parasti ar zemu kaļķakmens un dzelzs saturu. Avota ūdeni var lietot bez ierobežojumiem. Tāpat kā minerālūdens tas netiek ķīmiski vai citādi apstrādāts, un tam ir jābūt sertificētam. Protams, arī avota ūdens sastāvu un kvalitāti ietekmē ieguves vieta, un avota ūdeņi ar lielāku kalcija saturu attiecīgi būs cietāki. Taču galveno minerālūdens un avota atšķirību var novērot, ūdeni vārot: minerālūdens sastāvā esošās vielas atstās nogulsnes, bet avota ūdens tādas neveidos, jo tā sastāvā nav tik daudz minerālvielu. 

Ja uz etiķetes rakstīts “Dzeramais ūdens”

Dzeramais ūdens var būt jebkur – gan virszemē, gan zem zemes – iegūts ūdens, kam nav jānorāda ieguves vieta, to var kaut vai ieliet vienkārši no krāna. Taču atšķirībā no dabiskajiem ūdeņiem tas tiek apstrādāts – vārīts, destilēts, filtrēts, lai atdalītu, piemēram, pārāk lielu dzelzs daudzumu vai citus piemaisījumus. Šādi apstrādāts ūdens tiek plaši izmantots dzeršanai ikdienā, ēdiena pagatavošanai, pārtikas ražošanai, un tas atbilst visām Latvijas normatīvu prasībām par ūdens kvalitāti, jo pirms pildīšanas pudelēs tiek rūpīgi pārbaudīts. Tomēr tas vairs neskaitās dabisks ūdens, un tam arī nebūs norādīta izcelsmes vieta vai sastāvs.

Kāds ūdens labāks – gāzēts vai negāzēts?

Gāzēta vai negāzēta ūdens izvēle ir katra lietotāja gaumes lieta, jo ogļskābās gāzes pievienošana ūdens sastāvu un kvalitāti neietekmē. Daudzi uzskata, ka gāzēts ūdens ir neveselīgs, tomēr no tā atturēties patiešām vajadzētu tikai tad, ja ir problēmas ar kuņģi vai gremošanas traktu, ko gāzes burbulīši var lieki kairināt. Visiem pārējiem – ja gāzēts ūdens garšo labāk un to ir vieglāk iedzert vajadzīgajā daudzumā, nav nekādu šķēršļu izvēlēties tieši gāzētu ūdeni. Ja nepatīk stipri gāzēts ūdens, vairāki ražotāji mūsdienās piedāvā arī vidēji vai viegli gāzētu ūdeni. 

“Apmēram 17% “Narvesen” klientu izvēlas tieši gāzētu dzeramo ūdeni; vēl 6% labprāt dzer gāzētu ūdeni ar dažādām dabiskām garšām – citronu un piparmētru vai upeņu. Tā ir lieliska, daudz veselīgāka alternatīva saldinātajām limonādēm. Lai kāda būtu jūsu izvēle, rūpējieties, lai vasarā netrūktu ne tikai saules, bet arī ūdens!” atgādina Ilze Dumceva. 

Foto: publicitātes